Dara to, kas patīk, un kopj latviskumu ārzemēs

Alsungas Mākslu pamatskolas mājturības skolotāja, tautas tērpu meistare un ievārījuma Burkān’ zapt’ radītāja Laila Puķīte par suitu kultūras mantojuma saglabāšanu un prasmju nodošanu tālāk šomēnes saņēmusi Kuldīgas novada Goda balvu.

Par maz mājturības un amatniecības stundu

Par skolotāju Laila strādā vairāk nekā 30 gadus, pašlaik mājturību un amatniecību māca 4.–9. klasēm. Mācību programmas Skola 2030 dēļ darbs tagad atšķiroties: „Rokdarbu stundu skaits ir samazināts. Tā vien šķiet, ka nākotnē nevajadzēs tādus cilvēkus, kuri darbojas paši ar savām rokām. Rokdarbu joma jau tagad turas uz entuziasma. Kādreiz katram mājturības skolotājam bija divas stundas nedēļā, tagad ir viena uz abiem: vienu pusgadu apgūstam rokdarbus un kulināriju, otru – citas amatniecības lietas. Meitenes mācās zāģēt un naglot, zēni šūt. Izdodas kā kuram. Laika dēļ daudz izdarīt nevaram, darbiņu ir mazāk, vairāk ir teorijas. Ekrānā varu parādīt, kā uztamborēt vai uzadīt. Vairāk jāstrādā mājās, taču, kā zinām, mājās darīt negribas, tāpēc lielākoties darbu paveicam stundā.”

Burkāni aug, zapte top

Vaicāta, kādi darbi tagad svarīgi pašai, L.Puķīte stāsta: „Tuvojas Ziemassvētki un dāvanu laiks – vāru burkānu zaptes, lēnām šuju un adu. Turpinu darīt to, kas patīk. Drīzumā atsākšu savu veikumu pārdot suitu tirdziņā.” Burkānu ievārījumi, kas gan pērn, gan šogad konkursā Novada garša saņēmuši vairākus apbalvojumus, top no pašu burkāniem: „Šoreiz auguši ļoti lieli un gari. Daudz neiesēju, jo nav, kur glabāt. Vēl nedaudz palicis pēdējiem vārījumiem. Zaptes man ir dažādas – pēdējā bija ar upenēm un baziliku, kas šogad arī apbalvota Novada garšā. Ir ar pīlādžiem, dzērvenēm, brūklenēm, smiltsērkšķiem, krizdolēm un Ziemassvētku garšvielām – kanēli un visu pārējo. Tās svētku dāvanām ātri izpērk.”

Kā izdomāt garšu kombinācijas? „Kā es saku – kad tarakāni sāk galvā rīkot dzīres, tad metu visu katlā un garšoju. Grūtākais ir saprast, kas cik daudz pielikts, lai uzrakstītu precīzu recepti. Mājinieki ir pirmie garšotāji, un slikti nevienam vēl nav bijis. (Smejas.) Vairāk pērk ar cidonijām, ar čili un sīpoliem, ko var likt arī pie siera un gaļas. Čili pašai aug siltumnīcā.” Iepirktas tiek tikai dzērvenes no vietējās saimniecības Stīgas un smiltsērkšķi no kādas saimniecības Aizputē.

Spēlmaņu krogā Alsungā Laila jau pasen vada suitu ēdienu – sklandraušu, skābputras un ķiļķenu – darbnīcas. Šogad bijusi aktīva tūristu sezona, jo, iespējams, pie vainas ir pasaules negaršīgāko nacionālo ēdienu saraksts, kurā sklandrausis ieņēmis ceturto vietu: „Par to esam runājuši un smējušies. Bet domāju, ka tas mums nāk tikai par labu – tā ir lieliska reklāma. Daudzi vēlas uzzināt, cik negaršīgs tad tas ir.”

Ar tautiešiem Īrijā, Beļģijā, Vācijā

Augustā Laila ar meitām Intu un Antu Īrijas pilsētā Kāslbārā piedalījušās pasaules latviešu 3×3 saietā, ko vadījuši kādreizējie kuldīdznieki Zane un Mārtiņš Puncuļi, kuri ārzemēs dzīvo daudz gadu.

Lailai uzticēts vadīt ievirzi Senais tērps: „Meitenes kopā ar mani šuva kreklus, arī sklandraušus cepām. Pēdējā nometne, kurā piedalījos, bija 2013. gadā Alsungā, kur man bija balto darbu ievirze un arī piedalījās abas meitas. Uz Īriju uzaicināja vadītāji – iepazinos vasarā, viņi atbrauca ciemos, un bija tāda sajūta, ka esam pazīstami sen. Īrijas 3×3 nometnē pinām grozus, bija stikla darbnīca, taisījām ādas somiņas, bērniem notika rotaļas. Par sevis un pasaules izzināšanu, ritiem un rituāliem interesanti stāstīja pirtniece, Latvijas 3×3 padomes priekšsēde Inese Krūmiņa. Viņas vīrs Jānis Atis Krūmiņš vadīja ievirzi par vīru spēku. Šīs nometnes ir ļoti laba pieredze – iepazinu daudz cilvēku, ar kuriem sazinos vēl tagad. Priecājos, ka varēju kopā ar citiem Īrijā uzturēt latviskumu, lai tas neizzūd. Apmaināmies enerģijām un zināšanām, un tā ir milzīga bagātība.”

Citugad Laila tikusies ar latviešiem Beļģijā: „Viņi paši mani atrod un uzraksta. Citi bijuši ciemos un izdomā, ka vēlas sev uzšūt tautastērpu. Vairāk par desmit vienlaikus neņemu. Nākamgad tiksimies ar latviešiem Minsterē un arī šūsim tērpus. Tie, kas vēlas ko radīt, mani sameklē. Neesmu lepna – neatsaku.” Arī tagad Laila šuj tērpus, un ilgāku laiku prasot izšūt jaku ar pērlītēm un apkakles. Vairāk pasūtot brunčus, kreklus un jakas. Beidzot meistare tikusi pie savas darbistabas.