Prieks par feldšeri, uztraukums par vēja parkiem

Amandas Gustovskas teksts un foto

Ēdolē darāmā ir daudz, taču viens ļoti svarīgs jautājums atrisināts – šomēnes darbu pagastā sāk feldšere Sandra Reimane. Iedzīvotāji interesējās, kas jauns vēja parku būvniecībā šaipusē, vai skola septembrī vērs durvis un kurus darbus vairs atlikt nevar. Sapulcē piedalījās Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska, vietnieks Artis Roberts, izpilddirektora vietniece Agnese Buka, izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama un Ēdoles pagasta pārvaldes vadītāja Irita Riķīte.

Remontē ceļus, labiekārto Dzirnavdārzu

I.Riķīte pārvaldi vada kopš pagājušā gada augusta un pastāstīja par šajā laikā padarīto: „Esam modernizējuši ielu apgaismojumu, spuldzes nomainot pret LED gaismekļiem. Tas izmaksāja 5800 eiro un tika paveikts no labo darbu naudas. Remontējām katlumāju un ierīkojām granulu apkuri. Granulas ir vienā cenā ar malku, taču nu vairs nevajag trīs kurinātāju pakalpojumus, tāpēc izmaksas samazinās.”

Ceļu garums pagastā ir ap 50 km, tostarp ielas – 3,8 km. Gadā to uzturēšanai ir ap 33 600 eiro. Pagājušogad laboti iesēdumi un bedres Paružu, Lieģu un Stumbru ceļā un posmā Krauļi–Mežsarglīdumi. Nomainītas un labotas caurtekas Andiņu ceļā un posmā Dārznieki–Tīreļi, uzliktas ceļa zīmes par 3127 eiro, pie dīķa labots ielu apgaismojums un mainīts kabelis par 2030 eiro. Šogad plānots atjaunot ceļa posmu Apšenieki–Ēdole, labot Andiņu ceļu, kas bieži applūst, savukārt ceļam Dārznieki–Tīreļi top projekts, un tuvākajos gados tas tiks sataisīts.

„Runājām ar iedzīvotāju padomi, un vairāki jautājumi bija Latvijas Valsts ceļu pārziņā. Ar tiem sadarbība ir laba: sazinājos un izteicu problēmas – gan ceļu nomales uzlabot, gan sausos kokus un zarus novākt. Kas atļauts, to viņi izdarījuši. Ir attīrītas nomales gar dīķi, kopti ceļi Kuldīga– Ēdole–Alsunga–Jūrkalne un Ēdole-Priedulāji. Ceļā Ēdole–Lēpicas atjaunoti sāngrāvji.”

Kultūras namā uzlabota apsilde: „Arī iedzīvotāji teikuši, ka tur ir auksti. Atbrauca energoefektivitātes speciāliste un pateica, ka radiatoriem priekšā nekas nedrīkst siltumu bloķēt, tāpēc vairs nav dekoratīvo koka paneļu. Tos noņēmām kopā ar trīs novada darbiniekiem. Sliktā stāvoklī bija rotaļu laukums pie kultūras nama, un to šogad esam atjaunojuši: nomainījām bojātās koka detaļas, betonējām, krāsojām.”

Kopā ar iedzīvotāju padomi Dzirnavdārzā sarīkota talka: „12. aprīlī piedalījās vairāki cilvēki. Mūsu darbinieki demontēja satrupējušās koka daļas, daļēji paveikta protezēšana un nomaiņa, ir sākta krāsošana un citi darbi.”

Feldšere darbu sākusi

Par feldšerpunktu I.Riķīte atzīst: „Sākot Ēdolē strādāt, zināju, ka šī ir samilzusi problēma. Tūlīt domājām, ko darīt. Arī es no Veselības ministrijas saņēmu atteikumus ar skaidrojumu, ka noteiktajam atkal kaut kas neatbilst. Iesaistījām gan juristus, gan ministriju, gan Padures kolēģi, kurai ir feldšeru punkts, lai visi kopā varētu šo punktu reģistrēt. No 12. maija jaunā feldšere Sandra Reimane darbu ir sākusi un būs katru dienu no rīta vai vakara pusē. Vēl notiek iekārtošana, un 22. maijā 10.00 telpas atklāsim” Par šogad plānoto pārvaldniece informē: „Pabeigsim atjaunot Dzirnavdārzu, salabosim laipas un margas, lai nav tā, ka ik pēc divām nedēļām tiek salauztas. Turpināsim sakārtot apkuri un atjaunosim vējtveri kultūras namā. Jāmeklē cits veids, lai kāpnes pie tā slapjā laikā un salā nav slidenas. Arī pašā ēkā vajadzīgs pakāpenisks remonts. Esmu dzirdējusi vēlmi pēc volejbola laukuma – tas noteikti būs. Esmu piefiksējusi, ka jāsakopj kapi: ir gan apkrituši, gan ne līdz galam uzlikti žogi, jāsakārto pieminekļi. Darba daudz, bet pamazām darīsim.”

Četras vēja parku ieceres

Daudzus uztrauc vēja parku būvniecības ieceres. Par to stāstīja A.Roberts: „Šis gads bijis intensīvs jau aktīvā rīcībā. Pašlaik novadā ir 13 ieceres, lielākā daļa nav aktīvas. Enerģētikas un vides aģentūrā procedūra ir sākta, taču tālāk nekas īsti nenotiek. Ēdoles pagastu skar četras: divas šeit un divas pie Padures robežas. Ja stabu augstums plānots liels, tad tie ietekmēs arī tālākus pagastus, piemēram, Gudeniekus un Alsungu. No četrām viena iecere ar nosaukumu Eko ziemeļi tikusi vistālāk: ir izstrādāts ietekmes uz vidi ziņojums, kas iesniegts aģentūrā atzinumam. Ja tas būs pozitīvs, tad Ministru kabinets pieņems lēmumu: iecere atbalstāma vai nav. Paldies jums par tik aktīvu līdzdalību, par daudzajiem jautājumiem un iedziļināšanos! Domāju, ka tas ir izglītojis arī pašvaldības speciālistus. Arī mēs no savas puses turam roku uz pulsa un noteikti to turpināsim.

Otrs process, kas notiek vienlaikus, ir lokālplānojums, ko izstrādā ieceres ierosinātājs, taču to gan apstiprina pašvaldība. Lokālplānojums ir iesniegts mums lemšanai. Mūsu speciālisti skrupulozi iet tam cauri, un ir jau skaidrs, ka arī tur virkne jautājumu nav atbildēta. Tādu plānojumu šogad apstiprināt nevarēsim, un, vai tas ieceri nobremzēs, laiks rādīs.

Trešais process ir pati būvniecība. Ja tiks apstiprināts ietekmes uz vidi ziņojums un arī lokālplānojums, tad sākas būvniecība, un tur pašvaldība izsniedz būvatļauju. Emocionāli šo lēmumu pieņemt nevaram – ir virkne normatīvu, bet arī tas ir process, kurā varam iegūt papildu laiku. To visu apkopojot, lemsim par pašvaldības nostāju. Visu deputātu viedokli pateikt nevaram, bet iedzīvotāju domas respektējam un pēc būtības neesam arī pretī ne vēja, ne saules enerģijai, bet lēmumam jābūt ļoti izsvērtam un jāatbild uz svarīgiem jautājumiem: kā tas ietekmē veselību, kāds labums ir vai nav.”

Iedziļinās un iesaistās

Beata Āboliņa vaicāja, vai pašvaldība ir pieprasījusi stratēģisko vides novērtējumu iecerei, kurai top lokālplānojums. A.Roberts: „Līdz šim tāda novērtējuma nebija.” B.Āboliņa norādīja, ka noteikti jāvērtē kumulatīvā ietekme, tāpēc šādu novērtējumu vajadzētu: „Izvērtējot būvmateriālus, mežos varētu būt jautājums par ugunsdrošību – tas ir problemātiski visā Latvijā. Tas tiek ignorēts. Nevar dot būvatļauju, ja tas nav izvērtēts.” I.Astaševska: „Paldies, ka iedziļināties un mums to sakāt! Līdz būvatļaujai vēl ir vairāki soļi. Pašlaik ir iesaistīti starptautiski eksperti, kas vērtē ietekmi uz ainavu un prasa apskatīt dažādus gadalaikus. Redzam, ka saistībā ar mūsu UNESCO teritoriju ir iespēja tam pievērst ministrijas uzmanību. Ir izmodelēts, ka atsevišķās vietās vēja ģeneratorus varētu redzēt no Kuldīgas vecā tilta un baznīcas skatu torņa. Bet valstij ir uzlikts pienākums šos ainaviskos punktus saglabāt.”

Skolā būs pārmaiņas, bet kādas?

Ēdoles pamatskola septembrī durvis vērs, taču nav zināms, vai varēs izveidot 1. klasi, jo pašlaik nevienas ģimenes iesnieguma vēl neesot, stāsta I.Astaševska. „Solījām jums, ka skola būs, taču skolēnu skaits ir aktuāls joprojām. Pašlaik no 1. līdz 9. klasei mācās 55 skolēni, no kuriem 11 ir 9. klasē. Mūs bažīgus dara tas, ka 1. klasei vēl nav pieteikts neviens, taču zinām, ka interese bijusi.”

Agnese Moldovāne sacīja: „Vecākus uztrauc tas, ka skolas vadības biežāk nav nekā ir. Arī tur ir problēma – vajadzīga jauna vadība. Vai no skolas ir saņemta informācija, kā tā turpmāk strādās?” I.Astaševska atbildēja: „Tikšanās ar direktoru un vecākiem bijušas vairākas, un tās vienmēr beigušās ar paldies un skaļiem aplausiem. Reizi trijos gados direktors tiek vērtēts, taču nav tā, ka viņš kaut ko nedarītu vai darītu pretlikumīgi. Nesen man bija viņa iniciēta saruna, un varu teikt, ka izmaiņas skolā būs.”