Vairāk nekā 101 rožu stāsts

Kuldīgas mūzikas skolotājas, novadpētnieces un dārzkopības entuziastes Stellas Pavlovičas dārzā ir vairāk nekā simt rožu šķirņu. Katrai vismaz divi stāsti. Viens nāk no selekcionāra, kurš īpašu rozi izveidojis par godu slavenam māksliniekam, literātam, mūziķim vai viņa mūzai, kādam mīlas stāstam, mākslas vai arhitektūras stilam, vēsturiskam vai leģendāram notikumam. Otrs – kā un kāpēc katra no šīm ziedu karalienēm nonākusi kuldīdznieces dārzā, kas nav liels, toties augu daudzveidības ziņā ir ļoti bagāts un interesanti izveidots. Apskate un saruna ilgst vismaz stundu, tāpēc šeit tikai neliels ieskats.

Platoniskā tuvība

Pie namdurvīm mūs sagaida rozīgā ‘Mozart’s Lady’, aveņsārtā, čehu dziedātājai un aktrisei Marijai Rotrovai veltītā roze, silti rozā amerikāņu ‘Poesie’ (tulk. Dzeja) ar viļņotām ziedlapiņām, tai blakus purpursarkanā un saldi smaržīgā ‘J.W. von Goethe’. Kā saka Stella: ja jau dzeja, tad bez izcilā vācu dzejnieka Gētes nevar. Oranžsārtā roze, kas nosaukta par godu grāfienei Augustai Luīzei, kura iegājusi vēsturē, sarakstoties ar Gēti, iestādīta nostāk. Dzejnieks ar savu iedvesmotāju nebija ticies, un tā arī Stellas dārzā viņi var sazināties platoniski ar rožu smaržu, ja vien ar unikālo aromātu neiejaucas rozīgi violetā ‘Šeherezāde’. Neesot gan tiešu pierādījumu, vai šai japāņu krūmrozei ir saistība ar Nikolaja Rimska-Korsakova simfonisko svītu, taču mūzikas pedagoģes iztēlē ziedu un smaržas notis noteikti sasaucas ar jūru un Sindbada kuģi. Pa vidu ir arī šķirnei ‘Augusta Luise’ līdzīgais ‘Akvarelis’ (Stellas dzimtā ir mākslinieki) – tikai rožaudzētāji pēc niansēm spēj tās atšķirt.

Nenojaušamas pārvērtības

Stella norāda, ka šķirņu nosaukumi bieži tiek interpretēti vai radušies varianti. Par pasaulē slavenāko un joprojām izplatītāko rozi tiek uzskatīta ‘Gloria Dei’, ko 1935. gadā izveidoja franču selekcionārs Meijāns un nosauca ‘Madame Antoine Meilland’ par godu mātei. Pirms kara spraudeņi saglabāšanai aizvesti uz Itāliju, kur šķirne nodēvēta kā ‘Gioia’ (Prieks), Amerikā roze kļuvusi par miera vēstnesi ‘Peace’, bet no Vācijas tālāk izplatījusies kā ‘Gloria Dei’ (Slava Dievam).

Arī Stellas dārzā šī karaliene izrādījusi pārvērtības. Pagājušajā gadā gandrīz viss krūms ziedējis, kā nākas: lieliem, maigi dzelteniem ziediem ar sarkanīgu maliņu. Bet viens zariņš bijis tumši sarkans, un šogad šī krāsa visu pārņēmusi. Vairākas šķirnes esot diezgan mainīgas atkarībā no gadalaika, temperatūras un audzēšanas vietas. Stādījumus mūzikas skolotāja neveido kā iepriekš cieši uzrakstītu partitūru – vairāk vadās pēc izjūtām. Bez īpaša nodoma šķirti iestādītas arī Šekspīra traģēdijas Otello galveno varoņu vārdā nosauktās rozes. Var jau arī pasmaidīt – lai purpursarkanais ‘Othello’, kas vēsā laikā tiešām kļūst tumšāks kā jau moris, i nedomā atkal apdraudēt burvīgo, nevainīgo šķirni ‘Desdemona’, kuras rozā pumpuri atveras baltos ziedos.

Eņģeļu dobe un ‘Mūzikas zāle’

Dažviet stādījumi tomēr veidoti ar nolūku. Apaļā dobē ar trīs eņģeļu skulptūru vidū katram Pavloviču bērnam iestādīta sava roze. Meitai, saksofonistei Līgai Aleksandrai Jāvaldei patīkot zeltaina krāsa, tāpēc izvēlēta šķirne ‘Goldelse’, bet dēlam Mikam – ‘Chippendale’. Pēdējais nosaukums pievērš uzmanību, bet tam nav nekādas saistības ne ar Disneja multfilmas varoņiem Čipu un Deilu, ne erotiskajiem dejotājiem čipendeiliem. Skaistais zieds vārdu saņēmis par godu Anglijas dižākajam rokoko un agrīnā klasicisma mēbeļu meistaram Tomasam Čipendeilam, kurš dzīvojis 18. gadsimtā. Vēlāk angļi to pārdēvējuši par ‘Kornvolas hercogieni’, bet Francijā tā nosaukta par ‘Mūzikas zāli’, un dzirdēti arī citi vārdi. Mēs paliekam pie rokoko stila meistara, jo netālu zied un smaržo baroks, nosaukumos skan citu laikmetu mūzika un poēzija. Eņģeļu dobē var saskatīt līdzību ar meitai Kristīnei veltīto šķirnes ‘Marianne’ pārstāvi. Arī tā ir rozā, bet ar aprikožu krāsas centru un spēcīgu mirres aromātu brīdī, kad kupli zied. Turpat arī slavenā Ēdenes roze, viena no skaistākajām pasaulē. Tikpat skaista ir renesanses laika pārstāvim Leonardo da Vinči veltītā. Slavenais gleznotājs bijis arī mūziķis, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis un rakstnieks. Jā, kādu apbrīnojamu daudzveidību atspoguļo rozes!

Neuzvaramās

Kaut noieti vien daži soļi, galva jau reibst no nosaukumiem, krāsām, smaržām un stāstiem, kaut gan šī vasara rozēm nav bijusi tā labvēlīgākā. Kā jau ziedu karalienes tās prasa īpašu rūpību. Stella gan saka: vispirms ir mīlestība, tad zaļo pirkstiņu darbs. Viņa neatminas, kā tieši aizrautība ar rozēm sākusies. Visticamāk, tas saistāms ar mantojumu no vecmāmiņas. Ne jau tikai angļu aristokrātiskos dārzus, bet arī muižas un skaisti koptas lauku sētas Latvijā savulaik rotāja izcili rožu krūmi. Tagad tos nomaina modernās šķirnes, bet Stella mantojumu ir saglabājusi – vairākus krūmus metra platumā un divu augstumā. Viens no tiem ir ļoti līdzīgs šķirnei ‘Jaunā rītausma’. Avoti vēsta, ka patents uz šo šķirni Amerikā izņēmts 1931. gadā, bet Stella teic, ka Īvandes pagasta Apšeniekos baltā roze ziedējusi vēl pirms tam. Mājas zaudējot, vecmamma rožu spraudeni ņēmusi līdzi visur, kur vien liktenis vedis. Tāda neuzvarama ir šī un vēl daudzas rozes, piebilst dārza kopēja.