Paskatīties ar putna acīm

MĀRTIŅŠ LĒMANIS šogad beidzis Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu, filmē un montē video gan ar parasto videokameru, gan dronu, ir jau veidojis vairākus reklāmu klipus uzņēmumiem Kuldīgā un ārpus tās un kopš pagājušā rudens ir Skrundas televīzijas videooperators.

OPERATORS NO CITA LEŅĶA

Tikko Mārtiņš pabeidzis operatormākslas kursu Pūces akadēmijā, ko vada pasniedzēja un režisore Dace Pūce. Kopš septembra viņš kopā ar Skrundas TV ilggadējiem darbiniekiem Ievu Benefeldi un Alanu Perševicu veido dokumentālo sēriju Tiksimies stacijā!, atspoguļojot, kas Latvijā notiek vecajās dzelzceļa stacijās: „Esmu redzējis vairāk par 20 Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, pie kurām vilciens sen vairs nepiestāj. Katrai savs stāsts un vēsture, ko esmu uzzinājis.”

Ir tieši gads, kopš Mārtiņš sadarbojas ar Skrundas TV: „Pagājušā gada 18. novembrī palīdzēju organizēt svētku koncerta tiešraidi Kuldīgas Rātslaukumā, taču pirmā tikšanās ar Ievu un Alanu bija agrāk, Karoga dienā, kad Skrundā ar dronu filmēju pasākumu.” Stacijas stāstos Mārtiņš ar droniem filmē kopskatu no gaisa: „Ieva meklē cilvēkus, kam ar šīm stacijām ir saistība, Alans iefilmē intervijas, telpas un kādas detaļas, savukārt es ar lidojošo kameru safilmēju kadrus no augšas, lai skatītājiem interesantāks sižets un uz ēkām varētu paskatīties no cita punkta.”

PALĪDZĒJIS LIDMODELISTU PULCIŅŠ

Tiek izmantoti divi droni: „Ir tradicionālais jeb tāds parastāks, ar ko pāri stacijām lidoju lēni, otrs ir mazāks un sportiskāks – ar to var izpildīt ātrākus manevrus. Pie katras ēkas mēģinu ieraudzīt kādu šaurāku, grūtāk pieejamu vietu, kur ar dronu izlidoju cauri vai ielidoju iekšā pa logu, lai iegūtu daudzpusīgāku un neierastāku skatījumu. Drons ir lietojams kopā ar virtuālās realitātes brillēm, kur uz briļļu ekrānu sekundē tiek atsūtīts 120 kadru ar milisekunžu aizkavēšanos un kas no drona uz brillēm nodrošina ļoti labu pārraidi. Tas ieraksta ne vien video, bet arī kustību datus, darbojas gan kā navigācija, gan žiroskops*. Pēc tam videomateriālu ielieku datorprogrammā Gyroflow, kur klipi tiek sinhronizēti ar kustību datiem, lai iegūtu līdzenu video. Tas nozīmē: ja ar dronu esmu lidojis ļoti ātri, ar straujiem manevriem, šī programma video izlīdzinās. Bez kustību datiem attēls var nebūt tik skaidrs un acij tīkams.”

Kā ar dronu darboties, Mārtiņš apguvis kādreizējā Kuldīgas aviācijas sporta klubā, ko apmeklējis jau kopš 1. kases. Lidmodelistu pulciņu vadījis Juris Girvaitis: „Tur nonācu, pateicoties Uldim Kleinbergam. Vairāk apguvu fizikas pamatus, darbojāmies ar lidmašīnām no koka un papīra, mācoties uzbūvi. Bija arī iespēja prasmes uzlabot simulatorā. Tas ir ļoti labs veids, kā to sākt darīt, jo tur var izpausties bezgalīgi un nav jāsatraucas, ka lidmodeli sasitīsi. Tajā laikā man jau izveidojās izpratne, kā strādā tālvadība.”

SOCIĀLIE MEDIJI – LABĀKĀ PAŠREKLĀMA

Īpašu negadījumu ar dronu nav bijis: „Sportiskais šajā ziņā ir drošāks. Tam ir aizsargrāmis arī ap propelleriem. Lidojot cauri šaurākām vietām, ja ir gadījies atsisties, tas paliek gaisā nenokrītot un nesasitoties. Ja ātrums nav bijis liels, pēc atsitiena var turpināt filmēt. Pašā sākumā intereses pēc pafilmēju Padures muižā. Tad gan, lidojot atpakaļgaitā un neredzot aizmugures skatu, ielidoju tieši koka galotnē, kur drons nostāvēja visu nakti, jo pašiem nekādi neizdevās to dabūt lejā. Nākamajā dienā sarunājām pazīstamus arboristus no Saldus, kas to veikli nocēla.”

Pirmo dronu Mārtiņš iegādājies pirms trim gadiem: „Sākumā pamēģināju tādu parastāku vienkāršākai lidošanai. Sportisko apguvu gadu vēlāk – atradu pļavu, kur patrenējos lidot un iefilmēt kadrus. Pa šo laiku man bija safilmēti dažādi video par 2020. gada vasaru Kuldīgā: ainavas agros vasaras rītos, pēcpusdienās, vakaros, Pilsētas svētki, kadri ar gaisa baloniem, kas lidoja pāri Kuldīgai, un vēl viss kas. Atlasīju skaistākos un līdzenākos kadrus, izveidoju video un nopublicēju feisbukā.

Pirmo piedāvājumu saņēmu no Daces Melderes, kura līdzīgu video vēlējās savai saimniecībai Kolumbi. Pēc video publicēšanas saņēmu labas atsauksmes. Nākamais bija motokross Jūrkalnē, un tas ir kas pavisam citādāks. Sociālie tīkli ir ļoti laba pašreklāma. Jaunus piedāvājumus saņemu no pazīstamajiem un citiem cilvēkiem, kas mani iesaka tālāk.”

JĀNOTUR SKATĪTĀJU UZMANĪBA

Filmēšana ar droniem Mārtiņam ir sirdij tuvāka, taču reklāmās tiek izmantota arī parastā kamera: „Ja filmē ikdienā, vajadzīga arī kamera. Staciju stāstiem ar to iefilmēju kādas detaļas. Pirms diviem mēnešiem iegādājos jaunu – Sony FX3. Līdz tam strādāju ar Sony A6400. Jaunajai kamerai ir lielāka veiktspēja tumsā, un tas labi noder tumšajos mēnešos.” Mārtiņš filmējis klipus kultūras un sporta pasākumiem, reklāmas jauniem uzņēmumiem, sadarbojies arī ar tādiem medijiem kā Delfi, Apollo, LTV1, TV3.

Vaicāts, kādas ir klientu vēlmes, viņš stāsta: „Citi pie manis vēršas ar konkrētu ideju un sižetu, tad kopā ejam un safilmējam kadrus. Ja ideja nav līdz galam skaidra, palīdzu ar savām, pastāstot, kā no mana skatpunkta būtu interesantāk. Citā variantā sākam visu no nulles – sanākam pie galda un izdomājam scenāriju. Esmu veidojis pusminūtes, trīs minūšu un pusstundu garus video. Grūtākais ir atrast veidus, kā noturēt skatītāju uzmanību, tāpēc īsāki un piesātinātāki video sociālajos tīklos aiziet labāk. Noturēt uzmanību pusstundu ir ļoti grūti, bet izdarīt to var.”

PIEREDZĒJUŠO PADOMS UN PAŠA DARBS

Kādas detaļas iekļaut, lai video interesantāks? „Cenšos iefilmēt ko nebijušu vai asprātīgu, lai tas būtu arī sirdij siltāks. Vasarā vairāk filmēju āra pasākumus, kāzas, ziemā telpās, un arī darba tad ir mazāk. Lai video daudzveidīgāks, mēģinu filmēt dinamiskus kadrus no dažā-
diem leņķiem.”

Lielākas grūtības sagādā pēcapstrāde jeb montāža: „Nav tāda pareizā veida, kā video samontēt. Veidi, kā to varu pasniegt, ir dažādi, un citreiz gadās aizmirst kādus kadrēšanas likumus, jo filmējot koncentrējos uz to, kas notiek kameras priekšā, bet, kad tieku līdz apstrādei, tikai tad pamanu, ka kadrā kaut kā pietrūkst. Taču, tieši strādājot, arī gūstu vislabāko pieredzi, mācoties no savām kļūdām, uzlabojot prasmes. Visu, protams, neesmu apguvis – mācos nepārtraukti. Šobrīd arī domāju par kādiem videomontāžas kursiem, tāpat esmu paskatījies studiju iespējas šajā nozarē. Doma ir par augstskolu Igaunijā vai Polijā.”

Teorētiskās zināšanas Mārtiņš daudz guvis no vietnes YouTube: „Mans interneta algoritms zina, ka mani interesē filmēšana, tāpēc piedāvā praktiskus video par jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, droniem. YouTube ir laba informācijas vieta, kur iegūt noderīgus padomus no tiem, kas filmē jau ilgi. Lielu pieredzi esmu guvis lidmodelistu pulciņā, televīzijas pasaulē kopā ar Alanu un Ievu, kuri palīdz ar padomiem, pastāstot, kādi kadri ir noderīgāki televīzijas sižetiem. Smelties informāciju no pieredzes bagātiem cilvēkiem ir labākais veids, kā ko apgūt pašam.”

* Ierīce, ar kuru mērīt vai noturēt orientāciju telpā.