Atrod daudzus demokrātijas simbolus

Kuldīgā un muzejā meklēt tādus objektus, kas simbolizē demokrātiju, bija viens no uzdevumiem, ko Demokrātijas akadēmijas Kurzemes grupas dalībnieki izpildīja pirmajā tikšanās reizē Kuldīgā.

„Kad sāc par šo jēdzienu domāt, tad saproti, ka gandrīz aiz katra objekta slēpjas stāsts, ko varētu attiecināt uz demokrātiju,” sacīja dalībniece Agija Meniķe, Liepājas pilsētas domes sabiedrības līdzdalības un veselības veicināšanas nodaļas vadītāja.

Izrādās: ir visapkārt
Cilvēki darbojās grupās, un vairums atzina: ir atraduši ļoti daudzus simbolus un nav bijis viegli izšķirties, kuras trīs lietas no muzeja un sešas vietas pilsētā prezentēs citiem. Piemēram, novada muzejā demokrātija saskatīta bruņinieka tēlā, jo tas atgādina, ka šī vērtība katru dienu jāaizstāv visos veidos. Citi muzejā uzgāja lielu, apaļu galdu ar krēsliem, pie kura var notikt sarunas, pieņemt lēmumus. Apaļš galds ir demokrātisks tāpēc, ka katrs, kurš pie tā sēž, labi redz pārējos un, mazliet atkāpjoties, var iekļaut jaunus dalībniekus, tā apli padarot lielāku, skaidroja dalībnieki.
Kuldīgā pamanīts blakus esošs Latvijas un Ukrainas karogs, saskatot tajos līdzdalību. Upes plūdums simbolizē brīvību, kas vienlaikus nav anarhija, jo ir skaidri iezīmēti krasti – robežas. Ēvalda Valtera skulptūra izcelta kā patriotisma simbols, un arī tas demokrātijā esot būtisks. Pēc tam, kad par objektiem pastāstīts citiem, notika balsošana, lai no visatbilstošākajiem izveidotu Demokrātijas pastaigu taku pilsētā un Demokrātijas lietu kolekciju, kurā iekļauti muzeja priekšmeti.

Atraktīvi par nopietno
Lai labāk izprastu to, ar kādām problēmām demokrātija sastopas, visi piedalījās darbnīcā, kuras pamatā ir foruma teātra metode. „Tā ir interaktīva spēle, ar kuras palīdzību varam meklēt risinājumus sociālām, psiholoģiskām, praktiskām problēmām,” pastāstīja vadītāja, kuldīdzniece Agnese Lapsiņa. Problēmsituācijas bija jāattēlo nelielās ainiņās un jārod rīcība, mainot scenārija gaitu. A.Meniķe atzīst, ka ir interesanti iepazīt jaunas metodes, ar kurām izpratni par demokrātiju padziļināt: „Ļoti jauki, ka ir iespēja sadarboties ar Kurzemes kolēģiem un dalīties pieredzē, kā katrā vietvarā veicas ar demokrātijas iedzīvināšanu.”
Kristiāna Šteinberga no Saldus darbojas jauniešu biedrībā, bet uz Demokrātijas akadēmiju devusies vienkārši kā aktīva iedzīvotāja: „Bija aizraujoši meklēt objektus, kas atsedz demokrātijas jēdzienu. Manas tēmas ir rūpes par ģimenēm un kultūrvēsturisko mantojumu. Visu pasauli neizglābsi, bet, ja katrs darīs savu lietu, varam paveikt daudz.”
Lai nosēstos dziļāk Demokrātijas akadēmijas nākamās tikšanās iecerētas citās Kurzemes pilsētās. „Rīgā ir galvenokārt lekcijas, dižu cilvēku iedvesmas runas,” skaidro Maija Jankovska, viena no Kurzemes pasākuma rīkotājām. „Savukārt šeit tiekamies darbnīcās, lai gudrās atziņas dziļāk nosēstos. Jebkura nodarbe, kurā pašam radoši jāizpaužas, atstāj uz personību daudz liekāku iespaidu, tai skaitā emocionāli.” Vienlaikus tas notiek arī citos novados.
Jau informējām, ka Demokrātijas akadēmija atklāta 30. janvārī Rīgas pilī. Tā ir iniciatīva, kurā unikālu, licencētu mācību programmu apgūst vairāk nekā 200 valsts un pašvaldību iestāžu, biedrību pārstāvju, aktīvu iedzīvotāju un vietējo līderu no visas Latvijas.