„Gribu eņģeļtauri!”

Dienām pamazām kļūstot gaišākām, rodas domas par pavasarī darāmo. Sāk rosīties puķu audzētāji, kuri zina: ja sētā un dārzā ziedus gribam daudz un skaistus, jāsāk darboties laikus.

„Rudenī, sagatavojot ziemai eņģeļtauri, apgriezu zarus, ieliku vāzē ar ūdeni – biju dzirdējusi, ka arī tā var šo augu pavairot. Tagad redzu, ka ir izdzītas saknes un plaukst lapiņas. Kā rīkoties tālāk?” jautā lasītāja.

Eņģeļtaures strauji kļūst populāras paša iespaidīgā auga, ziedu lieluma, smaržas un dažādības dēļ. Pagājušogad nodibināta Latvijas Brugmansiju audzētāju biedrība, kuras mājaslapā (www.lbab.lv) un Facebook domubiedru grupā Tauru klubiņš ir padomi augu audzēšanā, var piedalīties diskusijās, uzdot jautājumus, parādīt savus sasniegumus un apskatīt citu veikumu.

Sarunājamies ar biedrības valdes priekšsēdi Aivi Dīnu Zemīti: „Vispirms pāris vārdu par botāniku, jo esmu saskāries ar to, ka augi tiek saukti nepareizi, līdz ar to nav saprotams, par kuriem ir runa. 1973. gadā, detalizēti salīdzinot morfoloģiskās atšķirības, botāniķis Tomijs Ērls Lokvuds noteica, ka brugmansijas jeb eņģeļtaures (Brugmansia) un velnāboli (Datura) ir dažādi augi, kas atrodas atsevišķās ģintīs. Kopš tā laika klasifikācija ir neapstrīdama. Brugmansija jeb eņģeļtaure ir daudzgadīgs koks vai krūms, ko daudzās valstīs pārziemina telpās. Toties velnāboli ir viengadīgs lakstaugs, ko katru gadu audzē no sēklām. Brugmansijas dala divās grupās: siltajā un aukstajā. Runāšu par siltās grupas eņģeļtaurēm, jo aukstajai grupai audzēšanas un pavairošanas nianses ir atšķirīgas.”

Vai apsakņojušos spraudeņus turēt ūdenī līdz pavasarim?

„Brugmansiju spraudeņus ziemā var gan turēt ūdenī, gan pēc apsakņošanas iestādīt podiņos. To, kā izdosies saglabāt līdz pavasarim, galvenokārt nosaka tas, kāds ir spraudenis, telpas mikroklimats un apgaismojums. Rudenī, ņemot spraudeņus, būtiski ir izvēlēties nokoksnējušos zarus, jo zālainie lielākoties sapūst, ja nav pietiekama apgaismojuma un laba mikroklimata.

Glabājot ūdenī līdz stādu audzēšanas laikam, kas lielākoties sākas martā, regulāri jāskatās, lai ūdens nekļūst duļķains un spraudeņi vai saknes nesāk pūt. Tomēr labāk pārziemināt, iestādītus podiņos: var izmantot gan dēstu podiņus, gan plastmasas glāzi, krējuma vai jogurta trauciņu, apakšā izveidojot caurumiņu liekā ūdens notecei. Stādīšanai izmanto komposta augsni vai gatavo kūdras substrātu. Visvieglāk ir pārstādīt tad, kad sāk veidoties saknes, kas uz spraudeņa redzamas kā baltas kārpiņas. Kad saknes paaugušās, jāpārstāda uzmanīgi, jo jaunās, ūdenī augušās ir trauslas un viegli lūst. Stādus audzē gaismā uz palodzes vai citā gaišā vietā. Tumšākajos mēnešos labākai pārziemināšanai 16–18 h izmanto papildu apgaismojumu. Optimālā temperatūra ir 17–22o C. Laista minimāli, jo ziemā brugmansija labāk pacieš nelielu iekaltēšanu nekā mitrumu. Ja telpā relatīvais gaisa mitrums ir zems, tad lapas jārasina, lai samazinātu tīklērces invāzijas risku. Atkarībā no stādu lieluma un telpas, martā apsakņotos spraudeņus no mazākiem podiņiem pārstāda nedaudz lielākos. Līdz vasaras sākumam to dara vairākas reizes, poda izmēru pakāpeniski palielinot. Ja brugmansija pastāvīgi tiks audzēta podā, ieteicams aptuveni 30 litru. Var arī lielākā, bet rudenī vajadzēs podu pārnest uz ziemošanas vietu.”

Vai stāds ziedēs jau šovasar?

„No rudens un pavasara spraudeņiem audzēta brugmansija lielākoties zied pirmajā gadā. Tā aug ļoti ātri, ja pietiek barības vielu. Vienā sezonā var sasniegt pat divus trīs metrus un bagātīgi ziedēt. Izņēmums var būt tad, ja spraudenis ņemts no daļas, kas ir zem Y zarojuma (vietas, virs kuras tā veido ziedus). Var būt arī atsevišķu šķirņu vai sugu īpatnības.

Vai ir efektīvi saglabāt un pavairot šādi?

Brugmansiju pavairošana ar spraudeņiem ir vispopulārākais šo augu pavairošanas veids – tas nodrošina gan ātrāku ziedēšanu, gan to, ka jaunais augs būs ar tādiem pašiem ziediem un lapojumu, kāds ir mātes augam.

Spraudeņu saglabāšanu nākamajai sezonai izmanto arī tad, ja nav iespējas ziemā glabāt augu ar visu podu. Auga saglabāšanai var izvēlēties vairākus nelielus zarus virs Y, bet labāk lielu, koksnainu zaru ar Y zarojuma vietu.

Var pavairot arī ar sēklām, bet tām ir diezgan zema dīgstība. Jāsēj janvārī, februārī, un ir maza iespēja, ka ziedēs pirmajā gadā (reizēm var nākties gaidīt vairākus gadus). Tāpat zieda krāsa, forma, smarža vai auga lapojums nebūs tāds kā augam, no kura ņemtas sēklas. Tāpēc iesaku izvērtēt gatavību uzņemties rūpes par augiem, labāk izvēlēties spraudeni vai gatavu stādu un priecāties par rezultātu ar mazāku piepūli un resursiem.”

Kādas šķirnes tā izdodas labāk?

„Ar spraudeņiem vislabāk izdodas apsakņot un pārziemināt plānās, parastās. Pildītās ir kaprīzākas. Arī šķirnei ir nozīme, jo ir gan vieglāk, gan grūtāk audzējamas. Piemēram, plāno ziedu brugmansija raiblape ‘Katrin Bonte’ ar rozā ziediem ir ļoti viegli audzējama un pārziemināma, turpretī krēmkrāsas ziedu īpašniece ‘Maya’ ar persiku nokrāsu ir kaprīzāka gan pavairojot, gan pārzieminot.”