Vēlas ieviest tūrisma nodevu

Plānots, ka Kuldīgā būs tūrisma nodeva – 1,50 eiro par gultasvietu naktsmītnē, un iegūtā nauda tiks izlietota mārketingam un pasākumiem, kas stiprinātu pilsētas atpazīstamību.

Tādu priekšlikumu virzīt tālāk nolēmusi novada domes uzņēmējdarbības atbalsta komisijas tūrisma apakškomisija. Te apvienojušies uzņēmēji, kuri prognozē, ka Kuldīgas un apkārtnes potenciāls palielināsies, mūspuse kļūs vēl pievilcīgāks un ekonomiski dzīvotspējīgāks tūrisma centrs Kurzemē.

Komisija kā rīks

Apakškomisijas locekļi iepazinās un tiksies katru mēnesi. Tās priekšsēdis ir Rendas pagasta atpūtas kompleksa Usmas Meķi pārstāvis Toms Grasmanis-Laše. Viņš ir viens no tūrisma vēstnešiem Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsēta programmā un Usmas ezeram redz lielu potenciālu: „Gribētu to salīdzināt ar Gardas ezeru Itālijā. Varbūt šķiet smieklīgi, tomēr ar to cilvēku skaitu, ko apkalpojam, Kurzemē tas ir nozīmīgs galamērķis.”

Komisija ievēlēja arī priekšsēža vietnieci – Kuldīgas viesnīcas Gothards vadītāju Solvitu Lapiņu, kura vēl ir tūrisma operatore: „Mana specializācija ir kultūras tūrisms. Gadā vedu no 12 līdz 15 grupām. Pirms astoņiem gadiem izveidoju žurnāla Ir piedāvājumu Kultūras ceļojumi, Latvijā ieviešot jaunu projektu kā mediju pievienoto vērtību, bet pienāca laiks peldēt savu ceļu, un tagad man ir aģentūra SolTravel. Vasarā katru dienu runāju ar tūristiem – ir interesanti uzzināt iespaidus par pilsētu.”

Sēdē piedalījās arī pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs: „Esmu dzimis kuldīdznieks, bet redzējis pasauli un tās iespējas. Atgriežoties secināju, ka Kuldīga ir diezgan mainījusies – pašvaldība daudz investējusi un uzņēmēji aktivizējušies. Redzu, ka tūrismu mūspusē vēl var pārskatīt, saprotot, ko paspilgtināt un no kā atteikties. Priecē tas, ka te sanākuši tūrisma spēlētāji.” Tūrisma attīstības centra vadītāja Jana Bergmane cer, ka apakškomisija būs rīks, kas palīdzēs uzņēmējiem svarīgo izvirzīt kopā un gūt atbalstu.

Kopā izcelt pilsētas vārdu

Brīvdienu mājas Raxti saimniece Aija Pušīlova nozarē darbojas 20 gadus: „Augstskolu pabeidzu gan kā viesnīcu, gan ēdināšanas vadītāja. Prakse bijusi ārzemēs: Grieķijā, Šveicē, Lielbritānijā. Sesto gadu ar vīru esam atgriezušies Kuldīgā un iesakņojušies. Darbojamies gan ar naktsmītnēm, gan ēdināšanu. Mums ir seši apartamenti un Banketērija No. 1, top vēl viens ēdināšanas uzņēmums. Mēģinām ieviest ko jaunu, daudz strādājam izbraukumos. Kuldīgai ir liels potenciāls.” Dace Oberšate-Veisa ar Alsungas tējnīcu Sapņotava pārstāv arī suitus: „Mana saistība ar tūrismu ir kultūras pasākumi.” Inga Bermaka vada mākslinieku rezidenci Laidu muižā un biedrību Give and Get: „Kurzemē esmu trīs gadus, un mēs varētu iekļauties kā zināšanu tūrisms.

Trīs gados rezidenci apmeklējuši ap 300 mākslinieku, pārsvarā no ārzemēm. Finansējums ir no fondiem un Erasmus programmām. Izskatās, ka mēs varētu kļūt par Baltijā lielāko mākslas rezidenci, bet, kad iebrauc apskates tūristi, vienmēr visu parādām.” Uzņēmējs Toms Egle Kuldīgā izveidojis radošo Kaļķu ielas kvartālu, kurā bez biznesa notiek arī kultūras pasākumi. „Reklamējam Kuldīgu – kopā jāmēģina pilsētas vārdu izcelt un cilvēkus vest uz šejieni. Tad visiem būs labāk. Nākamgad plānojam vecpilsētā atvērt mazu viesnīcu.” Kaspars Bergmanis pārstāv ģimenes uzņēmumu Linde grupa: „Mūsu pamatnodarbe ir nekustamo īpašumu attīstība, bet ar vienu kāju esam tūrismā. Virkas muižai citu funkciju neredzējām kā viesnīcu.” Tā dabūjusi četras zvaigznes un Kuldīgā tāda ir vienīgā. „Tas uzliek pienākumus,” atzīst K.Bergmanis. „Vairāk skatos uz rezultātiem, skaitļiem un vīziju. Katru nedēļu sapulcēs man pastāsta, kas notiek operatīvajā darbā. Ja Kuldīgas novadu kopā pārdosim, tūristu šeit būs arvien vairāk.”

Labs bizness

S.Lapiņa uzsver: „Tūrisms ir labs bizness visā pasaulē. Ēģiptē tas ienes 25% no iekšzemes kopprodukta. Objektīvi ņemot, Kuldīgā nevaram sēdēt uz kokapstrādes. Tūrisms ir liels segments – tas prasa un nodrošina daudz darbavietu. Jābūt skaidram plānam, ko darīsim pēc pusgada un gada. Jābūt fiksētam, neaizskaram budžetam, ko var lietot pēc pilsētas skatījuma.”

Viņa novērojusi, ka Kuldīga kļuvusi kā Venēcija: „Cilvēki atbrauc uz četrām stundām, uzkāpj skatu tornī, iziet pastaigā pa vecpilsētu, paēd un brauc mājās. Mūsu mērķis ir tāds, lai viņi paliek vismaz vienu nakti. Tas nozīmē, ka jāapdomā visas aktivitātes, lai cilvēki te nakšņo. Tie ir vakara pasākumi, kas mudina pilsētu izzināt dziļāk, kaut vai ar kvadrātkodiem. Digitālajā laikmetā jābūt iespējai pilsētu izzināt pašam. Kuldīgas muzejam ir fantastiski materiāli. Tā ir ideja, ko mēģinu popularizēt jau desmit gadus.”

D.Oberšate-Veisa piebilda, ka tūristi jāaizved arī līdz Alsungai. T.Grasmanis-Laše piekrita: ja tūristi Kuldīgā uzturētos ilgāk, viņi dotos apskatīt arī apkārtni. „Man ir liels prieks tiem, kas atbraukuši uz Usmas ezeru, ieteikt ko labu, par ko pats priecājos. Kuldīga ir galamērķis, ko ieteikšu vienmēr, Ventas rumba ir bezmaksas SPA. Ja piedāvājums būs labāks, cilvēki te paliks.”

Sadarbība ar skolām

T.Grasmanis-Laše stāstīja, ka liela problēma, ar ko uzņēmums sastopas vasarā, ir darbinieki: „Vajadzīga lielāka sadarbība ar Kuldīgas tehnikumu. Sadraudzēšanās varētu nozarei palīdzēt. Vēl varētu sadarboties ar mūzikas skolu, no kuras uzņēmēji varētu dabūt kādu, kas pasākumos spēlē mūziku.”

A.Pušīlova piekrīt, ka sadarbība ar tehnikumu ir būtiska, bet liela daļa audzēkņu, kas viņas uzņēmumā nonāk, mācoties to, kas viņus neinteresē. T.Egle piebilda, ka šī problēma jāaktualizē valsts līmenī. Arī K.Bergmanis uzsvēra, ka jāsāk nevis ar tehnikumu, bet Izglītības un zinātnes ministriju: „Mums tehnikumi izpilda sociālu funkciju – tie bērni, kuri bieži nezina, ko vēlas, nokļūst tehnikumos. Varbūt kaut kas mainīsies, bet stipri to apšaubu. Ēka tagad ir ļoti labi izremontēta un apgādāta, bet ne jau tā audzina bērnus.”

Nodeva – ieguvums nozarei

J.Bergmane skaidroja: „Uzņēmējdarbības komisija sāka apspriest ierosinājumu ieviest Kuldīgā tūrisma nodevu. Tas ir sasaistē ar UNESCO stāstu un pilsētu kā tūrisma galamērķi. Primāri nauda atgrieztos nozarē. Pašvaldības vadība ir teikusi: ja nodevu ieviesīsim, nauda tiks nevis ielu labošanai, bet mārketingam un pasākumiem, kas nes to atpakaļ nozarei. Latvijā ir tikai viens tāds precedents – Rīga. 2023. gadā tā ieviesa vienu eiro par gultasvietu naktī. Nākamā šo jautājumu izskata Liepāja. Bet Lietuvā jau ir daudzās pilsētās, arī pārējā Eiropā un pasaulē.”

Pēc tūrisma centra un platformu Booking un Airbnb informācijas Kuldīgā ir 76 naktsmītnes un ap 435 gultasvietām, bet visā novadā – ap 665. Vidējais nakšņošanas ilgums novadā ir 1,7 diennaktis, bet naktsmītņu vidējā noslodze – 22%. „Parēķināju, ka ar vidējo nakšņošanas ilgumu Kuldīgā iznāk 59 383 gultas naktis. Ar viena eiro nodevu ieguvums būtu 59 383 eiro, tiesa, no tiem vēl jāmaksā PVN.” Komisija palika pie tā, ka optimāla summa būtu 1,50 eiro. Tālāk tas jāizskata komitejās un domes sēdē.