Rokām darināts prieks

Ivars Šulcs no Kurmāles pagasta darina puķu kastes un putnu būrīšus no ozola. Aizejot pensijā, brīvais laiks bijis jāaizpilda ar aizraušanos. Galvenais esot rezultāts – tas, ka no neapstrādāta dēļa viņa rokās top kas skaists un praktisks. Ivars esot saņēmis pozitīvas atsauksmes un interesi par saviem darbiem.

Ozola priekšrocības

Ozolu I.Šulcs izvēlas tāpēc, ka tas garantē kvalitāti un ilgmūžību. Lieta var kalpot desmitiem gadu, un salīdzinājumā ar citiem materiāliem ozols ir izturīgāks pret nolietojumu, mitrumu un kaitēkļiem, īpaši tad, ja priekšmeti tiek lietoti ārpus telpām. Turklāt, pareizi apstrādājot, kalpošanas laiks vēl palielinās. Ivaram svarīgi, lai viņa darinājumi ir gan praktiski, gan skaisti.

Putnu būrīšu idejas Ivars visbiežāk smeļas internetā – apskata dažādas konstrukcijas, tomēr precīzas kopijas netaisa, jo katru pielāgo savai gaumei un praktiskajai vajadzībai. Ceļš līdz gatavai lietai prasa pacietību un laiku. Lai uztaisītu puķu kasti, vajag dienas trīs, bet putnu būrītim pietiek ar vienu. Tomēr arī tas nav maz, jo viss tiek darīts ar rokām, bez steigas un ar rūpību.

Divi – tā ir komanda

Pirmais būrītis prasījis daudz vairāk laika, jo bijis jāizdomā, kā pareizi salikt, lai tas ir gan izturīgs, gan pievilcīgs. Arī puķu kastei svarīga ne tikai konstrukcija, bet arī izskats – skrūves nedrīkst būt redzamas. Stiprinājumu vietas tiek rūpīgi aizpildītas, lai rezultāts ir gluds un tīrs.

Darbs ar koku ir fiziski pasmags, un veselības problēmu dēļ reizēm Ivaram ir grūti smagākus priekšmetus pacelt vai pagriezt apstrādei. Tad dzīvesbiedre palīdz gan darbarīkus sagatavot, gan materiālu pārvietot. Tas esot komandas darbs, un rezultāts atspoguļo abu centību un mīlestību pret darāmo.

No hobija līdz tirgum

Ja kāds vēlētos sākt koka izstrādājumus taisīt, Ivars iesaka vispirms pārliecināties, vai cilvēkam ir patiesa vēlme kaut ko darīt ar rokām. Šis darbs prasa ne tikai radošumu, bet arī pacietību, precizitāti un neatlaidību. Ja motivācija ir, nākamais ir atrast piemērotu vietu – savu telpu, kurā var strādāt netraucēti. Īpaši svarīgi tas ir ziemā, jo darbnīcai jābūt apsildāmai, lai līdz ar pirmo salu darbs netiktu pārtraukts.

Ivaram šis nav tikai laika kavēklis – tā esot dzīves skola. Kokapstrāde iemācījusi pacietību un spēju koncentrēt uzmanību uz detaļām. Jānovērtē katra dēļa kvalitāte, jāapstrādā rūpīgi, un rezultāts jau uzreiz netop. Taču tas esot gandarījums – redzēt, kā no šķietami parasta materiāla dzimst kaut kas skaists un lietderīgs. Ivara darbus sestdienās var nopirkt Ventspils tirgū, kur cilvēku esot vairāk un tirgus lielāks.