Vārmē top ceriņu dārzs

„Kad sāku runāt par dārzniecību, varu izstāstīt par katru krūmu un koku – tā ir mana sirdslieta,” saka vārmeniece, bijusī sociālā darbiniece, daiļdārzniece Rita Dravniece. Viņa pagasta centrā veido ceriņu dārzu. Tajā apskatāms vairāk nekā 40 šķirņu, kas izkārtotas vairākās rindās. Mērķis ir tuvāko gadu laikā to pabeigt. Šogad svarīga kopšana.

„Ceriņu dārzu sāku veidot ap 2014. gadu, un sākums bija vienkāršs. Pirmo rindu izveidoju tik, cik atļāva līdzekļi. Nodomāju, ka gribu ko īpašu – tādus krūmus, kas ir citādāki un krāšņāki par ikdienā redzamajiem. Dārzs top lēnām: katru gadu mēģinu iestādīt piecas līdz septiņas šķirnes. Reiz piedalījāmies iniciatīvu konkursā Darīsim paši un par to naudu varējām uzlikt šķirņu aprakstu plāksnītes. Pirmajā rindā ir īpaši ceriņu veidi, otrajā – ārzemju šķirnes, kas man un citiem patīk, bet trešajā – Latvijas šķirnes. Viss, kas Vārmē stādīts, ir mana iniciatīva.

Šogad gan nebija iespējas nopirkt nevienu ceriņu stādu. Naudu tiem atvēlē pagasta pārvalde. Cenas augušas – stādi, kas kādreiz maksāja septiņus eiro, tagad maksā 10–15. Šogad iesaistos kopšanā. Pagastā vēl strādā divas sētnieces, un es vēlos, lai uz ceriņu laiku ir skaisti, tāpēc darbojos arī pati. Daži bija apsaluši, un apgriešanu citam nevaru uzticēt, jo zinu, kā vajag pareizāk. Ceriņiem naudu var atvēlēt tikai no saimnieciskajiem līdzekļiem, bet pagastā notiek remonts, un to nedarīt nedrīkst. Šogad ceriņiem viss bija kārtībā, kamēr neuznāca trakās salnas. Viss sāka plaukt, bet pēc salnas dzinumi kļuva brūni. Tie jāapgriež, lai būtu spēks dzīt jaunus.”

R.Dravniece ir ienācēja no Cēsīm: „1978. gadā ienācu kā daiļdārzniece un tā arī te paliku. Visi stādījumi izauguši – nemaz neliekas, ka tie ir manis stādīti. Vārmē man ir arī ģimene un bērni. Kad atnācu, sāku kā daiļdārzniece kolhozā Vārme. Tad pienāca laiki, kad daiļdārznieku nevajadzēja, tāpēc izmācījos par sociālo darbinieci un strādāju ilgus gadus. Es vairs diendienā nestrādāju, tikai vasarā – man ir apzaļumotājas jeb daiļdārznieces pienākumi.

Pati pavairoju arī citus stādus – vasaras puķes. Nevis tirgoju, bet kādam uzdāvinu. Man patīk apziņa, dārzu redzot, ka tas ir manis veidots. Ja kāds garāmejot pasaka, ka Vārmē ir skaisti, ko vēl labāku varētu dzirdēt? Stādot ceriņus, ielikts liels darbs, jo te ir pamatīgi māli un darbs ir fiziski grūts.”