Otrdiena, 3. decembris
Vārda dienas: Evija,  Raita,  Jogita,  Ako

Veido vietu, kur dot un ņemt no sirds

Raksta autors: Jolanta Hercenberga, Jēkaba Aleksandra Krūmiņa foto

09:00 - 22.04.2023

Šos vīrus veidojis mākslinieks Einārs Timma. Savulaik tie sargājuši VIP egli pie Latvijas Nacionālās operas un baleta, bet Rīgas domes kultūras departaments tos atvēlējis Laidu muižas uzraudzīšanai.

„Viss mums te ir balstīts uz entuziasmu. Vēlmi darīt no sirds, dot un saņemt mākslu, būt radošā vidē un radīt to,” saka biedrības Give & Get pārstāve Inga Bermaka. Viņa ir viena no māksliniecēm, kura kopš pagājušā gada augusta apsaimnieko Laidu muižu.

Pārcēlušies no Rīgas pavisam

Inga stāsta, ka viņa pārstāv mākslinieku apvienību, kas muižā gan strādā, gan dalās ar sava darba augļiem. „Labu laiku meklējām vietu ārpus Rīgas, kur nogurdinātie, noskrējušies mākslinieki varētu atbraukt un klusumā, mierā pastrādāt,” stāsta Inga. „Šī vieta ne atpūtai, bet vairāk darbam ir tendēta. Esam mākslinieku apvienība, kurā ir ilustratori, mūziķi, kinooperatori, fotogrāfi, keramiķi, kultūras pasākumu organizatori, ar teātri saistīti cilvēki, dejotāji. Visi esam no Rīgas. Darbojamies biedrībā Give & Get jeb Ņem un dod.”
Šobrīd muižā uz vietas pastāvīgi dzīvo un strādā aptuveni pieci līdz septiņi cilvēki. Inga stāsta, ka nu jau vairāki pārcēlušies uz Laidiem pavisam. Ar bērniem, kuri mācās Vilgāles skolā, un mājdzīvniekiem: „Keramiķes Sanda Pole-Ma un Kristīne Potapova, Kristaps Puķītis, kurš apvieno mūziķus ar savu kompāniju Dirty Deal Audio, Kristīne Martinova, kura ir grāmatu ilustratore un autore, Artūrs Skirmans, kurš nav mākslinieks, bet ir ar lielu pieredzi finanšu jautājumos un kārto tos mums, Anita Mitriķe, kura vada pašizaugsmes nodarbības, piemēram, jogu, meditācijas.”
I.Bermaka ir scenogrāfiste un teātra kostīmu māksliniece. Strādājot dažādos teātros, bet pamatā sadarbojas ar Oļegu Šopošņiku Daugavpils teātrī. Šogad esot uztaisīti tērpi jau vairākām izrādēm, darba apjoms vienmēr esot liels.

Tests izturēts

„Sākumā bijām izlēmuši un esam vienojušies ar Kuldīgas novada domi, ka divus gadus muižu nomāsim tādā kā testa režīmā,” stāsta I.Bermaka. „Tajā laikā sapratīsim, ko tas mums maksā, cik daudz spēka no mums paņem. Ziemas sezonu esam pārdzīvojuši, neesam nosaluši. 28 krāsnis ir visu ziemu kurinātas. Paldies Dievam un Nodarbinātības valsts aģentūrai. Mums bija strādnieks, kurš palīdz sanest malku un kurināt. Bez pagasta atbalsta būtu grūti apsaimniekot, jo apjoms ir liels. Bet esam tikuši ar to galā, plāni nākotnei mums arī ir. Tagad mēs visi uzturamies muižā, bet lielāku pasākumu laikā dzīvošana te kļūst sarežģītāka. Tie, kuri atbrauc uz pasākumu, grib arī nakšņošanas iespējas, tādēļ mēs meklējam vēl vietu Laidos, kura varētu būt mums pašiem dzīvesvieta.”

Radošais Visums

No priekšpuses ieejas labais muižas spārns ir publisks, bet kreisajā iekārtotas darbnīcas māksliniekiem.
„Uz vietas mums ir keramikas studija. Ir doma grāmatu ilustratoriem iegādāties aprīkojumu, lai zīmētāji varētu paši iespiest savas grāmatas. Mūziķi var ierakstīt savu mūziku,” stāsta Inga. „Mākslinieki te atbrauc, strādā un noslēgumā rīko kādu publisku pasākumu, piemēram, izstādi, performanci, radošu darbnīcu, koncertu. Pie mums notiek pasākumi arī ar ārzemju māksliniekiem. Pie mums ir bijuši no Čīles, Čikāgas, Anglijas, Šveices un citurienes. Nesen viesojās Maikls Holands no Anglijas. Viņš ir uzsācis projektu Laidu radio. Vēl domājam, kādā veidā to attīstīt, bet viņš drīzumā atgriezīsies, tad turpināsim pie tā strādāt. Galvenais virziens, kurā mēs ejam, ir savstarpējās cilvēku vērtības: kā sadarboties, strādāt komandā, ko viens otram varam dot, ko viens no otra mācīties. Šeit, muižā, nekas nav uz komerciju vērsts. Visi darbojamies brīvprātīgi. Esam uzņēmušies apsaimniekot šo vēsturisko kultūras mantojuma ēku un radīt patīkamu vidi sev un citiem.
Vietu esam nodēvējuši par Radošo Visumu. Mēs gribam redzēt sevi un apkārtējos radošus. Regulāri piedāvājam ciema, reģiona iedzīvotājiem un viesiem dažādu veidu pasākumus, sākot no vienkāršām līdz augsti profesionālām mākslas izpausmēm.
Ar lielāko daļu ciema iedzīvotāju esam iepazinušies. Viņi ar prieku nāk. Bērni un jaunieši sākuši te spēlēt galda tenisu, novusu, lasīt grāmatas, klausīties mūziku. Šī nav slēgta vieta. Arī tūristiem patīk ienākt. Daudzi atbrauc, izstaigā muižu, stāsta, kā te ir mācījušies, dzīvojuši un kas kurā stūrī noticis.”


Aicina talkot par dālderi

Inga stāsta, ka tuvākajā laikā muižā plānoti vairāki pasākumi: „22. aprīlī pie muižas rīkosim talku. Uz to laiku tiks izgatavoti muižas dālderi, kurus varēs nopelnīt, tajā piedaloties. Savukārt, ja negribēsies talkot, bet vakarā gribēsies piedalīties darba svētku pasākumā, kur uzstāsies vairāki ārzemju dīdžeji, tad dālderi varēs nopirkt. Tajā pašā dienā plānojam atvērt muižas nelielo kafejnīciņu un bezalkoholisko dzērienu bāru. Atļaujas, lai to darītu, jau esam nokārtojuši.”
Vēl tuvākajā laikā ar projekta Darīsim paši! atbalstu pie muižas plānots izveidot āra terasīti kafejnīcas apmeklētājiem.
Drīzumā muižā būšot skatāma Auces Bieles izstāde Princese nav mirusi, uz kuru ieradīšoties simts un viena princese, māksliniece vadīšot meistarklases. Būšot arī skatāma Lienes Bondares interaktīvā izstāde par tēmu Tāfele.

Sadarbība notiek visos virzienos

Inga stāsta, ka mākslinieku apvienības mērķis ir ne tikai Laidu muižā izveidot modeli, kurā māksla kalpo mīlestībai un kurā ar tās palīdzību tiek saglabāta kultūrvēsturiskā ēka, bet ar kustību Meku mare izveidot līdzīgu modeli kā Free Riga, kas galvaspilsētā pārvērš tukšās ēkas par sabiedrībai noderīgām, publiskām telpām. „Kad meklēju īpašumu, kur apmesties māksliniekiem, sapratu mūsu Latvijas traģēdiju ar skolu slēgšanu – daudzas kultūrvēsturiskas ēkas paliek tukšas,” stāsta Inga. „Ideja ir nepirkt, bet paņemt apsaimniekošanā šādas ēkas. Pašvaldībām tās uzturēt ir dārgi. Mums doma ir izveidot tukšo ēku tīklu reģionos.
Šeit, muižā, mums ir mērķis iekārtot vidi ar mākslinieku dizainētiem priekšmetiem. Mūsu komandā ir arhitekti, restauratori, sadarbība notiek visos virzienos. Soli pa solim uz priekšu ejam, vieta saglabājas un ir publiski pieejama. Lielu interesi par mūsu pasākumiem šobrīd izrāda aizputnieki, kuldīdznieki, blakus ciemu iedzīvotāji. Mums kā rīdziniekiem tas ir interesanti, te izjūtam, ka draugs un kaimiņš ir arī pārdesmit kilometru attālumā dzīvojošs cilvēks.”

Atbildēt