NVO centrs saved cilvēkus kopā

„Aizvien vairāk cilvēku Kurzemē tic, ka ar aktīvu līdzdalību var panākt pozitīvas pārmaiņas, jo viņiem ir zināšanas un prasmes, kā to izdarīt, un viņi arī rīkojas,” šāda ir Kurzemes NVO (nevalstisko organizāciju) centra vīzija. Lai tā būtu sasniedzama, komanda sniedz atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ikvienam, kurš vēlas ieviest savu ideju, risināt sabiedrībā sasāpējušu problēmu, palīdzēt citiem.

Problēmas pamana un tās risina

Viens no atbalsta veidiem, ko var saņemt Kurzemes NVO centrā, ir konsultācijas par biedrību un nodibinājumu izveidi, likvidēšanu, grāmatvedību, finansēm u.c. Elīna Futraka, kura to dara, stāsta, ka bieži vien cilvēki palīdzību lūdz tad, kad ir radusies ideja dibināt biedrību vai nodibinājumu. Piemēram, Kuldīgā nesen dzimusi ideja, ka māmiņas, kuras audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem, varētu izveidot dienas centru. Līdzīgi atbalsta centri ir Talsos un Ventspilī. „Šajā stāstā redzam NVO būtību. Organizācijas aktivitāte rodas tur, kur pietrūkst piedāvājuma, kur ar kaut ko netiek galā valsts vai uzņēmēji. Tur metas iekšā NVO un risina pašiem un sabiedrībai aktuālas problēmas. Un tās var būt visdažādākajās jomās.”
Ar Elīnu un pārējo kodolu – valdes priekšsēdi Maiju Jankovsku, valdes locekli Jutu Reķeli, komunikācijas koordinatori Kristīni Jonovu – tiekamies centra telpās, un saruna ievirzās par nevalstisko organizāciju būtību.
M.Jankovska skaidro: „NVO atrodas starp publisko sektoru un biznesu un dara to, ko, no vienas puses, valsts kādu iemeslu dēļ neizdara, jo, piemēram, trūkst resursu, cilvēku, zināšanu, vai nav pamanījusi, ka sabiedrībā pastāv noteikta vajadzība, un, no otras puses, dara to, ko uzņēmēji negrib darīt, jo nesaskata tur peļņas iespējas. NVO aizpilda šo nišu dažādās jomās. Tā ir šo organizāciju būtība – mums katram dota brīvība nākt kopā un darīt to, ko uzskatām par svarīgu sev un sabiedrībai.”

Gan lielāki mērķi, gan mazāki

K.Jonova piebilst: „Biedrības ir ļoti dažādas. Ir tādas, kas grib atrisināt nelielu problēmu, kas skar pavisam mazu cilvēku grupu, un ir tādas, kuru biedri domā ļoti plaši un kurām svarīgs, piemēram, valsts tēls. Nesen runāju ar sievieti, kas dzīvo Ezerē un rīko Pierobežas festivālu. Viņai svarīgi tas, kā cilvēki, kas Latvijā iebrauc, šo vietu uztver.”
Viens no Kurzemes NVO centra darbības galvenajiem virzieniem ir pilsonisko kompetenču attīstība un līdzdalība. „Mēs esam pilsoniskās sabiedrības zināšanu uzkrājēji, dalītāji un tīklotāji,” skaidrots tā mājaslapā. K.Jonova atzīst: „Nereti saskaros ar situācijām, kurās saprotu, ka cilvēki maz zina par to, kā var līdzdarboties un panākt izmaiņas. Taču veidu ir ļoti daudz.”

Visaktīvāk – Saldus novadā

E.Futraka skaidro: „Kurzemē ir apmēram 2400 organizāciju, bet liela daļa nav aktīvas. 60 biedrības un trīs nodibinājumi ir Kurzemes NVO centra biedri. Taču mēs strādājam ar sektoru kopumā. Bezmaksas konsultācijas var saņemt ikviens – tāpēc nav jābūt mūsu centra biedram. Atšķirība tikai tā, ka ar biedriem esam ciešākā saskarsmē caur mūsu izveidotajiem komunikācijas kanāliem – feisbuka un vatsapa grupu, e-pasta saraksti.”
Visaktīvākais Kurzemē esot Saldus novads, taču skaita ziņā visvairāk biedrību esot Liepājā, tomēr jāņem vērā, ka tur arī iedzīvotāju daudz vairāk. Saldus novadā esot ļoti dažādu nozaru organizācijas – tās darbojas kultūrā, sportā, sociālajā jomā, ir pagastu attīstības biedrības, ģimeņu, bērnu, jauniešu un daudzas citas. „Tur izveidojies patiešām labs NVO tīkls. Cilvēki ļoti daudz komunicē un dara kopā,” uzsver M.Jankovska.
Kā izskaidrot to, ka tieši šajā novadā iedzīvotāji ir tik aktīvi nevalstisko organizāciju jomā, pilnīgi drošas atbildes neesot, taču E.Futraka min vairākus faktorus, kam, iespējams, ir diezgan liela nozīme: „Pirmkārt, atsevišķi pašvaldības darbinieki, jo Saldus novada domē ir NVO komisija, kurā darbojas tie, kam šī joma patiešām rūp. Otrkārt, lielu ieguldījumu devusi Brocēnu cementa rūpnīca Cemex, kas tagad saucas Schwenk Latvija. Uzņēmums piešķir nevalstiskajām organizācijām mazo projektu grantus, un tas aktivitāti ir veicinājis.”

Katram latvietim sava

Taču vairāk biedrību ne vienmēr ir labāk. E.Futraka novērojusi, ka bieži vien cilvēkiem trūkst vēlmes sadarboties, komunicēt, meklēt kompromisus ar citiem: viņi izvēlas dibināt savu organizāciju, nevis pievienoties citai. „Dažbrīd šķiet, ka sabiedrībā pastāv uzskats: katram latvietim jābūt savai biedrībai. Es aicinu ikvienu, kas apsver ideju dibināt jaunu organizāciju, vispirms paskatīties, vai līdzīga jau nepastāv. Varbūt nemaz nav jādibina pašam sava, bet var kļūt par aktīvistu kādā no tām, kas izvēlētajā jomā jau darbojas,” iesaka E.Futraka. Viņasprāt, aiz apgalvojuma „es labāk pats” varētu slēpties psiholoģiskas barjeras.
Savukārt K.Jonova, darbojoties šajā jomā, sapratusi, ka tie, kuri apsver domu kādai organizācijai pievienoties, bieži vien nezina, kā īsti to izdarīt. „Mans ieteikums ir apmeklēt pasākumu, ko biedrība organizē, un tā iepazīties. Taču tiem, kas NVO jomā nav darbojušies vispār, ir grūti tajā ieiet un saprast, kā tā darbojas. Visas organizācijas nav vienādas – pārvaldes sistēma var būt dažāda. Piemēram, biedrībā Radi vidi pats, kurā es darbojos Liepājā, vadītāja nav: mums ir valde, bet nav viena vadītāja,” stāsta K.Jonova.
To, kādas biedrības tuvumā pastāv, protams, var uzzināt Kurzemes NVO centrā. Tas atrodas Kuldīgā, bet darbība aptver visu Kurzemi. Bieži vien centra loma ir savest kopā īstos cilvēkus. Pakalpojumi lielākoties ir bez maksas, jo finansējums tiem iegūts projektos un sadarbībā ar valsts pārvaldi.

Nauda ir!

Centra mājaslapā Kurzemesnvo. lv var uzzināt arī par biedrībām pieejamajiem finanšu avotiem. „Jāsaprot tikai, kurā jomā vēlaties darboties. Protams, projektu konkursos ir arī konkurence, taču kopumā iespēju ir daudz,” atzīst E.Futraka.
Kā iedvesmojošu piemēru viņa min Talsu biedrību Baložu pasts, kam ir dažādi labdarības projekti un kas viena no pirmajām Latvijā izmanto iespēju iegūt atbalstu no Eiropas Savienības iniciatīvas Discover EU, lai tie jaunieši (no 18 gadiem), kuru iespējas dažādu iemeslu pēc ir ierobežotas, varētu bez maksas apceļot Eiropu, palīdzot viņiem izprast tās daudzveidību, iepazīt kultūras bagātību un iegūt jaunus draugus. „Pateicoties Baložu pastam, 54 Talsu novada jauniešiem būs iespēja apskatīt Eiropu. Viņiem tiks segti ceļa izdevumi, kā arī maksāta dienas nauda,” piebilst E.Futraka.