Vecpilsētas dārzs – vieta, kur iedvesmoties

Čellam skanot un ceriņiem smaržojot, Kuldīgas restaurācijas centra pagalmā, Baznīcas ielā 30, atklāts vecpilsētas dārzs 19.–20. gadsimta stilistikā.

Tas tapis, izzinot pilsētas dārzu un namu priekšdārzu vēsturi. Sastādīti tādi senāku laiku vai mūsdienu augi, kuri stilam piemēroti. Par tiem un vēsturi var izlasīt informatīvā materiālā. Vieta projektēta gan praktiskai izmantošanai, gan priekam: tajā ir virtuves un garšaugu dārzs, puķu un tējas dārzs un priekšdārzs Mazās Upes ielas malā.

Idejas autore, restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atklāšanā teica: „Dārzs nav tikai augi, kas salikti skaistā kompozīcijā. Tas ir arī stāsts par komunikāciju. Pirmkārt, ar pagātni – zinām, ka šajā 19. gadsimta ēkā dzīvojusi Ernas kundze un viņai priekšdārzs bijis tieši tur, kur tagad. Ceram, ka viņas iesāktās tradīcijas tiek turpinātas. Otrkārt, veidojot dārzu, iepazīstam ne tikai augus, bet arī kaimiņus un gribam, lai vecpilsētas iedzīvotāji justos vienoti.”

Dārzs domāts tam, lai cilvēki rastu šeit ierosmi un tad veidotu stādījumus pie savām mājām. Jau notikušas nodarbības par krāsu kompozīciju, pieredzi Zviedrijā, sensorajiem dārziem, augsnes sagatavošanu u.c. tēmām. Tās bijušas apmeklētas, tātad ir vajadzīgas. Arī turpmāk iecerēti izglītojoši pasākumi, par kuriem varēs uzzināt feisbuka lapā Kuldīgas vecpilsētas dārzs. I.Zariņa cer, ka cilvēki vecpilsētā dārzus un priekšdārzus ierīkos aizvien vairāk un no šīs idejas varētu rasties skaists tūrisma maršruts.

Paraugdārzu ierīkojis uzņēmums Baltā avēnija dārzu un parku projektētājas Ritas Ķirķes vadībā, iekārtojumu papildina Ulda Ozola pinumi. R.Ķirķe stāsta: „Vecpilsētas dārza idejas autore ir Ilze Zariņa. Viņa to ļoti gribēja, un, ja Ilze ko grib, tas arī notiek. Mana daļa ir ierīkot – izvēlēties, sagādāt, sastādīt augus. Šeit uzvests bagātīgs slānis melnzemes, jo pagalms bija pilnīgi tukšs. Bija tikai ceriņu krūmi, kas ir skaisti, bet kas zied īsu brīdi. Tagad sastādītie augi ziedēs pakāpeniski. Bet virtuves dārziņš ar salātiem, garšvielām un citiem praktiski lietojamiem augiem veidots ar domu parādīt, ka arī tos var iekļaut vidē un ka tas ir skaisti. Nav jāuzskata, ka tikai tā ir pareizi, bet tas ir rosinoši.”

Tika prezentēts vecpilsētas dārzu logo, sanākušie saņēma sēkliņas savam „plaukstas izmēra dārziņam”, tika sacīts paldies iesaistītajiem: R.Ķirķei, Aldim Orniņam, Vitālijam Svenčam, U.Ozolam, Mihailam Sivuhinam, Artim Robertam, Janai Jākobsonei, Dacei Jansonei, Martai Dupatei, Kristai Jansonei un Kristīnei Abikai.

Projektu Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana īstenojusi biedrība KPKC ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kuldīgas novada pašvaldības finansējumu.