Baļļās visi čakli kā bitītes

Turlavas pagasta biškopības saimniecībā Baļļas dravas sezona rit pilnā sparā: laikapstākļi diezgan labvēlīgi, bites strādājušas čakli, medus vākšana tuvojas noslēgumam, un jāsāk saimes ieziemot. Tikmēr īpašnieki Ieva un Helmuts Bergholdi kaldina jaunas idejas, kā darba efektivitāti uzlabot.

Veiksmīgs salikums

30 gados, kopš uz Baļļām atvestas pirmās bites, saimju skaits izaudzis līdz 650 stropiem, kas 14 novietnēs izlikti dažādās vietās. Uzcelta jauna saimniecības ēka, Kuldīgā jau labu laiku veiksmīgi darbojas savs medus veikals ar paplašinātu sortimentu, izveidota tirdzniecība internetā, tāpēc turlavnieku ražojumus var iegādāties ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Ar bitēm darbojas galvenokārt Helmuts, jo Ievai iet dravā tikpat kā vairs neatliek laika – viņas rokās ir plašā tirdzniecība. „Labs biškopis nevar būt labs tirgotājs – tās ir grūti savienojamas lietas. Mūsu ģimenē iznācis tāds veiksmīgs salikums,” nosmej uzņēmēja.

Ir sapratne ar zemniekiem

Tālākā novietne atrodas ap 14 km no Baļļām. Pašu mājās ir tikai viena drava un tā sauktais bērnudārzs – jaunās saimes, kurām vajadzīga īpaša uzmanība, līdz mātes nobriedušas un ir gatavas patstāvīgai dzīvei. Ieva stāsta, ka agrāk stropi izlikti vēl tālāk, bet transporta dārdzības dēļ un laika taupīšanai diapazons sašaurināts. „Mums ir laba sadarbība ar Turlavas zemniekiem – viņi atvēl kādu zemes pleķīti, kur saimes izvietot. Tas ir abpusēji izdevīgi, jo bites laukiem noder kā apputeksnētājas un mēs piedalāmies Lauku atbalsta dienesta projektā. Par mūsu zemniekiem noteikti nevaram sūdzēties. Ir dzirdēts daudz stāstu par miglošanas nelabvēlīgo ietekmi uz biškopību Latvijā, bet mums paveicies, ka zemnieki ļoti apzinīgi. Pirms lauka apstrādes piezvana un pastāsta par saviem plāniem. Svarīga ir komunikācija.”

Strādā krietni vairāk

Baļļas ir viena no Kurzemes lielākajām biškopības saimniecībām, un tā arī specializējusies medus šķirņu dalīšanā, un vairums biškopju to nedara. Turlavnieki ievāc monofloro jeb vienu ziedu medu, pircējam ļaujot izvēlēties konkrēta nektāra vākumu. „Kā mēs to zinām?” Ieva pasteidzas pajautāt pati. „Vispirms jau tāpēc, ka strādājam vairāk nekā hobija biškopji.

Medu noņemam uzreiz pēc auga noziedēšanas, lai bites var sanest nākamo kārtu. Iznāk daudz pārvadāt stropus no vienas vietas uz secīgo.

Ne vienmēr ir garantēts, ka bites tiešām aizies uz mūsu iecerētajiem ziediem. Var gadīties, ka aizšauj garām liepām uz ko citu ziedošu, jo varbūt dadzis vai ugunspuķe mežā pievilkusi vairāk. Liepziedu medu sviežot, to var noteikt pēc īpašas smaržas un garšas, kādas citiem nav. Vienugad kaimiņu zemnieks bija iesējis lopbarības lupīnas, un nolēmām izmēģināt. Stropus aizvedām, bet blakus bija milzīgas liepas. Kad medu noņēmām, tam bija liepziedu garša. Lai noskaidrotu, vai arī lupīna ir iekšā, no Latvijas Biškopības biedrības nosūtījām uz analīzēm Vācijā, jo šķirni visprecīzāk var noteikt pēc ziedputekšņiem. Eiropas Savienības regula nosaka, cik procentiem jābūt, lai medus šķirni varētu iezīmēt ar attiecīgu nosaukumu. Tā mums toreiz iznāca jauna līnija – liepu un lupīnu medus. Diezgan ierobežota, jo lupīnas gan krāšņi zied, bet nav tik izteikts nektāraugs kā āboliņš, avenes, usnes un citi.”

Digitalizācijas perspektīva

Nektāra ievākšanu Baļļu dravās tagad nosaka ar digitālajiem svariem, kas novietnēs atrodas zem stropiem. Ik rītu mobilajā lietotnē saimnieki saņem ziņu – nav vairs nav jābraukā un jāskatās pašiem kā kādreiz. Digitalizācija ir viens no Baļļu darba kārtības jautājumiem. Salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozarēm, biškopībā 21. gadsimta tehnoloģijas ienāk palēnām. Bergholdi vieni no pirmajiem ieviesa digitālo dravas žurnālu.

Vēl pirms gadiem desmit visas ziņas, kad dravā būts un kas darīts, smalki rakstītas papīra kladē, tagad katras saimes stāvoklis redzams mobilajā lietotnē tālrunī.

Turklāt pierakstīt un apskatīt var vairāki cilvēki, vienlaikus strādājot dažādās novietnēs. Vēl biškopībā tehnoloģiju var lietot dažādos mērījumos. Bergholdi ir gatavi digitāliem izmēģinājumiem Latvijā, taču vispirms jāapgūst pasaules pieredze. Septembrī viņi dosies uz Franciju, kur paredzēts Lauksaimniecības digitalizācijas institūta apmeklējums.

Nevar prognozēt

„Latvija no pasaules lielākajām medus ražotāju valstīm atšķiras ar to, ka laika apstākļu dēļ nekad nevaram prognozēt, kad sezona sāksies un kāda tā būs,” turpina Ieva. „Dienvidamerikā un citur ievāc tādu medus daudzumu, kādu ieplānojuši. Pie mums tas nav iespējams: mēdz būt neražas gadi, agri un vēli pavasari, pārlieks sausums, kad viss izkalst, vai arī mitrums un citi mainīgi apstākļi, kas neļauj ražu prognozēt. Biškopja prasme ir otršķirīga.”

2022. gadā ievākta rekordraža, bet pagājušais bijis pieticīgāks. Šī sezona vērtējama kā laba: lielākajā daļā Latvijas bijis labs pavasara vākums, arī liepziedu laikā sanests daudz, tomēr rekordi nav pārsniegti. Jau kopš pirmsākumiem Baļļās uzmanība tiek pievērsta arī biškopības blakusproduktu – ziedputekšņu, bišu maizes un propolisa – ražošanai. Sortimentu paplašinot, tiek gatavoti medus maisījumi, vaska sveces un citi izstrādājumi. Pēc Ievas novērojumiem tirdzniecībā latvieši tomēr visbiežāk izvēlas, kā saka, tīru medu, bet našķus un skaistumlietiņas pērk dāvanām.

Iziet pasaulē

Medu var iegādāties arī saimniecībā, bet tā ir pavisam maza tirdzniecības daļa. Iecienīta iepirkšanās vieta ir veikaliņš Kuldīgā, kur ir ne tikai šīs saimniecības labumi, bet arī citi Latvijas ražojumi veselībai un skaistumam. Turklāt tas ir Kurzemē lielākais biškopības inventāra tirgotājs, kas tā veicina nozares attīstību. Vēl viena nozīmīga daļa ir sadarbība ar citiem mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem. Savukārt kovida pandēmija lika sociālajos medijos aktīvāk popularizēt internetveikalu Medusbaļļa.lv, līdz ar to Baļļu ražojumus un biškopības inventāru var nopirkt Latvijā un citur pasaulē.