Grib darīt to, kas cilvēkiem tiešām svarīgi

„Vienalga, kāds ir tavs vecums, mācīties nekad nav par vēlu,” saka ĀMENNA MOHAMEDA (Amna Mohamed) no Ēģiptes pilsētas Kairas. Viņai ir 34 gadi, un Kuldīgā viņa studē Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmā Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas. Te viesojās arī viņas vīrs Mahmuds Elgamals (Mahmoud Elgamal).

Savieno daudzveidīgu pieredzi

Ko tu jau esi studējusi, kur strādājusi?

Mans ceļš bijis daudzveidīgs. Man ir bakalaura grāds biznesa administrācijā vadības specialitātē. Pēc studijām astoņus gadus biju mājsaimniece un mamma, ceļoju no Ēģiptes uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Man ir divi dēli, Amerikas pilsoņi: 13 gadus vecais Šerifs un 12 gadus vecais Maleks.

2016. gadā sāku strādāt par skolotāju, jo Amerikas Universitātē Kairā dabūju diplomu pirmsskolas izglītībā. Pēc tam biju biznesa attīstītāja jaunuzņēmumā, kas profesionāli pilnveidoja skolotājus. Tad strādāju par klientu attiecību un projektu vadītāju uzņēmumā, kas radīja materiālus pieaugušo mācībām. Tad kļuvu par dizaina domāšanas pasniedzēju. Pēc tam strādāju par projektu un attīstības vadītāju dažādos uzņēmumos. Viss minētais attiecas uz mācībām un attīstību. Pēdējais darbs, pirms nonācu šeit, bija ražojumu vadībā kādā reklāmas un mārketinga aģentūrā. Astoņos gados bijis daudz mācību un ir daudz sertifikātu. Apmeklēju kursus līdz brīdim, kad pieteicos šeit un tiku budžeta grupā.

Kā par studijām Kuldīgā uzzināji?

Stāsts ir mazliet smieklīgs, jo šo programmu neatradu es – tā atrada mani. Kādu nakti nebija laba garastāvokļa – jutos vientuļa un sēdēju feisbukā. Pēkšņi ieraudzīju ziņojumu par šo Erasmus Mundus maģistra programmu. Vārds inovācijas ieinteresēja. Atvēru Erasmus mājaslapu – atradu daudzas tēmas, kurām nekad nebūtu iedomājusies pieteikties. 2015. gadā man bija 28 gadi, un tajā laikā visām Erasmus programmām biju pārāk veca. Tagad man ir 34, un es pat nebūtu iedomājusies šādā vecumā atrast kādu programmu, kurā varētu tikt budžetā. Par Erasmus Mundus nebiju dzirdējusi, bet pamanīju, ka vecumam nav lielas nozīmes, – biju pārsteigta. Secināju, ka programma Kuldīgā būtu ideāla, jo tā savieno manu astoņu gadu pieredzi dažādās vietās. Nebiju pārliecināta, vai mani pieņems, jo daudz tika minēta biznesa zinātne: nevarēju saprast, vai mana biznesa administrācijas izglītība būs pietiekama. Bet e-pastā atbildi saņēmu jau nākamajā dienā: jā, ir pietiekama. Biju tik priecīga, jo no nekā tas kļuva par kaut ko lielu. Tas notika 2022. gada novembrī.

Vai pieteikties bija grūti?

Tas nāk no manas reliģiskās pārliecības: tas, kas tev ir radīts, tevi atradīs. Sāku gatavoties divus mēnešus pēc pieteikšanās, aizpildīt dokumentus. Ar motivācijas vēstuli bija grūtāk, bet izdarāmi. Uzdevumus izpildīju bez lielām problēmām.

Dizaina domātāja

Kā tu izproti pakalpojumu dizainu un plāno to ieviest?

Pakalpojumu dizainam ir daudz kopīga ar dizaina domāšanu – nozari, no kuras nāku. 2017. gadā piedalījos praktiskā darbnīcā. Kopš tā laika mans domu gājiens ir mainījies. Dizaina domāšanu lietoju ikdienā – arī audzinot bērnus. Tā kā abas šīs nozares ir vērstas uz cilvēku, biju priecīga dizaina domāšanu arī mācīt. Bet sāka zust degsme, jo mācot neredzi rezultātu – nezini, vai tie, kuri no tevis mācās, to vispār lietos. Skatoties uz pakalpojumu dizaina programmu, beidzot jutu, ka tikšu otrajā pusē – varēšu likt lietā uz cilvēkiem vērstu pieeju un atrast ietekmīgus risinājumus, kas viņiem patiešām svarīgi. Tam ir daudz sakara ar cilvēku uzvedību, psiholoģiju un filozofiju. Ir loģiski, ka esmu šeit, īstajā vietā.

Mācoties te, jūtos ietekmīga un spēcīga. Pēc šīs programmas ceru atrast labu vietu, kur pakalpojumu dizainu ieviest un ietekmēt citu cilvēku dzīvi.

Sarežģīti, bet interesanti

Kādi ir iespaidi par studijām?

Tās ir jaukas, bet mazliet arī grūtas, jo nerunāju tikai par sevi un kursu, bet arī dzīvošanu šeit un garastāvokli. Ir sarežģīti, ir interesanti, dažreiz tas arī rada vilšanos, bet tāda ir dzīve – dažādu pieredžu kopums. Ir laba iespēja iemācīties dzīvot patstāvīgi, strādāt ar cilvēkiem, kuri nerunā tavā valodā un kam ir citādi uzskati, atrast alternatīvas, kā sevi izklaidēt.

Ja esi multikulturāls cilvēks, daudz lasi, esi ceļojis un izproti dažādu valstu ekosistēmu, vari pamanīt tos aspektus, kas tavā valstī nav tik attīstīti. Ja runā par dizaina domāšanu, Ēģiptē tā tiek mācīta tāpat kā šeit un citur pasaulē. Kodols ir mācīties darot. Nekas nav ideāls – mācāmies arī no kļūdām.

Liels kontrasts

Kā patīk Kuldīga?

Kuldīga ir kā mikslis starp to, ka man tā patīk un es to mīlu, un to, ka man tā arī nepatīk un šeit ir garlaicīgi. Dzīve te ir ļoti atšķirīga, un es, kas nāku no Kairas, te redzu daudz minimālisma. Ēģiptē, arī Amerikā ir viss! Ja gribu doties uz veikalu, ir tūkstošiem firmu: gan tādu, ko varu atļauties, gan tādu, ko nevaru. Vai esi izsalcis? Vari izvēlēties starp 1276 restorāniem. Tāda ir dzīve Ēģiptē un Amerikā. Kuldīgā nav, ko izvēlēties. Bet tas ir arī interesanti. Ja vēlies iepirkties šeit, ir Rimi, Maxima vai kāds mazais veikals. Tā var labi izprast savu ķermeni, savas vajadzības. Ja es būtu pusaudze, es šeit neizdzīvotu, bet manā vecumā tāds dzīvesveids pat ir vajadzīgs. Iztieku ar to, kas te ir, – tas māca minimālismu. Šeit ir klusi, arī iekšēji. Vai tas būtu labi ilgstoši? Nav ne jausmas. Te man ir grūtības ar valodu. Daba gan šeit ir izcila.

Kādi ir dzīves apstākļi?

Ir bijuši daži starpgadījumi. Pirmais iespaids par dzīvokli bija labs: tīrs, neliels, studijas tipa un moderns. Man paveicās, jo no visiem studentiem dzīvoju Adatu fabrikai vistuvāk – Liepājas ielā pie veikala Saldo, ir dažas minūtes ar kājām. Ir gan nelielas problēmas ar apkuri – tā ir daudziem studentiem. Centrālās apkures siltums īsti neizplatās vannas istabā un guļamistabā, bet dzīvojamajā telpā ir karsti. Virtuvē velku drēbes ar īsām rokām, bet guļamistabā džemperi. Sākumā nebija ērti, bet nu jau esmu pieradusi. Kamēr Kuldīgā bija ap mīnus 20 grādiem, atrados Ēģiptē.

Rupjš uzbrukums un vienaldzība

Vai tev bijusi arī nepatīkama sadzīviska pieredze?

Diemžēl esmu piedzīvojusi islāmofobisku uzbrukumu autobusā no Kuldīgas uz Rīgu. Tas bija smagi. Trīs stundu ilgajā ceļā kāds vīrietis mani terorizēja. Sākumā uzvedās dīvaini, bet pēc tam jau uz mani kliedza. Bija tik tuvu manai sejai, ka jutu, kā viņš bļaujot spļauj man virsū… Jutos ļoti sabijusies – likās: viņš varētu iesist. Biju vīlusies nevis tikai viņa dēļ, bet arī tādēļ, ka to diemžēl piedzīvojam visā pasaulē, jo tiek uzskatīts, ka islāma cilvēki ir slikti. Apzinos, ka nēsāju hidžābu* un ticu islāmam. Neesmu pieradusi, ka cilvēki apkārt ir pavisam pasīvi, – citi autobusā uz manu pusi pat neskatījās, jutu, ka viņi baidās. Diemžēl arī autobusa šoferis neko nedarīja. Kā es varu trīs stundas sabiedriskajā transportā justies droši? Ja šis vīrietis man sistu vai piekautu mani līdz nāvei, neviens apkārt neko nedarītu? Es vēlējos viņa uzvedību nofilmēt vai piezvanīt policijai, bet likās: ja pakustētos, viņš tiešām man sistu.

Tā bija traumatiska pieredze, kas uz dažām nedēļām man atņēma pašpārliecību. Protams, par šo atgadījumu ziņoju, un tas tiek izmeklēts. Šoferim tomēr jābūt atbildīgam un lietas labā kaut ko vajadzēja darīt: autobusu apstādināt vai zvanīt policijai. Šī pieredze mani ietekmēja arī tādējādi, ka tagad citādi redzu latviešus. Protams, nav korekti vispārināt, bet jutu, ka latvieši neprot par savām tiesībām iestāties, drīzāk baidās. Jūtos slikti visu to dēļ, kuri bija autobusā. Vismaz pusotru mēnesi pēc tam ar autobusu nebraucu. Ikdienā gan cilvēki šeit ir jauki un par manu izskatu neiebilst.

Tagad sporta līdzjutēja

Ko dari brīvajā laikā?

Daudz ko. Kairā biju profesionāla basketboliste – spēlēju augsta līmeņa klubā no sešiem līdz 20 gadiem. Tagad esmu sporta fane. Sākumā gandrīz visi kursabiedri spēlējām volejbolu. Spēlēju arī basketbolu – divreiz nedēļā devos trenēties sporta zālē. Tad tam atlika mazāk laika, arī aukstuma un akadēmijas darbu dēļ. Skatos filmas, klausos mūziku, lietoju sociālos medijus, krāsoju krāsojamās grāmatas, lasu ēģiptiešu grāmatas, katru dienu sazvanos ar vecākiem. Dažreiz esmu ļoti aizņemta, bet esmu tāds cilvēks, kurš neiebilst arī visu dienu palikt mājās un atpūsties. Te paši sevi izklaidējam: ar kursabiedriem devāmies peldēt, satiekamies un taisām savu valstu ēdienus, svinam dzimšanas dienas. Mums patīk būt kopā. Gāju arī uz latviešu valodas kursiem.

Skaisti, bet minimālistiski

Kāds tev iespaids par Latviju? Vai esi apmeklējusi citas pilsētas?

Eiropā nebiju bijusi – Latvija ir pirmā valsts. Nesen bijām Liepājā: skaisti un maģiski. Rīga ir ļoti skaista – nevaru sagaidīt, kad to redzēšu vasarā. Man patīk staigāt pa vecpilsētu. Latvija ir minimālistiska valsts – ļoti skaista, bet arī ierobežota, piemēram, ēdiena dēļ. Ēģiptē ir daudz garšvielu – šeit ēdienā ir mazāk cukura, sāls un garšvielu. Esmu jau pieradusi. Vai man ir daudz variantu? Nē. Tā kā bieži meklēju halāla** ēdienu, tā ir problēma. Ja ēdu gaļu, man jāpārbauda, vai tas ir 100% liellops un vai tur nav cūkgaļas piejaukuma. Pārsvarā ēst gatavoju pati un pērku vistas gaļu un garneles. No Kuldīgas restorāniem man patīk Pagrabiņš – tur ir laba izvēle. Rīgā ir laba Āzijas restorānu ķēde Gan Bei. No Ēģiptes, protams, esmu atvedusi savas garšvielas.

Ko vēl gribi šeit darīt?

Apmeklēt Siguldu, jo tur ir ziemas aktivitātes. Vēlos apskatīt Mākslas akadēmiju Rīgā. Tā kā šeit ir mazāk cilvēku nekā manā valstī, jūtu, ka viņi ir atvērti pārmaiņām.

* Hidžābs – galvassega, šalle; aizsedzoša musulmaņu sieviešu apģērba daļa
** Halālgaļa – tāda, kas islāmā atļauta vai ir iegūta pēc islāma noteikumiem

_________________________________________

Tikko precējušies

/Jautājumi Āmennas vīram Mahmudam/

● Cik ilgi esat precējušies?

Kopš decembra: Ziemassvētku brīvdienās Āmenna atbrauca uz Ēģipti, un mēs apprecējāmies. Esam pazīstami vairāk nekā četrus gadus, pirms diviem gadiem kļuvām par labākajiem draugiem un augustā saderinājāmies.

● Kādi ir jūsu iespaidi par Kuldīgu?

Man patīk skaisti skati – viss, ko šeit esmu redzējis, ir skaists: arhitektūra, mājas, ielas, pat sniegs, pie kura neesmu pieradis. Pirms es šeit viesojos, Āmenna sūtīja dažādas fotogrāfijas. Te ir ļoti klusi, pat Rīga ir klusa, bet Kaira nekad neguļ. Gatavojos tam, ka te būs ļoti auksti, bet ar to tieku galā.

● Kā jūtaties, kad sieva ilgi ir prom?

Es viņai atzinos mīlestībā dažas dienas pēc tam, kad viņa pieteicās šai studiju programmai. Iepriekš palīdzēju sagatavot dokumentus. Abi sapratām, ka par šo iespēju ir vērts cīnīties un ka arī mūsu attiecību dēļ ir vērts pacīnīties. Ticējām, ka mums izdosies, un te mēs esam!