Cerības skaistums

Pirms katras Adventes svētdienas Kurzemnieks tradicionāli lūdz mūspuses kristiešus dalīties pārdomās par Ziemassvētku gaidīšanas laiku.

„Šogad Adventi iesāku, izbaudot klusuma rekolekcijas kopienā Chemin Neuf, – man tā bija pirmā tāda pieredze,” atklāj Kuldīgas fizioterapeite Mārīte Pīpīte.

„Adventes laiks nāk ar četriem posmiem, kuros pakāpeniski iededzam četras sveces, kas nozīmē cerību, mieru, prieku, mīlestību. Mēs, kristieši, atkal no jauna gaidām Jēzus bērniņa piedzimšanu. Norimstam, brīžiem paliekam klusumā, lūgšanās, pārdomās. Rekolekcijās kopienā Chemin Neuf lūgšanas mijās ar klusuma laiku: tikai es un Dievs. Cerēju saklausīt atbildes uz saviem jautājumiem un iegūt Dieva apstiprinājumu tālākai darbībai. Cerības skaistums izpaužas, sajūtot, ka Dievs manā dzīvē ir klātesošs it visā: priekos, bēdās, pārdzīvojumos, zaudējumos un ieguvumos. Man tikai jādarbojas ar prieku un par visu, kas notiek, jābūt pateicīgai.

Šī cerība man sasaucas ar brošūrā Cerības svētceļnieki. Jubilejas gads teikto. Gada sākumā kopā ar vīru piedalījāmies svētceļojumā uz Romas svētvietām, ko organizēja mūsu katoļu draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs. Tas bija labs uzmundrinājums un atspirdzinājums ticībai Dievam.

Arī Adventes laikā cenšamies dievkalpojumus apmeklēt regulāri un abi kopā. Man ir katoļu draudze, vīram – luterāņu, bet svētdienās dievkalpojumi abās baznīcās notiek vienā laikā. Mums mīļas ir abas baznīcas. Es ilgojos pēc Dievmātes godināšanas, un rožukroņa lūgšanu ir iemācījies arī vīrs. Mēs abi augam ticībā, joprojām mācāmies ieklausīties viens otrā, būt pieņemošāki, cienīt otra viedokli, pieņemt bērnu izvēles, atzīt savas kļūdas, iet uz grēksūdzi.

Dievs ir mīlestība – Viņš nevar nemīlēt, un Viņš mīl katru cilvēku. Dievs devis mums brīvo gribu. Uzņemsim Viņu vai ne – tas atkarīgs no mums.”