Kā cilvēki uzzinās par apdraudējumu

Kā valsts un pašvaldības institūcijas paredzējušas cilvēkus apziņot bīstamās situācijās? Kā tas būs, un kā cilvēki var justies? 10. jūlijā paziņojumu par oranžo brīdinājumu ļoti stipra lietus un negaisa dēļ daļa Latvijas iedzīvotāju pirmo reizi saņēma šūnu apraidē. Sociālajos medijos atsauksmes par to bija dažādas. Ne visi to saņēma, toties citi – pat vairākas reizes. Sistēma vēl tiek uzlabota. Bet kas jāzina ikvienam mobilā telefona lietotājam?

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini – par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, par to, kā domāts apdraudējuma gadījumā informēt iedzīvotājus.

Sirēna, šūnu apraide un citi veidi

„Agrīnā brīdināšana ir mērķtiecīga un nekavējoties izpildāma cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai tās draudiem un par vajadzīgo rīcību. Kad paziņojums par dabas vai tehnogēnām katastrofām un to draudiem jāizplata pēc iespējas ātrāk, var izmantot dažādus agrīnās brīdināšanas veidus,” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona pārvaldes ugunsdrošības un civilās aizsardzības nodaļas priekšniece kapteine Agnese Finka.

INFORMĒ DAŽĀDI

Ierastākais un pazīstamākais veids ir trauksmes sirēna. Reizi pusgadā VUGD to iedarbina, lai pārbaudītu tehnisko stāvokli un darbību, kā arī to, kā darbojas līgums starp dienestu, radio un TV, kas apdraudējuma gadījumā sabiedrību informēs. Ņemot vērā steidzamības norādījumus, plašsaziņas līdzekļiem bez maksas jāizziņo dienesta informācija par katastrofu vai tās draudiem un iedzīvotāju rīcību.

KAS JĀZINA PAŠIEM

Jūlija sākumā pabeigts darbs pie šūnu apraides LV-Alert izstrādes un tās iekļaušanas mobilo sakaru operatoru darbībā. Paziņojums šūnu apraidē nav īsziņa – tas ir īpašs paziņojums mobilajos telefonos, kas ekrānā parādās kopā ar skaņas signālu un vibrāciju. Šūnu apraide ir ātrākā un modernākā iespēja tiem, kuri atrodas apdraudētā teritorijā, vienlaicīgi un mērķēti paziņot par iespējamo vai reālo apdraudējumu un par to, kas jādara. Paziņojums tiek nosūtīts visiem mobilo sakaru torņa uztveršanas zonā ieslēgtajiem telefoniem, kuru ražotāja iebūvētā iespēja ļauj tādu ziņu saņemt.

Pilnīga sistēmas ieviešana vēl turpinās, jo, lai šūnu apraides paziņojumus saņemtu, ikvienam savā mobilajā telefonā programmatūra ir jāatjaunina, un tas pakāpeniski notiek. Nākamais būtiskais solis gaidāms novembrī, kad vienlaikus ar trauksmes sirēnu tiks pārbaudīta šūnu apraide visā Latvijā. Pašlaik sistēma var tikt testēta atsevišķās vietās.

A.Finka uzsver: „Svarīgi apzināties, ka šūnu apraide ir viens no valsts agrīnās brīdināšanas elementiem. Iedzīvotāju informēšanai var izmantot arī trauksmes sirēnu, paziņojumu lietotnē 112 Latvija, sabiedriskos medijus, citus veidus vai to kombināciju. Bet arī iedzīvotājiem jābūt atbildīgiem – sagatavotiem, informētiem, kaut vai sākot ar to, ka jāizlasa pašvaldības civilās aizsardzības plāns, vajag lejupielādēt lietotni 112 Latvija vai iegādāties radioaparātu.”

Biežāk uzdotie jautājumi

VUGD kopā ar Iekšlietu ministrijas informācijas centru sagatavojis atbildes uz biežākajiem jautājumiem.

♦ Kāpēc visi tālruņi šūnu apraides paziņojumu nesaņēma vai saņēma ar kavēšanos, bet citiem tas atnāca vairākkārt?

Paziņojuma saņemšanu un attēlošanu tālrunī pamatā nodrošina operētājsistēmas izstrādātājs. Tajos viedtālruņos, kuru ražotājs ir šūnu apraides iespēju paredzējis, obligāti jābūt pēdējiem atjauninājumiem. Tas, ka 10. jūlija vakarā paziņojums netika saņemts, visticamāk, saistīts ar to, ka telefons nebija atjaunināts.

Šūnu apraide darbojas līdzīgi radio. Paziņojums tiek saņemts tad, ja tālrunis atrodas mobilo sakaru torņa uztveršanas zonā, tostarp tie tālruņi, kuros SIM karte nav ievietota. Savukārt atkārtota saņemšana, visticamāk, norāda uz to, ka tālruņa iestatījumos vajadzīgas izmaiņas, cik bieži ārkārtas paziņojumus saņemt.

Tā kā šūnu apraide ļauj paziņojumus nosūtīt konkrētam apdraudētam apgabalam, 10. jūlijā to saņēma tikai tie, kuri atradās Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) noteiktā oranžā brīdinājuma teritorijā: Rīgā, Jūrmalā un Latvijas dienvidu daļā. Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, kurš vadīja šūnu apraides izstrādi un ieviešanu, kopā ar mobilo sakaru operatoriem izvērtē paziņojumu izsūtīšanu caur sakaru torņiem.

♦ Kāpēc dažās ierīcēs paziņojuma nosaukums bija angliski: Presidential Alert?

Tas ir mobilo telefonu operētājsistēmu ražotāju izveidots šūnu apraides paziņojuma kategorijas nosaukums pēc starptautiskas klasifikācijas. Zīmola Apple tālruņos ar operētājsistēmu iOS paziņojums tika saņemts ar šādu nosaukumu, tāpēc ka Apple oprētājsistēmām nav pilnvērtīga lietotāja saskarnes tulkojuma latviešu valodā un nosaukumi ir tikai angļu valodā. VUGD vai Iekšlietu ministrijas informācijas centrs to nevar ietekmēt. Ierīcēs ar operētājsistēmu Android paziņojumu nosaukumi būs latviešu valodā tikai tad, ja ierīcei ir pieejama un aktivizēta šīs valodas lietotāja saskarne.

♦ Kāpēc paziņojums atšķīrās: ar skaņu, bez skaņas, ar vibrosignālu?

Apdraudējumi iedalīti vairākos veidos atkarībā no to nozīmes un būtības. Tad var būt sarkanais brīdinājums (Presidential Alert), oranžais (Extreme Alert), dzeltenais (Severve Alert), brīdinājums Pazudis bērns (Missing Child Alert), Apdraudējuma beigas (End of Threat Alert) un mācību brīdinājums (Exercise Alert). Sarkanā un oranžā līmeņa brīdinājums skanēs ar noteiktu, skaļu skaņu, pārējos gadījumos paziņojumi tiks atskaņoti ar telefona lietotāja izvēlēto īsziņas signālu. Papildus skaņai būs tālruņa vibrācijas. Ja paziņojums atnāca bez skaņas vai ar vāju skaņu, tad tālruņa iestatījumos jāpārliecinās, ka ārkārtas paziņojumu signāls ir ieslēgts.

♦ Kāpēc šūnu apraides paziņojums redzams tikai līdz brīdim, kad nospiež Labi, Ok vai X?

Šūnu apraides paziņojums tiek rādīts vienu reizi, jo tas ir ārkārtas ziņojums, kura mērķis ir pievērst uzmanību reālam vai potenciālam apdraudējumam, kā arī aicināt rīkoties. Atsevišķu telefona modeļu ražotāji var būt paredzējuši funkciju, ka paziņojums tiek saglabāts. Šūnu apraides paziņojumu atkārtoti var apskatīt vietnē www.112.lv un to iestāžu vietnēs, kas brīdinājumu izplata: LVĢMC un citās.

♦ Vai paziņojumi atnāk arī podziņu tālruņiem?

Jā, arī tie var saņemt šos paziņojumus, ja tālruņa ražotāji ir paredzējuši ārkārtas paziņojumu iespēju.

Atkarībā no apdraudējuma var būt:

• sarkanais brīdinājums (Presidential Alert),
• oranžais brīdinājums (Extreme Alert),
• dzeltenais brīdinājums (Severve Alert),
• brīdinājums Pazudis bērns (Missing Child Alert),
• brīdinājums Apdraudējuma beigas (End of Threat Alert),
• mācību brīdinājums (Exercise Alert).

VIEDOKĻI

Tā ir tikai sistēmas daļa

Kristaps Skutelis, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs:

– Šūnu apraides izmēģinājumi bija vairāki. Tā kā tos var izsūtīt lokāli, pašu pirmo, par kuru redzēju, ka cilvēki internetā piemin, es nesaņēmu, jo nebiju attiecīgajā vietā. To par negaisu, par ko šūmējās visa Latvija, saņēmu mājās vienā ierīcē. Bija arī tādi cilvēki, kas ziņojumu nesaņēma. Tas nozīmē, ka ne visas ierīces, pat esot blakus, spēj šūnu paziņojumus saņemt. Tas iezīmē arī to, ka sistēma nav simtprocentīgi droša, veiksmīga un spējīga paziņot visiem.

Bet agrīnā brīdināšana nav tikai šūnu apraide – tā ir plašāka. Ir sirēna, kuru tāpat var dzirdēt vai nedzirdēt. Neviens no šiem rīkiem nebūs simtprocentīgs. Arī to, kā tālāk radio vai televīzija informāciju iekļauj ziņās, ne visi redzēs un dzirdēs. Saliekot dažādās sistēmas kopā, lielākā daļa sabiedrības tomēr tiek apziņota.

Šūnu apraide nav nekas jauns. Tā ieviesta 90. gadu beigās. Mēs negaisa laikā saņēmām paša augstākā līmeņa paziņojumu, bet ziņai par pazudušu cilvēku būtu cita kategorija. Dažādās valstīs šī apraide tiek ieviesta dažādos laikos. Pie mums ieviesa šogad, bet Igaunijā to vēl testē. Šī sistēma ļauj apziņot labāk. Kovida laikā Latvijā bija mēģinājums ziņot ar īsziņām. Atziņa tāda – tas darbojas, bet paziņojums varēja atnākt krietni par vēlu, kad vairs nav aktuāls. Šūnu apraides tehnoloģija ļauj ātrāk apziņot lielāku ļaužu masu.

Man nav piekļuves tehniskajai informācijai, kas notika sakaru operatoru vai VUGD pusē, ka daļai šī sistēma nenostrādāja. No izteikumiem intervijās medijos varu nolasīt to, ka kāda daļa problēmas jāuzņemas operatoriem – viņu sistēmās kaut kas līdz galam nedarbojās. Jāsaprot arī tas, ka jebkuras tehnoloģijas ir sarežģītas. Jācer, ka problēmas tiks ņemtas vērā un operatori savas sistēmas uzlabos.

Noteikti ir gadījumi, kuros tehniskās nianses ir arī gala iekārtās. Katram vajag parūpēties, lai ierīcei būtu korekti atjauninājumi. Paziņojumus var atslēgt, tāpēc nevajag brīnīties, ja neatnāk. Cilvēki mēdz internetā nopirkt arī tādus telefonus, kas lietošanai Eiropā nav paredzēti. Ražotājs var nebūt paredzējis tīkla iestatījumus šūnu apraidei. Drošāk darbosies tās ierīces, kas šeit pārdotas oficiāli.

VUGD atbild par ziņojuma sagatavošanu un to, kad un ko apziņot. Šūnu apraide ļauj paziņot konkrētā apgabalā. Ja solīta olas lieluma krusa, kas var trāpīt pa galvu un nosist, tad tajā apkaimē paziņojums būtu svarīgs. Tas ļautu cilvēkiem mašīnas sadzīt zem jumta, apsegt siltumnīcas, savākt dzīvniekus. Ja tas var saglābt veselību vai dzīvību kaut vienam cilvēkam vai mājdzīvniekam, būtu bezatbildīgi šo sistēmu neizmantot. Tikai jāmēģina precīzi trāpīt.

Vēl tiek pētīta satelīta apraide. Sāk parādīties tādi telefoni, kas spēj paziņojumus saņemt un ziņas nosūtīt ar satelītinternetu. Tas var noderēt kā vēl viena sistēma.

Vēl tiek ieviests un pārbaudīts

Inese Astaševska, Kuldīgas novada civilās aizsardzības komisijas vadītāja, novada domes priekšsēde:

– Šūnu apraide daudzās valstīs strādā jau gadiem. Man bijusi iespēja Vācijā šādu pārbaudes ziņu saņemt, un tiešām visas iekārtas, kas bija ar mani, vienlaicīgi sāka pīkstēt. Vācijā lidostā gaidīju pārlidojumu, biju jau iesnaudusies, un visā lidostā ierīces sāka pīkstēt, arī mans pulkstenis, dators un telefons. Tas pievērsa uzmanību, un tas arī ir galvenais mērķis.

Apzinoties ģeopolitiskos apstākļus, civilās aizsardzības komisija un arī iedzīvotāji šūnu apraidi gaidīja jau ļoti ilgi. Tas tika solīts, un ir prieks, ka process beidzot sācies. Vēl ir ieviešana, testēšana, un plānots, ka tikai rudens vai ziemas pusē tā varētu strādāt pilnvērtīgi. Pirmo reizi uztveru kā testu, lai redzētu, kā iedzīvotāji saprot, kas notiek, un ziņas nesēji lai saprastu, kā viss darbojas.

Man kā civilās aizsardzības komisijas vadītājai ir pieeja kopīgajai vietnei, kurā kopā ar augstāk stāvošām institūcijām tiekam koordinēti Latvijas mērogā, līdz ar to zinājām, ka šāds paziņojums būs. Zinām arī atgriezenisko saiti, ka daļēji tas nenostrādāja. Uzmanība tika pievērsta tam, ka daudz kas atkarīgs no telefona atjauninājumiem. Speciālas lietotnes nav jāinstalē, bet, ja telefonā pienācis programmatūras atjauninājums, tas jāuzliek. Tāpat jāpārskata paziņojumu iestatījumi.

Galvenais iemesls, kādēļ ieviešana kavējās, bija ierīču operētājsistēmas. Telefonam jābūt uzlādētam, lai ziņojumu saņemtu. Pieļauju, ka drīz dažādās vietās ziņojumus atkal saņemsim, un ir būtiski sniegt atgriezenisko saiti. Bet jāizvērtē, cik nopietna līmeņa brīdinājumus pasludināt. Ja par katru situāciju nāks visaugstākā līmeņa brīdinājums, iedzīvotājiem mazināsies vēlme tos uztvert.

Redzam arī to, kāds spēks ir sociālajiem tīkliem. Komisijā runājām, cik svarīgas ir vienotas institūciju ziņas, lai cilvēki saprot, ka tas ir nopietni. Nekur nepaliek arī cilvēciska saruna, brīdinājums no mašīnām un ar ruporiem. Skaidrs: ja pazūd elektrība un internets, paliek policijas mašīnas ar bākugunīm, pagastos informāciju var nodot pārvaldnieki. Komisijā noteikta kārtība, kā apbraukāt, un esam to izmēģinājuši. Tajā mirklī, kad nestrādās nekas, mums ir maršruti, adreses un īpaša kārtība, kā braukt un sapulcēties.

Jāatjaunina telefona programmatūra

Oskars Fīrmanis, mobilo sakaru operatora Tele2 sabiedrisko attiecību vadītājs:

– Šūnu apraides mēģinājums kopumā bijis veiksmīgs, jo lielākā daļa iedzīvotāju, kuriem informācija bija jāsaņem, to arī saņēma. Bija atsevišķi gadījumi, kad kaut kas nenostrādāja līdz galam, bet tas skaits ir neliels. Viena problēma ir tā, ka piektā daļa cilvēku telefona programmatūru regulāri neatjauno. Kad preses konferencē Iekšlietu ministrija kopā ar sakaru operatoriem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) par šūnu apraidi informēja, tas bija fakts, ko gan ministrija, gan mēs ļoti uzsvērām.

Telefona atjaunināšana saistīta ne tikai ar šūnu apraidi, bet arī citām drošības un zvanu kvalitātes funkcijām. Ar valsts iestādēm būs jāpārrunā tas, ka šūnu apraides specifika un lielais ieguvums ir tāds: iedzīvotājus var informēt konkrētā reģionā. Ja Kurzemē ir vētra vai cits apdraudējums, paziņojumu var nomērķēt tieši uz tiem mobilo sakaru lietotājiem, kuri Kurzemē atrodas, un arī tiem, kas tajā iebrauc. Mēs aktivizējam konkrētas bāzes stacijas. Var būt tā, ka vienam kaimiņam telefons pieslēdzas tai bāzes stacijai, kas atrodas aktīvajā zonā, bet otram – stacijai citā pusē, lai gan tās ir tuvu. Jādiskutē, cik plašs ir pārklājums un vai jāuzliek rezerve.

Sabiedrība arī jāizglīto un jāinformē – cilvēki nebija dzirdējuši un nesaprot, kā šūnu apraide darbojas. Cik saprotu, VUGD un Iekšlietu ministrija strādās ar telefonu ražotājiem, lai sakārtotu valodas jautājumu. Daudziem bija neizpratne: virsraksts angliski, bet teksts latviski. Tas ir telefona iestatījumos. Šūnu apraide ir nevis vienīgais, bet gan viens no efektīvākajiem veidiem. To izmanto arī Ukrainā.

Ir būtiski šūnu apraidi nenonivelēt – tā nav paredzēta tam, lai brīdinātu par katru mazāko vēja pūsmu. Apraidei ir vairāki līmeņi: augstākajā telefons gaudo, bet zemākajos tikai vibrē un signāls nav tik uzkrītošs. No pirmās pieredzes jāizdara secinājumi, kā to pielāgot. Igaunijā un Zviedrijā šūnu apraides nav – tur sūta īsziņas, bet šis veids nav tik efektīvs.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai savā tālrunī šūnu apraides paziņojumu saņēmāt? Vai zināt, kā tā izpaužas? Kas, jūsuprāt, jādara ārkārtas situācijās? Vai zināt, kur jums tuvumā ir patvertnes?

Elīna Herberta, dzīvo Spānijā:

– Atceros, ka Spānijā rudenī bija plūdi un visi vienlaicīgi saņēma brīdinājumu, ka jāpaliek mājās. Pat ierīces, kurām nebija SIM kartes, šo paziņojumu rādīja. Tas bija vakarā, un skanēja diezgan skaļi. Lai sekotu līdzi ārkārtas situācijām, zinu, ka jāatver mājaslapa Sargs.lv. Ja interneta nav, es ieslēgtu radio. Vēl nesen Spānijā visiem pazuda elektrība. Telefona sakari nestrādāja, luksofori nedarbojās – vienkārši haoss. Toreiz aizbraucām mājās un gaidījām, kad viss tiks atrisināts. Man ārkārtas situācijā galvenais ir parūpēties par bērniem, savākt svarīgākās mantas un atrast drošu vietu patvertnē.

Mārtiņš no Rīgas:

– Jā, brīdinājumu saņēmu. Braucu Rīgā pāri tiltam, un pēkšņi mans telefons iPhone kabatā sāka vibrēt, atskaņot skaļu signālu. Pamatīgi sabijos. Ja vēlreiz atnāktu kas līdzīgs, reakcija noteikti būtu tāda pati. Ja nu būtu ārkārtas situācija, ziņas noteikti iegūtu televīzijā vai radio. Daži pazīstamie brīdinājumu nesaņēma. Tādi noteikti ir vajadzīgi, un labi, ka tas tiek ieviests. Ceļojot brīdinājumi pieredzēti daudzkārt, bet tās bija vienkāršas telefona īsziņas, nevis skaļš signāls un vibrēšana. Tik intensīvu brīdinājumu, kādu saņēmām nesen, tomēr nevajadzētu, it īpaši, ja situācija nav ļoti nopietna.

Ērika Priedniece, kuldīdzniece:

– Ar šūnu apraides terminu nebiju pazīstama, bet zinu, ka brīdinājumi tika izsūtīti. Es nesaņēmu. Mana meita Rīgā gan dabūja. Signāls bijis ļoti skaļš – daudzi pārbijušies. Domāju, ka to ieviešana ir labs solis, tomēr veci cilvēki tāpat tiem nepievērstu uzmanību. Dažiem, kurus pazīstu, nemaz nav telefona. Par ārkārtas situācijām cenšos nedomāt – gribu ticēt, ka viss būs kārtībā. Ja tomēr kaut kas notiktu un telefona sakaru nebūtu, es klausītos pārraides radioaparātā. No rītiem sekoju visām aktualitātēm. Īsti nezinu, kur Kuldīgā atrodas patvertnes.

Žanna no Rīgas:

– Par šūnu apraidi neko neesmu dzirdējusi. Ziņas lasu internetā. Ārkārtas situācijā es atvērtu portālu 1188.lv, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk. Ja internets nestrādātu, gaidītu informāciju televīzijā, radio. Nezinu, kur Rīgas apkārtnē atrodas patvertnes ārkārtas situācijai. Man ir pagrabs, bet tas ir avārijas stāvoklī – tur es noteikti neslēptos.

Diāna no Auces:

– Paziņojumu saņēmu, tobrīd sēdēju auto. Izmantoju firmas Xiaomi viedtālruni. Telefons skaļi pīkstēja, bet nebiju pārsteigta, jo par izmēģinājumu dzirdēju ziņās. No sākuma likās interesanti, ka brīdinājums par nieka negaisu ir tik intensīvs, stresu izraisošs. Vēlāk sapratu mērķi – izmēģināt jauno sistēmu. Dažiem draugiem Siguldā brīdinājums neatnāca. Uz šādas sistēmas ieviešanu Latvijā var skatīties tikai pozitīvi. Ja nu tiešām pienāk slikta situācija, tad ir labi, ka iedzīvotājus var ātri informēt. Ja internets vairs nestrādātu, atliek klausīties radio. Mums mājās diezgan bieži ir ieslēgts.

Edgars Jaunups no Rīgas:

– Uz manu aifonu paziņojums atnāca. Biju ilgāk palicis darbā, saņēmu tur. Par izmēģinājumu jau zināju, tādēļ nebiju pārsteigts. Kur meklētu ziņas ārkārtas situācijā, īsti nezinu. Bet, ja cilvēks ir pazīstams ar tehnoloģijām, pārāk lielām problēmām nevajadzētu būt. Konkrētu interneta adresi nezinu, bet domāju, ka pusminūtes laikā informāciju jau būtu atradis. Ja sakaru nebūtu, tad jādzīvo ar to, kas ir mājās. Radio man nav – iespējams, šāds pirkums būtu vēlams. Rīgā dzīvoju centra apkārtnē un īsti nezinu, kur tur patvertnes atrodas. Par to man sevi vēl jāizglīto.

#SIF_MAF2025

#izpēti_izgaismo_risini