Kuldīgā ražo statistiku nākotnei

„Šis nav pakalpojumu vai konsultāciju centrs – šī ir vieta, kurā tiek ražota statistika,” tā par Kuldīgas datu savākšanas un apstrādes centru saka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieks RAIMONDS LAPIŅŠ. Pēc teju septiņu mēnešu attālināta darba centrs iekārtojies jaunās telpās Pilsētas laukumā 2, kur iepriekš atradās Kuldīgas komunālie pakalpojumi. R.Lapiņš bija ieradies atklāšanā un arī atbildēja uz Kurzemnieka jautājumiem. Viņam mūsu pilsēta esot tuva, jo no šejienes nākot dzīvesbiedre.

R.Lapiņš ir CSP priekšnieks kopš pagājušā gada februāra. Pirms tam bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, vadījis Eiropas Savienības fondu investīciju atbalsta programmu tapšanu, arī tautsaimniecības struktūrpolitikas, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības politikas izstrādi Latvijā. Vienlaikus pildījis CSP atbildīgās amatpersonas pienākumus. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, arī starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā, finanšu plānošanā un vadībā.

Parādīt pašiem sev

Cik ilgi Kuldīgā tapa jaunās telpas?

Sarunas sākām tieši pirms gada. Ņemot vērā pašvaldības vajadzības, Kuldīgas novada dome atradusi, manuprāt, vislabāko risinājumu. Tiešām šīs ir izcilas telpas ne tikai Kuldīgai vien – arī man kā rīdziniekam šādā vidē tiešām gribētos strādāt. Jūlijā ķērāmies klāt izzināt, kādas telpas izskatīsies.

Mums šis projekts bija ļoti svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka Latvijā nav daudz tādu iestāžu, kas tiešām ražo kādā novadā. Kuldīgas centrs ir specializējies – mums šī ir inovāciju galvaspilsēta. Te cilvēki no uzņēmējiem uzzina, apkopo un analizē inovāciju statistiku. Ekonomikas attīstībā tā ir viena no svarīgākajām tēmām.

Otrkārt, tāpēc, ka mēs arī Rīgā nākamgad pārceļamies uz jaunām telpām. Bija svarīgi pašiem sev nodemonstrēt, kā par darbiniekiem rūpējamies, kā nonākam pie labāka risinājuma, vai ieklausāmies. Te tas notika mazā apjomā, bet kā būs, kad uz jaunām telpām pārcelsies desmitreiz vairāk cilvēku? Tāpēc no šīs situācijas ir daudz mācību. Man svarīgi, ka šīs telpas tiešām atbilst moderna biroja statusam.

Joprojām vada ražošanu

Ekonomikas ministrijā esat strādājis ar Eiropas fondiem.

Ar ko darbs Centrālajā statistikas pārvaldē atšķiras?

Jā, pēc izglītības un profesijas esmu ražošanas vadītājs. Dzīvē man bijuši divi periodi, kad atgriežos pie saknēm. Pirmo reizi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, ieviešot projektu vērtēšanu. Arī tā ir rūpnīca, jo projektu skaits ir liels. Otrs periods ir šeit. Statistikas iestāde ir milzīga datu rūpnīca. Tā ir ražošanas iestāde, kurā saņemam datus, apstrādājam tos un saražojam gala rezultātu – analītiskus rādītājus, kurus var izmantot jebkurš. No tāda viedokļa ir ļoti liels gandarījums.

Ja salīdzina darbu valsts pārvaldē, ministrijā ar darbu ražošanā, tad mana sirds noteikti ir pie ražošanas. Strukturēts, vadības teorijā balstīts darbs, kurā varu atrast un saprast metodes. Ministrija ir daudz mazāk strukturēta vide, daudz haotiskāka. Tas gan bija ļoti interesants darbs un pieredzei svarīgs, tai skaitā prasmei piesaistīt finansējumu, pamatot. Tās zināšanas var plaši izmantot, piemēram, iegūstot Eiropas finansējumu, efektīvi investējot. Lielākā atšķirība ir tā, ka statistikas iestāde ir līdzīga privātam uzņēmumam. Ir darbs, un ir viegli izmērāms rezultāts. Ļoti precīzs. Saražots pareizā laikā un ar atbilstošu kvalitāti.

Tāpēc statistikas iestādē milzīgs pluss ir tas, ka varu viegli izmērīt rezultātu un izstāstīt: re, kur ir ieguldītā nauda, re, kur saražots produkts. Arī vadība ir daudz līdzīgāka uzņēmumam. Piemēram, kas ir ļoti svarīgi: šādu strukturētu darbu darot, attālinātais darbs nav jautājums, jo vienalga, vai cilvēks atrodas ofisā vai ne. Es varu izmērīt, vai šajā dienā viņš ir saskrūvējis rezultātu tādā skaitā, kādā ir saskrūvējis darbinieks, kas dara līdzīgu darbu, un salīdzināt, vai produktivitāte ir vienāda.

Kuldīgā dzīve labāka

Cik cilvēku strādā visā statistikas pārvaldē?

Mums ir 420 cilvēku, lielākā daļa Rīgā, bet vēl ir Preiļu, Valmieras un Kuldīgas ofiss. Tur mūsu darbinieki specializējušies noteiktā ražošanā: Preiļos ir sociālā statistika, Kuldīgā – uzņēmējdarbības, Valmierā – lauksaimniecības. Šie cilvēki strādā Rīgai un ar Rīgas algām.

Kāpēc ir svarīgi to pieminēt? Arī Kuldīgas ofisa izveidē viens no blakusefektiem ir tāds: ļoti labi redzu, ka par Rīgas algu šeit var dabūt augstāku dzīves kvalitāti. Elementāri – Kuldīga ir eleganti piebraucama vieta, bez sastrēgumiem, esi darbā, bet pēc 15 minūtēm atrodies zaļumos pie upes un vari relaksēties. Rīgā nekad nav iespējams to izdarīt. Ofisa izskats arī svarīgs, jo vairāk gribam iesaistīt cilvēkus reģionos. Dabūt to, ka cilvēki var darba dzīvi sabalansēt ar privāto. Galvenais, ko gribam sludināt: lai cilvēki nāk strādāt Kuldīgā. Manas ambīcijas ir tādas, ka šī ir labākā darbavieta. Kas vēl ir skaisti? No Ventspils līdz Kuldīgai var atbraukt ātrāk nekā no Mārupes līdz Rīgas centram.

Cilvēki atbilstoši jāatalgo

Vai tos darbiniekus, kuri iedzīvotājus apmeklē mājās vai zvana pa telefonu, ir viegli atrast?

No iepriekšējā darba ministrijā, kur atbildēju par uzņēmējdarbības politiku, secinu, ka ir ļoti vienkārši. Dabūt cilvēkus nav grūti. Problēma tā, ka darba devēji parasti negrib maksāt atbilstoši darbam. Konflikts ir nevis tajā, ka nevar dabūt darbiniekus, bet tajā, ka viņiem negrib maksāt tādu algu, kas par to pienākas. Šeit tas pats. Kāpēc vajag tik lielu iestādi? Tāpēc, ka darbu darām par tādu cenu, kas tam neatbilst. Daudzi joprojām saņem atalgojumu zem tūkstoša eiro. Skaidrs, ka attieksme tur ir abpusēja.

Mans lielākais mērķis šajā iestādē ir cilvēku skaitu samazināt tāpēc, lai būtiski celtu atalgojumu. Otrs – lai atalgojums ir tāds, ka katrs darbinieks zina: ja viņš kaut ko neizdarīs, ārpusē ir trīs citi, kas to izdarīs labi. Tas ir iemesls, kāpēc valsts pārvaldei jābūt pareizi atalgotai: lai var prasīt rezultātu. Pilnīgi skaidrs, ka privātā sektora atalgojumu pārsniegt nedrīkst. Tāpēc, ka tur motivatori vēl ir stabilitāte un citas darba tiesiskās attiecības, bet algai jābūt salīdzināmai. Atbilde ir vienkārša. Nav grūti atrast cilvēkus – ļoti grūti ir galus savilkt tā, lai šiem profesionālajiem cilvēkiem varam samaksāt atbilstošu atalgojumu.

Visdrīzāk šis projekts turpināsies visu manu termiņu, un mans mērķis būtu tāds, lai piecu gadu darba nobeigumā varu parādīt, ka šī iestāde ir būtiski atšķirīga no tās, kādu to saņēmu: kompaktāka, bet ar būtiski lielāku individuālo atalgojumu.

Cilvēki, kuri intervē, ir pietuvināti zinātniskajai pusei. Ne tikai praktiķi, bet arī tiešām profesionāļi. Visdrīzāk līdz 2028. gadam diezgan daudz interviju jau paveiks automatizētas sistēmas.

80% interviju cilvēki paši izpilda tiešsaistē, tagad arī telefonu lietotnēs. Pāri palikušie jānoķer aiz rokas. Jāatzīst, ka tiešā intervija dod daudz dziļākus datus: precīzākus un ticamākus. Tas nozīmē, ka cilvēciska intervija nezudīs, tomēr samazināsies. Cilvēciskā daļa paliks vienmēr.

Jāprot komandu vadīt attālināti

Cik daudz ir attālinātā darba? Kādi ir plusi un mīnusi?

Attālināts darbs ir ļoti laba lieta. Iedomājoties iestādi kā uzņēmumu, mūsu ieguvums ir tas, ka darbinieks ne tikai tērē savu laiku mūsu vajadzībai, bet arī izmanto savu infrastruktūru. Tas nozīmē, ka darba devējam nav jādomā, kā iekārtot lielus ofisus, tos pārvaldīt. Atkrīt darbošanās ar to, kas nav pamata bizness. Attālināts darbs ir perfekta forma vadības efektivitātes palielināšanai.

Problēma tā, ka vadītāji bieži vien nemāk savu komandu attālināti vadīt, jo trūkst prasmju. Piemēram, izveidot komandu tā nav iespējams – man kā vadītājam darbinieks jāsatiek, jābūt personīgām attiecībām ar padoto. To visu konstruējot, attālinātajā darbā ir tikai plusi. Bet vadītāju prasmes ir dažādas, un pašiem jāspēj izlemt, kādu darba formu viņi izvēlas.

Kas vēl atvieglo? Tas, ka var redzēt konkrētus rezultātus, nevis to, cik stundu pavadīts pie datora. Ja mums būtu jāražo koka paletes, tad pilnīgi vienalga – attālināti vai ne. Ja vari paletes sanaglot mājās, es varu saskaitīt un konstatēt, vai tu esi saražojis vairāk vērtības, nekā es tev samaksāju, vai ne.

Statistikas iestāde arī ir šāda rūpnīca. Tāpēc noteikti attīstīsim spēju strādāt attālināti. Klausīsimies, ko saka mūsu priekšnieki. Ja liks strādāt klātienē, tā arī strādāsim.

Sievietes – vairāk motivētas

Cik cilvēku Kuldīgas centrā strādā? Vai tas ir stereotips, ka pārsvarā ir sievietes?

Šajā ofisā tiešām ir 14 sievietes. Tāpat kā medicīnā un skolā, arī valsts pārvaldē sievietes ir vairāk motivētas izdarīt nekā vīrieši – vismaz manā pieredzē. Otrs: vīrieši vairāk diktē savus noteikumus. Bēdīgi, bet fakts.

Stingrs tirgus

Cik liela ir statistikas pārvaldes darbinieka alga, salīdzinot ar citām nozarēm?

Var teikt, ka ir divas grupas. Trešdaļa darbinieku ir pielīdzināma matemātiķim ar doktora grādu, datu zinātniekam vai programmētājam.

Šī sadaļa objektīvi atšķiras no ministrijas. Ministrijā darbinieki tik cieši nekonkurē ar privāto sektoru. Prasmes, kas vajadzīgas ierēdnim, ne vienmēr noder privātajā sektorā. Ja gribu tiešām labus vadītājus un motivētus cilvēkus, vienkāršāk ir skatīties uz jauniem cilvēkiem, kuri grib veidot karjeru. Datu, matemātikas un IT sfērā tirgus ir ļoti stingrs. Privātajā sektorā datu zinātnieks, kurš rada datu analītikas rīkus, saņem 15 000 eiro mēnesī, bet mēs ar atalgojumu atpaliekam trīs, četras, piecas reizes. Statistikas iestādē datu apjoms, ar ko strādā ikdienā, ir ap 200 miljardu. Privātajā sektorā Latvijā ir maz darbu, kuros jāstrādā ar tādu zinātnisku datu apjomu. Šī ir ļoti laba vieta, kur kalt savu profesionalitāti datu vadībā, lielajos datos.

Jauninājumi ietaupa

Daudzi kritizē valdību, ka tā stāv uz vietas un nav izšķirīgu lēmumu, it īpaši tēriņu mazināšanā. Kā ir ar jūsu iestādi? Vai arī jums jāsavelk josta?

Noteikti – neesam unikāli. Tas vienmēr ir izaicinoši, jo vienlaikus ir tik daudz papildu lietu, kurās vajadzētu ieguldīties. Jautājums – kā attīstības vajadzības sabalansēt ar sašaurināšanos. Risinājums parasti ir tāds, ka investīcijas var aizvietot ar Eiropas naudu. To arī centīsimies darīt. Otrs ir spēt raksturot. Mēs ieviešam jaunumu, un, ja šogad to sastrādā, tālākajos gados tas dos ietaupījumu. Bet nevaru sastrādāt, ja šogad jāietaupa. Tāpēc turpināšu cīnīties, lai man investīcijas atļauj vispirms.

Piemēram, tagad ir populāri ieviest mākslīgā intelekta risinājumus cilvēku intervēšanai. Tas prasīs vispirms darbu, stundas un tad dos rezultātu, ja ir plāns, kā to pakalpojumu apjomu, ko ražojam tagad, izdarīt ar mazāku darbinieku skaitu. Noteikti šo statistikas apjomu var saražot ar 200 cilvēkiem, bet to nevar izdarīt, 200 cilvēkus vienkārši nogriežot. Vispirms jāizveido rīks, jāsakārto dati, jāaizdara mājasdarbi. Tāpēc arī uzņēmējdarbībā nerunā par inovāciju tēriņiem. Vispirms investē un tad plūc laurus.

Kuldīgā uzņēmējus uzrunā

Kāpēc ir tādas pašvaldības, kurās bizness aug straujāk, un tādas, kurās tas nīkuļo?

Ļoti vienkārši. Tikai un vienīgi no organizācijas vadītāja ir atkarīgs tas, kas notiek. Ja pašvaldības vadītājs ir izveidojis tādu biznesa konsultāciju vienību, kuras mērķis ir strādāt ar biznesu, saukt pie galda, teikt, kas par problēmām, un šīs problēmas risināt, tad šajā pašvaldībā uzņēmējdarbība attīstās. Kad iepriekšējā darbā man bija jābrauc uz pašvaldību, mans vienīgais jautājums bija: vai tur ir uzņēmējdarbības cilvēks. Ja nav, skaidrs, ka tēmas būs pilnīgi citas un par biznesu tur nerunās. Pamatā runās par sociālajām lietām. Tās pašvaldības, kurās bizness ir pie galda, aug straujāk.

Kuldīga ir viena no tām pilsētām, uz kuru, cik es zinu, cilvēki no Rīgas pārceļas. Viņi grib šeit dzīvot. Ir lieli uzņēmumi, kuri izvēlējušies būt Kuldīgā. Negribu mānīties – visdrīzāk vienkārši no zemes pleķa viedokļa tādu vietu ir vairāk nekā tikai Kuldīga. Bet te uzņēmēji zina, ka viņus nepametīs vienus. Ja ir kādas problēmas, Kuldīga ir viena no tām pilsētām, kura uzņēmējus uzrunā.

No krīzēm kļūstam spēcīgāki

Par politisko situāciju pasaulē. Vai statistikā var jau redzēt Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz Latviju? Vai ASV prezidenta maiņa un citi pēdējie notikumi kaut ko ietekmēs?

ASV ieraudzīt ilgtermiņa rādītājos vēl ir grūti. Tādos datos, kas ir nodokļu maksāšana, kontu apgrozījums, darījumi ar dažādām valstīm, tas jau sāk parādīties.

Pirmkārt, karam Ukrainā ir divas izteiksmīgas ietekmes uz ekonomiku. Viens ir darbaspēks. Var izmērīt, kā tas ietekmējis atsevišķas sfēras, kurās viņi ir bijuši darba tirgū. Otrkārt, ir ietekme uz eksportu un importu. Mēs gadiem neesam spējuši atteikties no Krievijas enerģētikas atkarības. Paldies Dievam, ka mums pietika saprāta būt Eiropas Savienības un NATO valstij un neaiziet ļenganā politikā, kad ekonomika ir svarīgāka nekā drošība.

No katras krīzes mēs esam iznākuši spēcīgāki, sākot ar 1998. gadu, kad pārorientējāmies uz rietumu tirgu no Krievijas tirgus. Ļoti izteiksmīgi var redzēt atšķirību pirms un pēc, kas noveda pie produktivitātes pieauguma ilgtermiņā. Tad nāca kovids, kas lika digitalizēties. Mēs pirms tam jau gadiem runājām, ka vajag digitalizēties un mācīties strādāt attālināti, un tad vienā gadā digitalizācijas līmeni uzdzinām par 30%. Neviens politisks spēks Latvijas Republikā nekad nav spējis pieņemt šādu lēmumu. Mēs paši neesam gatavi piepūlēties, kamēr mūs nepiespiež.

Šai krīzei ir līdzīgi efekti, enerģētikā – izteiksmīgi. Mēs vairāk apzināmies savu nacionālo vērtību. Daudz vairāk runājam par to, ka neatkarībai ir labums. Pilnīgi skaidrs, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO ir bijis absolūts veiksmes stāsts. Ja mēs nebūtu pievienojušies Eiropai, mēs tagad būtu kā Baltkrievija vai Gruzija. Stabilizējošie efekti no lielajiem tirgiem ir ietekmējuši pozitīvi, un populisms nevar pārņemt saprātu.

Kas notiek Amerikā? Pirms pieciem gadiem konferencē runāja, ka ekonomika ir ļoti laba līmeņa. Futurologs un ekonomists teica, ka tas periods, kad ekonomika aug lineāri, ir beidzies. Mēs ieejam pilnīgi jaunā situācijā, kurā krīze nomaina krīzi – krīzes menedžments. Tajā laikā, goda vārds, man likās smieklīgi, ka tas ir kārtējais pravietis. Bija vērts dzirdēt to, ka jāmaina stratēģiskā plānošana. Nevar vairs plānot lineāri – jāzīmē scenāriji, un jābūt gataviem dažādiem variantiem. Bet pēdējie pieci gadi parādījuši: ja nu bija kāds pravietisks paziņojums, tad tas bija šis.

Tagad ir milzīgs haoss. Mēs nevaram paļauties uz to, ko dzirdam. Jāskatās uz datiem. Un Amerika ir tieši tāda pati. Ir divi varianti: klausīties, ko katrs personāžs kliedz tviterī, vai paskatīties uz fondu biržas vai bezdarba rādītājiem. Tas ļauj pieņemt pareizus lēmums.

Tā ir problēma arī Latvijā. Ir divi varianti, kā veidot politiku: paskatīties tviterī un izvēlēties skaļākos vai arī balstīties datos un skatīties, kā uz procesiem reaģē sabiedrība kopumā. Racionālāk ir skatīties uz cietiem datiem un faktiem, nevis klausīties skaļos bļāvienos. Citādi var sajukt prātā. Eiropa pati ņem drošību savās rokās, un labāka rezultāta nevar būt. Pašiem jācīnās par savu neatkarību. Jā, tas prasa resursus.”