Tas ir palīgs, ne bieds

Kuldīgas novada pašvaldību apmeklēja valsts kontrolieris EDGARS KORČAGINS. „Par Kuldīgu mums ir labais stāsts, jo pašlaik nav daudz tādu ieteikumu, kas nebūtu izdarīti vai kuru izpilde kavētos,” viņš sacīja Kurzemniekam, stāstīja par vizītes mērķi, revidentu darbu un tā aktualitātēm.

Kāds bija vizītes mērķis? Vai brauciens attaisnojās?

Noteikti attaisnojās. Mēs ik pa laikam izbraucam ar pašvaldību vadītājiem un speciālistiem pārrunāt revīziju secinājumus un ieteikumus, kā tie tiek ieviesti. Otrs mērķis – uzzināt, kas ir tā sāpe un traucēkļi, kur vajadzīga Valsts kontroles iesaiste, un ko kopā varam darīt, lai vienu vai otru lietu valstī uzlabotu. Kuldīgā ir ņemti vērā ieteikumi gan par administratīvo komisiju optimizāciju, gan iedzīvotāju līdzdalību. Tāpat pārrunājām citas pēdējās revīzijas, pēc kurām vēl jāpiestrādā, tai skaitā par teritoriālo plānošanu.

Visas pašvaldības par vienu tēmu netiek pārbaudītas, bet vai ieteikumi attiecas uz visām?

Pašvaldības vai iestādes revidējam izņēmuma kārtā, jo visas fiziski nevaram pārbaudīt. Tām pašvaldībām, kas iekritušas izlasē, dodam ieteikumus, sekojam līdzi un periodiski saņemam atskaites. Dažkārt jāpagarina termiņš, līdz kuram uzlabojumi jāizdara. Taču virkne jautājumu ir aktuāli ne jau tikai tām, kas iekļautas revīzijā. Līdz ar to arī pārējās aicinām pievērst uzmanību, jo varbūt citur ir līdzīgas problēmas. Piemēram, tipisks gadījums bija tad, kad nesen veicām revīziju par dažādiem atvieglojumiem. Aicinājām pašvaldības pārskatīt savu saimniecību, vai visi atvieglojumi joprojām vajadzīgi un cik mērķtiecīgi tie izmantoti. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad budžetā naudas pietrūkst un jāmeklē iespējas taupīt. Tiešā veidā ieteikumu izpildei visās pašvaldībās nesekojam līdzi, taču informāciju bieži iegūstam netieši, piemēram, no plašsaziņas līdzekļiem.

Kā pašvaldības un tēmu izvēlaties?

Tēmas noteikšana ir pusgada darbs. Liekam kopā liela apjoma informāciju, lai saprastu, kuri jautājumi un kuras iestādes ir ar tik augstu risku, lai tur būtu revīzija. Nerevidējam to jomu, kurā viss kārtībā, jo tā būtu resursu izšķiešana, bet tas ir pretrunā ar mūsu darbu.

Informāciju iegūstam no trim avotiem. Skatāmies iepriekšējās revīzijas un iestāžu gada pārskatus, tiekamies ar pašvaldībām. Tāpat uzzinām no dažādām institūcijām, iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām. Nesen sev par pārsteigumu uzzināju, ka Valsts kontrole saņēmusi visvairāk trauksmes cēlāju ziņojumu. Tātad iedzīvotāji mums uzticas, un par to liels gandarījums. Tas ir arī ļoti labs avots, lai saprastu, kas nenotiek tā, kā vajadzētu. Katru gadu saņemam vairāk nekā 500 iedzīvotāju iesniegumu. Sadalām pa tēmām, iestādēm, jomām. Uzrunājam nevalstiskās organizācijas, tāpat Saeimas deputātus, laiku pa laikam aptaujājot, kas aktuāls no parlamenta puses. Tā iegūstam informāciju no sabiedrības. Trešais bloks ir citas kontrolējošās iestādes. Ne katru gadu, bet ik pa laikam aptaujājam Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts vides dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Iepirkumu uzraudzības biroju un citus. Tā veidojas risku reģistrs, pēc kura ķeramies klāt tēmām augšgalā.

Pašvaldības izvēlamies tā, lai saprastu vidējo temperatūru Latvijā, aptverot dažādus reģionus, lielumu un pieredzi.

Vai pēc vidējās temperatūras var situāciju novērtēt objektīvi, jo pat viena reģiona novados dzīve kādā jomā ir atšķirīga?

Reģionu specifika visbiežāk neizceļas, lai gan divas blakus pašvaldības var būt izveidojušās atšķirīgi. Pirms kāda laika bija revīzija par kapsētu apsaimniekošanu. Tradīcijas ir diezgan atšķirīgas, līdz ar to arī pašvaldību pieeja. Atsevišķas pašvaldības ir kartē iezīmētas ar sarkaniem augsta riska karogiem, un tās izpelnās īpašu uzmanību. Esam jau finiša taisnē ar revīziju Ogres novadā, kur sarkanā gaisma iedegusies vairākās jomās.

Kāds ir revīziju uzdevums?

Noteikt kādas darbības un finanšu izlietojuma lietderību. Ir trīs galvenie virzieni. Pirmais – vai varēja lētāk. Tipisks gadījums bija nesen, kad izskatījām iepirkumu par elektroautobusiem skolēnu pārvadāšanai. Noteikti varēja lētāk un atbildīgāk, ja iepirkums būtu centralizēts un pašvaldības nepaļautos uz speciāli uztaisītiem piedāvājumiem un ražotājiem. Aprēķinājām, ka varēja ietaupīt ap 600 tūkstošiem eiro, ja būtu iets pa lētāko ceļu.

Skatāmies, vai par to pašu naudu varēja izdarīt vairāk. Tā ir monētas otra puse. Trešā ir efektivitāte, kas varbūt nav tieši saistīta ar naudu, bet stāsts tāpat ir par finansēm. Efektivitāte nozīmē to, cik lielā mērā ir sasniegti tie mērķi, ko pašvaldība pati noteikusi, un vai ar tādu tempu var cerēt, ka tie tiks sasniegti. Ja tas nav virzīts uz iedzīvotāju vajadzībām, tad no mums būtu pārmetums. Nevis par to, ka izlietots par daudz vai par maz, bet vai vispār vajadzēja.

Nesen asas diskusijas raisīja pamatizglītības revīzija. Lai gan mūsu novads netika pārbaudīts, kritika skar visas pamatskolas.

Mēs paši par rezultātiem bijām negatīvā nozīmē ļoti pārsteigti. Pamatizglītība mūsu valstī ir obligāta. Ir vienots standarts, tātad izpildījumam vajadzētu būt vienādam, bet prakse atšķiras dramatiski. Izrādās, ka stundu plāni starp skolām un pašvaldībām var atšķirties pat par 25%, bet praksē izmaiņas sasniedza pat 40%.

Vairāki mācību priekšmeti pilnībā integrēti citos, piemēram, inženierzinības no atsevišķām programmām vispār pazudušas. Līdz ar to 9. klases skolēnu zināšanas nav salīdzināmas: katram atšķirīgs stundu skaits, un eksāmenu rezultāti nav objektīvi izmērāmi. Turklāt akreditācija nav pietiekami kvalitatīva – ir situācijas, kad skolas tiek akreditētas ar būtiskiem trūkumiem, tostarp attiecībā uz emocionālo un fizisko drošību. To ir vērts pārskatīt arī tām pašvaldībām, kas revīzijā nebija iekļautas.

Rezonansi izraisīja arī slimnīcu tīkla revīzija. Cik tā saistoša Kuldīgai?

Revīzija parādīja: lai arī dokumentos tīkls pastāv, reālajā dzīvē daudzas slimnīcas visus tām noteiktos speciālistus nevar nodrošināt. Nereti finansējumu saņem, taču pakalpojumu faktiski nesniedz. Lielākie cietēji ir iedzīvotāji, kas paļaujas uz to, ka slimnīcā to varēs saņemt. Mūsu aicinājums Veselības ministrijai bija situāciju pārskatīt un dzīvi uz papīra izbeigt. Ja nav speciālistu, tad vajag atklāti pateikt un skaidrot, kur palīdzību var saņemt tuvāk. Ministrija pie izmaiņām jau strādā, lai sakārtotu to, kas īpaši svarīgi arī Kuldīgai. Daudzreiz cilvēkiem ir grūti pārmaiņas pieņemt, taču jāatceras, ka nevar atņemt to, kā faktiski nekad nav bijis. Ja slimnīcā ir tikai ēka, bet nav pakalpojumu, tad nevajag uzturēt ilūzijas, radīt nepatiesas cerības. Netek runāts par slimnīcu slēgšanu – pamatā tiek apspriesti objektīvi pakalpojumi tur, kur tie patiešām iespējami.

Vai saņemat iebildumus, ka jūsu secinājumi nav objektīvi?

Kad nākam klajā ar ziņojumu, protestēšana ir beigusies. Vēl pirms tam revidētajām iestādēm nosūtām, lai pārbauda skaitļus un faktus. Parasti iebildumu nav. Vairāk iznāk diskutēt par secinājumiem un ieteikumiem. Mēdz būt dažādi. Bet tā būtiski mūsu ziņojumi apstrīdēti reti. Mums jau nav svarīgi kādu atzīt par grēkāzi – strādājam tāpēc, lai palīdzētu problēmas atrisināt.

Kas notiek, ja ieteikumi netiek ņemti vērā?

Sodīt nevienu nevaram, un to arī nevajadzētu, jo neesam represīva iestāde. Izmantojam trīs instrumentus. Vispirms esam ļoti runātīgi – stāstām, skaidrojam, uzrakstām vai sarīkojam publisku pasākumu. Labs palīgs ir Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisija, kurai par visiem ziņojumiem stāstām jeb vienkārši pasūdzamies. Tur var izsaukt uz paklāja, kā mēdz teikt, ja par nepadarīto vai slikti izdarīto kāds jāpabaksta. Trešais instruments ir sarkanais karogs, un to pārbaudītajām iestādēm parasti atgādinu. Ja ar ieteikumu ieviešanu neiet, visticamāk, būs vēl viena revīzija. To neviens negrib. Bet neesam represīva iestāde – mūsu nolūks nav baidīt.

Vai Kuldīgas novadam sarkanais karogs nedraud?

Nē, tādu signālu nav. Tomēr gan kādā jau revīzijā tiks iesaistīta arī jūsu pašvaldība.

Vai jau zināms, kas tagad tiks revidēts?

Aktuāli ir publiskie iepirkumi, par tiem jau daudz runāts, un atsevišķas revīzijas ziņojums nosūtīts Finanšu ministrijai. Gaidāmas būtiskas reformas, kas skars gan pašvaldības, gan citas publiskās iestādes un arī komersantus. Otra svarīga joma ir teritorijas plānošana, kurā ar grūtībām saskaras daudzas pašvaldības. Arī Kuldīgai tas svarīgi.

Bieži vien problēmu sakne ir normatīvajos aktos. Piemēram, skolēnu autobusi – pašvaldības sūdzas, ka tos nedrīkst izmantot plašāk, kaut gan tas būtu lietderīgi. Bet likums jau nav mūžīgs. To, ko kāds uzrakstījis pirms daudziem gadiem ar tam laikam atbilstošu domu, laiku pa laikam vajag pārskatīt.