Partiju pārstāvjiem vaicājam: „Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus: kas pārsteidza, priecēja, apbēdināja? Kādu sadarbību paredzat?”

Kurzemnieka rakstu sērijā Izpēti, izgaismo, risini! – par pašvaldību vēlēšanām 7. jūnijā un to rezultātiem.

Par deputātu spējām nav šaubu

– Nesaukšu to par pārsteigumu, bet ir prieks. Vispirms par to, ka vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka. Valsts kontekstā atpaliekam, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, pieaugums ir būtisks. Priecēja tas, ka jau iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos varēja redzēt daudz jauniešu. Tas parāda, ka ir sapratne par šo līdzdalības formu, un tas rada ticību, ka iedzīvotāji iesaistīsies arvien vairāk. Paldies pārējo sarakstu pārstāvjiem par cieņpilni pavadīto priekšvēlēšanu laiku! Par to, ka spējām saglabāt cieņu, runāt par būtisko un neaiziet personiskos apvainojumos, kā to varēja vērot dažos citos novados.

Jaunajā sasaukumā vislielākās izmaiņas ir mūsu sarakstā – ievēlēti vairāki tādi deputāti, kuriem politiskā pieredze nav bijusi. Bet par viņu redzējumu un spējām esmu pārliecināta, līdz ar to domē būs vērtīgs pienesums. Nedaudz ir pārsteigums par citiem sarakstiem: būtisku izmaiņu nav – tikai viens jauns politiskais spēks, bet pārējie deputāti tie paši, ar kuriem strādājām iepriekš. Man nav šaubu, ka arī turpmāk spēsim sastrādāties. Jā, ir bijušas reizes, kad vienoties nevaram. Tad gala lēmums pieņemts ar balsu vairākumu. Tagad vēlētāji savu balsi ir uzticējuši, un mums jāstrādā kopā novada labā neatkarīgi no politiskās piederības.

Ne uzvara, ne zaudējums

– Esam savu pozīciju noturējuši, un tā nav ne uzvara, ne zaudējums. Rezultāti pārsteidz vispirms jau tāpēc, ka bija septiņi saraksti, kaut faktiski seši, jo Jaunlatvieši nekur tā īsti neparādījās, un sadalījumu varēja sagaidīt citādāku. Droši vien tas atkarīgs no priekšvēlēšanu cīņas, jo vairāk iegūst aktīvākie un tie, kuriem lielāki resursi. Varēja gaidīt, ka Zaļo un Zemnieku savienība iegūs vairāk. Bet viss kārtībā – cīņa bija godīga. Patīkami, ka ienācis jauns politiskais spēks – Republika ieguvusi vienu vietu. Priecē tas, ka partijas Kuldīgas novadam sarakstā ir jauni cilvēki, jo tas vieš cerību uz pārmaiņām. Bet jāturpina strādāt – vēl nevar pateikt, vai būs grūtāk, jo pozīcijai ir par vienu balsi vairāk. Aktīvākiem gan mums būs jābūt, un vairāk jāstāsta par saviem darbiem, lai vēlētāji redz, ka arī opozīcija var ko pateikt, ka viss nav tik vienkārši. Jaunajai vadībai novēlu strādāt godprātīgi, pildīt solījumus, lai pēc četriem gadiem nobalsot aizietu 80%. Tad būs sajūta, ka paši piedalāmies un varam prasīt atbildību no tiem, kam esam uzticējušies.

Visu cieņu tiem, kuri aizgāja nobalsot, jo mandātus piešķir vēlētāji. Atsaucība tomēr varēja būt lielāka. Tāpēc vairāk jāpiestrādā pie pilsoniskās aktivitātes.

Vēros, vai jaunos politika mainīs

– Milzīgs paldies iedzīvotājiem, kuri balsoja par mani, par Daigu Kalniņu un visu mūsu sarakstu! Taču rezultāti pārsteidza nepatīkami: mēs ne tikai cerējām, ka iegūsim vairāk vietu, bet gandrīz vai bijām pārliecināti par trim vai četriem mandātiem. Varbūt priekšvēlēšanu laikā par maz piestrādājām, par maz tikāmies ar sabiedrību. Diemžēl jārēķinās ar to, ka daļa sabiedrības runā vienu, bet dara pretējo. Tiekoties ar iedzīvotājiem, pārsvarā dzirdēju, ka ir vajadzīgas pārmaiņas. Ar sešām opozīcijas balsīm pret deviņām nekādas pārmaiņas nevar radīt. Turklāt bieži vien lēmums jau ir pieņemts, un mēs varam tikai nobalsot pret vai atturēties, taču tas neko nemaina. Diskusija jau nav liegta, taču vajag, lai vērā tiktu ņemts arī citu viedoklis, ja tas ir pamatots. Tad var sadarboties.

Partijas Kuldīgas novadam ievēlēto sastāvs mainījies. Būs interesanti vērot jaunos deputātus, viņu argumentus. Skatīšos, vai gadu gadiem ilgušais scenārijs turpināsies vai arī jaunajiem tomēr būs savs mugurkauls. Diezgan labi šos cilvēkus pazīstu, un redzēsim, vai politika mainīs arī viņus, kā tas noticis ar citiem. Varbūt turpmāk viss nebūs vienos vārtos.

Man šis būs ceturtais sasaukums. Četri gadi būs interesanti un nemierīgi, bet ceru, ka argumentēti. Ar vēlēšanām nekas nebeidzas. Turēšos pie mūsu saraksta mērķiem un skatīšos, kā solījumus pilda arī pārējie.

Maz cerību, ka kurss mainīsies

– Lielais atbalsts līdzšinējai varai pārsteidz, jo iedzīvotāji bija izteikuši neapmierinātību ar to, kas novadā notiek. Ja jau nav apmierināti ar tiem, kas kursu tā virzījuši, loģiski būtu balsot par citiem. Opozīcijas ietekme pašvaldībā arī turpmāk būs ierobežota – maz cerību, ka kurss mainīsies. Kaut arī vēlētāju atsaucība augusi, manuprāt, tā nebija pietiekama. Varēja gaidīt lielāku atbalstu opozīcijas sarakstiem. Priecē tas, ka Republikai ir viena balss, jo būs deputāts, kurš spēj pateikt nepopulāru viedokli. Tas, ka Latvija pirmajā vietā un Suverēnā vara neiekļūs, bija sagaidāms, jo neizskatījās, ka šīs partijas uz to vispār tiecas. Ļaunums no tā ir lielāks nekā labums, jo tika nosmeltas balsis tiem, kuri novada labā var strādāt. Mums tas jāturpina, un šādā situācijā nebūs viegli, jo, esot mazākumā, savas idejas nevaram virzīt. Līdz šim tās nav ņemtas vērā tikai tāpēc, ka pārstāvam opozīciju. Grūti pateikt, vai jaunu pozīcijas deputātu ienākšana kaut ko mainīs. Zinot partijas disciplīnu, maz cerību, ka bez politiskās pieredzes viņi spēs kādreiz nostāties pret. Drīzāk pieredzes trūkums tiks izmantots tam, lai būtiskus lēmumus pieņemtu ātri.

Strādās, lai parādītu patiesību

– Paldies vēlētājiem, jo šoreiz nobalsojušo ir vairāk, tomēr ne pietiekami. 40% nav pat puse iedzīvotāju, bet faktiski viņi izlemj visa novada likteni. Par partiju Kuldīgas novadam nobalsoja vairāk nekā 50% no tiem, kuri vēlēt aizgāja. Bet no visiem balsstiesīgajiem tie ir tikai 20%. Par kādu vairākumu var runāt? Ja valdošā partija ir viena un tā pati, tad pārmaiņas nav ko gaidīt. Mums, visiem deputātiem, jāveicina izpratne, jāskaidro, kāpēc balsot ir svarīgi. Ņemot vērā to, ka mūsu partijai nebija priekšvēlēšanu cīņai ne valsts, ne administratīvo resursu, uzskatu, ka esam startējuši diezgan labi. Prieks, ka valdošajā partijā tomēr ir jaunas sejas un vecie dinozauri nav ievēlēti – ir paaudžu maiņa.

Četrus gadus strādāšu un cilvēkiem parādīšu, kas mūsu novadā patiesībā notiek. Esmu strādājis Saeimā, pārvaldes sistēmu labi pārzinu, varu palīdzēt ar padomiem un ceru, ka tos ņems vērā, ka daudzos jautājums spēsim sadarboties ar visiem deputātiem. Uzskatu, ka nevar tikai kritizēt: jārod risinājumi.

Uz dažām vietām bija cerējuši

– Kā ir, tā ir. Paldies tiem, kuri mūs atbalstīja. Bijām gan cerējuši, ka dažas vietas domē dabūsim, – tā likās pēc sarunām ar tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pārmaiņas. Mūsu galvenais nodoms ir iestāties par ģimenēm, lai atbalsts tām būtu lielāks. To jau esam darījuši un arī turpināsim, kaut gan lēmējinstitūcijā neesam iekļuvuši. Nevaru teikt, ka būtu pārsteigumi un ka pašvaldības darbības virzienos būs kādas izmaiņas. Šoreiz nobalsot aizgāja vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem, bet, kas aktivitāti cēla, grūti pateikt.

Redakcijas piebilde

Ar Suverēnās varas/apvienības „Jaunlatvieši” pārstāvi Mārci Rēderu Kurzemniekam bija sarunāts sazvanīties pirmdien no rīta, bet arī šoreiz (tāpat kā uz vairākām priekšvēlēšanu diskusijām) šī politiskā apvienība neatsaucās un tai doto iespēju izteikties neizmantoja.

_______________________________

REPORTĀŽA

Rīta cēliens

Iecirkņos liela rosība jau agri

„Tā kā esmu kuldīdzniece un lielāko daļu kandidātu pazīstu, jau zināju, par ko balsošu. Esmu uzņēmēja un vēlos, lai šī nozare attīstās, lai cilvēki var dibināt uzņēmumus savā pilsētā,” dažas minūtes pēc 8.00 saka Anna Fokerota, pirmā vēlētāja iecirknī Kuldīgas Centra vidusskolā (KCV).

„Balsoju šeit, jo tas pa ceļam uz būvniecības veikalu. Iepriekšējās dienās nobalsot neiznāca darba dēļ,” saka alsundznieks Kristaps Vītoliņš. „Redzu, kā Kuldīga tiek vadīta, un domāju, ka ir labi – jādod vēl viena iespēja turpināt. Vienīgais, ko es vēlētos: lai Alsungā būtu elektroauto uzlādes stacija. Varu uzteikt jau sakārtoto Ziedlejas estrādi, ir apgaismojums, un sadzīve Alsungā pakāpeniski uzlabojas. Cilvēki jau apraduši, ka esam Kuldīgas, nevis Alsungas novadā.”

„Balsoju par zemniekiem, un izvēle bija viegla,” atklāj ēdolniece Valentīna Šmidberga. „Man sevišķi simpatizē Ruta Karloviča un tie, kas jau sen zināmi: Aleksandrs Lange, Brigita Lange, Daiga Kalniņa. Vienīgi man nepatika, ka Saeimā zemnieki apgrieza kažoku otrādi, atbalstot viendzimuma laulības. Bet par viņiem esmu balsojusi vienmēr.”

Etnogrāfiskā ansambļa Suitu vīri vadītāja Ilga Leimane: „Esmu ar dzīvi apmierināta, jo šos gadus viss notika normāli – gan Amatu māju finansēja, gan Ziedlejas estrādi atjaunoja, par pulciņiem maksā. Ļoti vēlētos kādā veidā šai pusē pieturēt Daigu Kalniņu, jo viņa ir mūsu labais gariņš ar daudzām labām idejām. Tāpēc balsoju par viņu.”

Alsundznieks Elmārs Hlomovs atklāj: „Lai pieņemtu lēmumu, liku lietā intuīciju. Man svarīgi, lai rūpējas par cilvēku mieru – lai te ir droši, debesis lai mierīgas.” Gudenieku iedzīvotāja Terēzija Megne saka: „ Gribu, lai mūsu pagastā ir labi. Pats galvenais – gaidu atjaunotu Basu ceļu. Ja būs labs ceļš, būs arī darbavietas un cilvēki.” Normunds Megnis no Gudeniekiem: „Galvenais, pēc kā skatījos, bija saraksts, kurā vairāk pazīstamu cilvēku. Man svarīgi, lai nesačakarē to, kas jau iesākts.”

„Tāpat, kā ir tagad, lai ir arī turpmāk!” vēlētos Dzintars Dombrovskis. „Balsoju kā parasti – par Tēvzemei un brīvībai (Nacionālo apvienību – red.), jo tur man ir pazīstami cilvēki, piemēram, Ainars Macpans.”

Dienas un pēcpusdienas cēliens

Viss rimti, bez aizķeršanās

KCV iecirkņa komisijas priekšsēde Lelde Selecka stāsta: „Viss notiek rimti – nav tā, ka pēkšņi būtu liela rinda. Pirms balsošanas cilvēki vēl pārjautā, kā pareizi biļetens aizpildāms. Noskaņojums visiem ir labs.”

Pēc 12.00 tika apstrādāti iesniegumi balsošanai mājās vai slimnīcā. Šoreiz bijis mazāk – deviņi.

„Izvēle nav vienkārša,” atzīst Māris Laizāns. „Daudzas lietas novadā man patīk, bet ir sajūta, ka vajadzīga konkurence. Tāda bija arī mana izvēle.” Māris uzskata, ka Kuldīgai vajadzīga vēl kāda augstskola, lai šeit attīstos: „Jā, Latvijas Universitātes filiāle ir, bet ar to par maz, vajag plašāku izvēli. Ja jaunietis mācās šeit, viņš te arī dzīvo, ēd, meklē darbu, vēlas izklaidēties. Cilvēkiem starp 20 un 30 gadiem te ir diezgan maz, ko darīt.”

„Šoreiz izvēlēties bija viegli, jo ņēmu vērā padarītos darbus un var redzēt, kas Kuldīgā ieguldīts. Pilsēta aug un attīstās,” saka Iveta Miglāne. Viņa balsojusi par partiju Kuldīgas novadam. Tāda izvēle bijusi arī viņas mātei Birutai Ruzgai. Biruta gribētu, lai deputāti vairāk domātu par jaunajām ģimenēm, lai tām būtu, kur dzīvot.

Ap vieniem dienā komisijas pārstāvji devās pie vēlētājiem uz mājām un uz slimnīcu. Terapijas nodaļā ārstējas Inta Gūtmane: „Nobalsoju par pirmo sarakstu – mani padarītais apmierina. Partijā Kuldīgas novadam ir arī vairāk man zināmi cilvēki, kā Artis Roberts.”

Silvija Cepurīte dzīvo Skrundas ielā, un sāpošo ceļu dēļ viņai grūti staigāt: „Balsoju par Nacionālo apvienību. Gribu, lai latviešu valoda un valsts pastāvētu. Šodiena ir ļoti trauksmaina.”

Pelču iedzīvotāja Līga Verņicka pēc aploksnes iemešanas urnā saka – nostāja bijusi skaidra: „Labāk, lai ievēlē vecos deputātus, jau pazīstamos, kuri zina, ko darīt, un ir skaidrs, ko no viņiem sagaidīt, nekā jaunos, nezināmos, kuri gudri runātu, bet beigās viss būtu slikti. Ir teiciens: solīt sola, bet nedeva.”

Arī pelčenieks Ēvalds Putniņš nav ilgi domājis: „Izgāju cauri sarakstiem un Partiju šķirotavai vietnē LSM.lv. Man pirmā vērtība ir latviskums. Kuldīgas novadā intensīvi jāattīsta rūpniecība, lai pašvaldībai būtu ienākumi un nebūtu jāsēž uz dotācijām. Otrs – jāpievelk vairāk jauniešu, jo mēs pamazām novecojam.”

Vēlēšanu iecirknī Raņķos Kurzemnieks sastapa divas Valsts policijas pārstāves, kas ieradušās pārbaudē un neļāva sevi filmēt vai fotografēt. Mirdza Raga komisijā strādā vairāk nekā 30 gadus un teica, ka tik stingru attieksmi no policijas piedzīvojot pirmo reizi: „Policisti vienmēr ienākuši parunāties un ir laipni. Nekas slikts jau nenotika, bet bija nepierasti.” Visticamāk, skatīts, vai iecirknī nav ieklīdis kādas partijas aģitācijas materiāls.

Raņķeniecei Anitai Andersonei nebija ilgi jādomā: „Svarīgi ir no deputātiem sagaidīt atbalstu vajadzības gadījumā, un man svarīga izglītība. Balsoju tieši vēlēšanu dienā, jo tā ir visgarākā.”

Māris Andersons vakaros pētījis sarakstus un programmas. Viņš uzskata, ka kandidāti neko daudz nevarētu mainīt: „Bet man nepatīk, kad gadiem ilgi krēslos sēž vieni un tie paši, – labāk lai pamainās!”

Skrundas kultūras namā komisijas priekšsēde četrus gadus ir Ilva Kliemane: „Vairākiem jauniešiem šīs bija pirmās vēlēšanas, manam dēlam arī. Vēlētāju attieksme diezgan pozitīva. Vienīgais starpgadījums bija trešdien, kad datorprogramma nestrādāja visā Latvijā. 20 minūtes nedarbojās, stāvēja vēlētāju rinda, un cilvēki bija neapmierināti. Neviens gan prom neaizgāja – visi nobalsoja. Tad pārbaudē arī ieradās Valsts drošības dienests. Šodien bija Valsts policija – tā nekad nebija bijis. Parasti pajautā, vai nav bijuši starpgadījumi, bet šoreiz ienāca, visu izstaigāja, mums neko pat nepajautāja.”

Skrundeniece Jekaterina Meijere balsojusi par to, lai ir arī deputāti no Skrundas: „Svarīgi, lai cilvēkiem te būtu darbs, lai pilsēta attīstās, lai saglabājas skolas un ir bizness. Deputātos vēlētos tādus, kuriem ir pieredze.”

Rudbāržu iecirkņa komisijas priekšsēde Inese Ozoliņa stāsta: „Vairāk nāk vecāka gadagājuma cilvēki. Te daudz jauniešu nav. Viena dāma atbrauca no Sieksātes un brīnījās, ka no septiņām partijām neviena neko nav ielikusi pastkastītē. Bijis ļoti maz reklāmas.”

Rudbāržniece Daina Treilība lēmusi diezgan ilgi. Viņai galvenais, lai būtu jaunas darbavietas un nevērtu ciet skolas.

Vakara un nakts cēliens

Raiti līdz skenēšanai. Tad līdz rītam…

Rīts un diena aizritēja mierīgi, bet lielākās problēmas sākās tad, kad biļeteni bija saskaitīti, salikti pa partiju kaudzītēm un vajadzēja sākt tos skenēt, lai saskaitītu, cik balsu ticis katram kandidātam.

Kuldīgas lielākajā iecirknī – V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā – viss ritēja raiti, vēl īsi pirms 20.00 ieradās pēdējie četri vēlētāji, tad iecirkņa durvis tika slēgtas un skaitītas balsis – te to bija 1615. Taču problēmas sākās tad, kad Valsts digitālās attīstības aģentūra nespēja biļetenu skenēšanu tehniski nodrošināt. Komisijas vadītāja Lilita Mačtama pārējiem skaidroja, ka lielākajiem iecirkņiem esot rīkojums gaidīt skenēšanas rindā.

„Izjutām to, ka nebija izstrādāts plāns B un atbildīgie ilgi nevarēja saprast, vai ļaut skaitīt ar rokām,” pirmdien sacīja Kuldīgas novada vēlēšanu komisijas sekretāre Ance Reķe. „Bija jāgaida instrukcija no Centrālās vēlēšanu komisijas, kas noteica, kurā brīdī drīkst sākt vēlēšanu zīmes skenēt. Strādājām visu nakti, un pirmie iecirkņi, kas visu izdarīja, pie mums ieradās no pusdivpadsmitiem. Pēdējie darbu beidza piecos rītā, un tie bija pilsētas lielie iecirkņi, kuros vēlētāju skaits krietni lielāks – tuvu tūkstotim un vairāk.”

SIF_MAF2025

izpēti_izgaismo_risini

kurzemnieks