„Vairāk justies kā kuldīdzniecei nav iespējams” /Pēc pirmajām 100 dienām/

Februāra vidū apritēja 100 dienu, kopš Kuldīgas novada domes priekšsēdes amatā ir INESE ASTAŠEVSKA (partija Kuldīgas novadam). Ko viņa jau paguvusi, kādas ir grūtības, kādi plāni novada attīstībā – par to ir pirmā garā intervija Kurzemniekam.

Lēciens strādājošā mehānismā

Vai 100 dienu ir daudz cilvēka dzīvē un domes priekšsēdes amatā?
Darba vidē tas ir nosacītais pārbaudes laiks. Tajā darba ņēmējam un darba devējam ir iespēja vienam otru iepazīt un saprast. Tas ir pietiekams laiks, lai saprastu, vai tev patīk tas, ko dari, vai ir pa spēkam. Arī pašvaldības darbinieki un sabiedrība redz, vai esmu spējīga pildīt priekšsēdētājas pienākumus, vai man uzticas.
Kas ir lielākais pārsteigums?
Visu laiku esmu strādājusi pašvaldības struktūrai gana tuvu. Viena pārsteiguma nav. Viss notika strauji. Mani amatā apstiprināja ceturtdienā, un piektdienā jau jāvada parāde. Nebija lēnās iepazīšanās un laika apdomāties. Uzreiz bija – hop! Esmu ienākusi strādājošā mehānismā.
Un kas bijis aizkustinošākais?
Katra tikšanās ar iedzīvotājiem, pašvaldības darbiniekiem ir emocionāla un patiesa. Mērķis nav ieskriet un parādīties. Katrā vietā esmu gandrīz divas stundas neatkarīgi no tā, vai iestādē strādā pieci vai 20 darbinieki, un mums ir, par ko runāt. Patīkami redzēt, ka cilvēki darbu dara no sirds, ar atbildības izjūtu. To ļoti novērtēju. Cilvēciskais ir mana vērtība, un to ir būtiski saglabāt. Viss laiks bijis piepildīts, piemēram, Ziemassvētku laiks: piedalījos pasākumos senioriem un represētajiem, braucu uz pansionātiem.
Kā jutāties tajā brīdī, kad priekšsēdes vēlēšanās pirmajā dienā jūs netikāt ievēlēta?
Strādājot vadības amatā, nedrīkstu būt emocionāla. Spēju mobilizēties, nolikt emocijas malā. Nevar iet politikā, ja neesi gatavs dažādiem pavērsieniem. Man tas deva vēl lielāku spēku un pārliecību un varēju apdomāt, vai esmu gatava uz to iet. Nedēļa līdz nākamajam balsojumam ļāva izvērtēt savus resursus. Bet arī iepriekšējos sasaukumos vadītāja amatam bija izvirzītas divas kandidatūras.
Kādām īpašībām vadītājam jāpiemīt?
Nepārtraukti vēlos mācīties. Jo vairāk izzinām, jo vairāk saprotam, cik daudz būtu vēl jāuzzina. Esmu par sevi pārliecināta tajās jomās, kurās darbojos līdz šim. Būvniecība, civilā aizsardzība ir jomas, kuras apgūstu, – lai arī speciālisti var palīdzēt, uzskatu, ka mans pienākums ir iedziļināties arī dokumentos, meklēt papildu informāciju, lai saprastu. Vēl jābūt spējai saglabāt strukturētu prātu un augstu stresa noturību. Jāmāk plānot. Svarīga arī lojalitāte, empātija, prasme klausīties un sadarboties. Atzīt, ja ko nezini, un prasīt palīdzību.
Vai atzīt kļūdas jums ir viegli?
Es spēju tās atzīt.
Kādās svešvalodās varat sarunāties?
Krievu valodu pārvaldu brīvi. Kad opis bija vēl dzīvs, ar viņu sarunājāmies tikai krieviski. Radi dzīvo arī Ukrainā. Krievu valodu neuztveru kā svešvalodu. Angliski sarunāties protu. Tuvākais mērķis – apgūt profesionālo angļu valodu. Viens ir sazināties sarunvalodā, bet pašvaldības darbā ir specifiski termini.
Vai jums ir algots padomnieks?
Jā, Viktors Gotfridsons. Viņš piedalās iknedēļas plānošanā, būvvaldes sanāksmēs, pēc nepieciešamības konsultē mani. Pirmajās nedēļās, kad nezināju iesākto lietu virzību, Viktora padoms bija vērtīgs atbalsts. Tagad zinu daudzām lietām iesākumu, risinājumu. Pie manis jau parasti nonāk vai nu ideja, vai problēma.
Esat aktīva sociālajos medijos. Vai iedzīvotāji tur uzdod jautājumus?
Jā, uzdod. Cilvēki ir dažādi. Ir tādi, kas pieraduši jautāt pa tiešo. Ar vairākiem sociālajos tīklos vienojamies par tikšanos domē, citkārt jautājumu risinām pa telefonu.
Kāds ir jūsu pieņemšanas laiks?
Ar iedzīvotājiem tiekos reizi nedēļā – par laiku atsevišķi vienojamies, jo ne vienmēr esmu uz vietas domē.

_______________________________

Sociālā joma un ekonomika

Pēc reformas, dzīvojot lielajā novadā, kādas problēmsituācijas bijušas, kuras jomas grūtāk apvienot? Kas izdevies labi?
Tiekoties ar citu pašvaldību kolēģiem, saprotu, ka mums uzdevums nebija tik grūts, jo apvienojās trīs novadi. Citviet vairāk, un katram savas tradīcijas. Grūti ir ko sacīt par sākumu, jo šī struktūra darbojas vairāk nekā gadu. Lielākais izaicinājums bija radīt vienotu sajūtu par piederību Kuldīgas novadam. Tika sakārtota dokumentācija, varbūt atšķīrās pabalstu apmērs, bet viss ir sakārtots. Šobrīd mans uzdevums – skatīties un identificēt, vai kaut kas nestrādā, ko vajag piekoriģēt. Pašvaldībai funkcijas no valsts tikai nāk klāt – maz ir tādu, kuras atkrīt.
Vai pašvaldībā vakances aizpildītas, vai arī speciālistu trūkst?
Visus darbus varam izdarīt. Vairākās jomās ir viļņveidīgi: vienu brīdi darbs intensīvāks, otru – mierīgāks. Tam pakārtojas arī kolektīvs – kolēģi darbavietu maina, dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un mēs vietā meklējam jaunus. Šodien (saruna 15. februārī – red.) izsludinājām konkursu Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatam, konkurss ir arī sporta skolas sabiedrisko attiecību speciālista vakancei, energoresursu inženiera amatam pašvaldībā.
Slimnīcas valdei konkursu izsludinājāt atkārtoti. Kādēļ?
Bija vairāki kandidāti. Mēs pat ar diviem nonācām līdz trešajai kārtai. Gala rezultātā komisija tomēr nolēma konkursu beigt bez rezultāta. Ir svarīgi valdes priekšsēdētāja amatam izraudzīties pārliecinošu līderi – speciālistu, kurš darītu visu iespējamo, lai slimnīca turpinātu izaugsmi, būtu perspektīva un mūsdienīga ārstniecības vieta.
Vai pastāv iespēja, ka Kuldīgas, Saldus un Priekules slimnīca apvienojas?
Bija runas par šādu ideju, bet nolēmām, ka paliekam pie līdzšinējā varianta, un izsludinājām konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.
Cilvēki satraukušies, ka palielināsies maksa pansionātos. Arī vietu trūkstot.
Šis šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums, kurā iedziļināmies. Pēc aprēķiniem maksa ir milzīga. Viens no veidiem, kā to pazemināt, ir palielināt vietu skaitu, pielāgojot telpas. Tiem, kuri nevar samaksāt, pašvaldība palīdz, ja cilvēkam nav tuvinieku. Pansionāti Kuldīgā, Skrundā un Rudbāržos ir slimnīcas pārvaldībā. Vēl Kuldīgā ir Sarkanā Krusta pansionāts Venta.
Par uzturēšanos bija ap 800 eiro mēnesī. Par cik procentiem varētu palielināties?
Varētu būt 30%. Vēl nav gala cipara – ir iesniegti projekti, tos vērtējam un par katru pozīciju prasām, kāpēc tāda summa veidojusies. Rēķinām arī to, kāds varētu būt pašvaldības atbalsts.
Vai nav parādījies kāds investors, kurš Kuldīgā būvētu dzīvokļu māju?
Pie tā nepārtraukti strādājam. Ir sākta projektēšana uzņēmuma Stiga RM daudzdzīvokļu mājai Lapegļu ielā. Tiklīdz Kuldīgas Centra vidusskolas bērni varēs atgriezties skolā, bijušajā bibliotēkā Vakara ielā 6 tiks veidoti 14 dzīvokļi jaunajiem speciālistiem. Domājam par dzīvojamā fonda uzturēšanu pagastos. Katru gadu ieguldām atjaunošanā – pērn tie bija 70 tūkstoši eiro. Izsolām pašvaldības dzīvokļus, zemi.
Vai zināms, cik Kuldīgā ir apartamentu?
Šādas informācijas man nav. To pilsētā ir daudz. Nav neviena rīka, lai tos ierobežotu. Cilvēki labprāt tajos paliek. Bet ir savi plusi un mīnusi, jo īres dzīvokļu trūkst. Runājam par tūrisma nodevu, un tas skars šo nozari.
Vai bažas nerada gada beigas, kad visiem projektiem jābūt pabeigtiem, jo beidzas Eiropas naudas plānošanas periods?
Attīstības projektiem termiņi ir dažādi. Ir tādi, kas tikai šobrīd sākas. Būvniecības gaitu ietekmē dažādi faktori – ir gadījumi, kad līgumu ar būvniekiem nākas lauzt un viss iepirkuma process jāsāk no jauna. Piemēram, līgumu ar būvnieku par darbiem bērnu un jauniešu centrā lauzām. Notiek jauns iepirkums.
Kāda ir jūsu informatīvā saikne ar pašvaldības kapitālsabiedrībām?
Ar Kuldīgas siltumtīklu, Kuldīgas komunālo pakalpojumu, Skrundas komunālās saimniecības, Kuldīgas ūdens un Kuldīgas slimnīcas vadītājiem tiekamies katru otro pirmdienu. Visu laiku ir sadarbība; kad bija lielais sniegs, sazinājāmies vairākas reizes dienā – gan sazvanoties, gan tiešsaistes tikšanās laikā. Inga Kaltniece ir ļoti laba kapitāldaļu uzraudzītāja un pārzinātāja, esmu par visu informēta.
Kādas problēmas pašlaik varat minēt?
Cenu kāpums atstāj ietekmi uz visiem procesiem. Tiek plānots un rēķināts. Jādomā par attīstību. Drīzumā kļūs aktuāls jautājums par atkritumu apsaimniekošanu un izvešanu. Iesaistāmies, lai process būtu iespējami sakārtots un Skrundas iedzīvotājiem nebūtu atšķirīgi noteikumi. Tagad Skrundā atkritumus savāc Eco Baltia vide, bet Alsungā – Ventspils labiekārtošanas kombināts.
Vai pēc apmeklējuma pagastos varat nosaukt kādas problēmas? Redakcijā sarunā ar deputātiem atklājās bažas, ka varētu slēgt Nīkrāces skolu.
Skolai jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tāpēc pašlaik nav runas, ka novadā kādu skolu slēgsim. Nevar rēķināt tikai naudā un domāt, ka, aizslēdzot skolu, līdzekļi tiks ietaupīti. Tā jau nav – bērni uz skolu jāved, ēka jāuztur, un tās visas ir izmaksas. Tiesa, ja būs valsts norādes, piemēram, par skolēnu skaitu, tad būs jāvērtē. Pieliekam lielas pūles, lai iedzīvotājus piesaistītu pagastiem, – domājam par dzīvojamā fonda uzlabošanu. Pagastos pašvaldības atsavinātos dzīvokļus izsolēs var iegādāties lētāk nekā pilsētās. Dzīves apstākļi pagastos daudzviet ir pat labāki.
Laidu muižā, kur bija skola, tagad darbojas mākslinieku apvienība. Rendas muiža stāv tukša.
Jā, tā ir. Tēma par muižām ir jutīga. Gribas, lai tās attīstās. Tas ir riskanti, ja laižam uz nomu vai tirgošanu. Neviens nomnieks īsti nav ieinteresēts ieguldīties.
Īvandes muiža ir iznomāta.
Turp plānojam doties ciemos, lai apskatītu, kā veicas.

_______________________________

Struktūra un sabiedrības līdzdalība

Cik darbinieku strādā domes struktūrās? Vai ir saglabāts attālinātais darbs?
Domes nodaļās un iestādēs, izglītības pārvaldē strādā 118 darbinieku, bet struktūra ir daudz lielāka, jo ir pagastu pārvaldes, izglītības iestādes, sociālais dienests, kultūras centrs.
Esam elastīgi, un man pašai pret attālināto darbu nav iebildumu. Viss atkarīgs no darbinieka pienākumiem. Ir tādi, kuri dažas dienas strādā klātienē, pārējās – attālināti. Ir speciālisti, kuri strādā gan Kuldīgā, gan Alsungā un Skrundā.
Esam kļuvuši daudz mobilāki. Attālināti vairāk strādā grāmatveži, jo kovida laikā saprata, ka darbu ļoti labi var darīt arī mājās. Vairāki dzīvo citos novados – arī viņi vairākas dienas strādā attālināti. Pati attālināti nestrādāju. Pie datora esmu maz – vairāk man ir tikšanās, sarunas.
Vai ir bijušas situācijas, kad domes darbiniekus grūti sazvanīt?
Mēs arī esam saskārušies ar tādām situācijām. Bija gadījums, kad elektrība uz 40 minūtēm pazuda visā novadā. Arī pašai mašīna stāvēja garāžā, bet tai – elektroniskie vārti! Neveras. Telefoni, kur šādos gadījumos zvanīt, darbiniekam ir datorā, bet bez elektrības to neieslēgt. Nākamajā plānošanā runājām, kuriem telefoniem jābūt pieejamiem visu laiku.
Agrāk komiteju sēdes notika attālināti. Tagad tās ir klātienē. Vai tā bija deputātu izvēle?
Tas sākās kovida laikā – tad arī domes sēdes bija attālināti. Vairs ierobežojumu nav, un paši saprotam, ka daudz pilnvērtīgāk var lemt klātienē. Vasarā sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā jautājumu ir maz, tāpēc tās varētu notikt attālināti. Tiem deputātiem, kuri nevar uz komiteju sēdēm ierasties, ir ļauts pieslēgties attālināti.
Cik lietderīgi ir domes sēdes aizvadīt katru reizi citā vietā?
Izbraukuma sēdes dod iespēju deputātiem iepazīt novadu. Tās gan nenotiks katru mēnesi, bet iespēju robežās dosimies uz kādu no administratīvajām teritorijām. Pirms vai pēc sēdes deputātiem ir iespēja iepazīt pagastu, iedzīvotājus, aktīvās biedrības. Pirmā izbraukuma sēde notika Alsungā, un apvienojām to ar Draudzīgā aicinājuma dienu, kad dāvinājām grāmatas pamatskolai, un tikšanos ar biedrībām Amatu mājā.
Kā vēlētāji var uzzināt, kādi lēmumi domē top, pirms tie tiek pieņemti?
Daudz par to tiek runāts. Lieliem dokumentiem obligāta ir sabiedriskā apspriešana. Domājam par iespējām, kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā ­– aktīvi izmantojam sociālos tīklus, izdevumu Novada vēstis, mājaslapu, medijus.
Visas domes un komiteju sēdes ir atvērtas. Ja kāds jautājums ir slēgts, tad vairāk tāpēc, ka tur minēti personu dati. Agrāk audio tika ierakstītas domes sēdes, tagad ieraksta arī komiteju sēdes, un tās var noklausīties domes mājaslapā.
Rudenī varētu sākt veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Pašvaldībai šī iespēja jādod. Cilvēki var virzīt savas idejas, jo padomēm būs līdzdalības budžets. Cits jautājums – vai iedzīvotāji šo iespēju izmantos. Ir daudzas valstis, kur tas darbojas. Kad veidojās jaunais sasaukums, iedzīvotāji varēja pieteikties dalībai komisijās.

_______________________________

Budžets un atalgojums

Joprojām dzīvojam pēc tehniskā budžeta. Vai tāpēc ir kādas problēmas?
Budžeta pirmās sarunas notika tad, kad tikko sāku strādāt šajā amatā. Iestāžu un nodaļu vadītāji iesniedz tāmi pamatvajadzībām. Pēc tam ir sarunas ar ikvienu iestādi, kapitālsabiedrību un nodaļu. Kad ir zināmi cipari no valsts, un šobrīd tie ir iezīmējušies, darba grupa iet cauri un tāmes skatās vēlreiz. Iesniegumos, kurus saņēmām no visām iestādēm, ir prasīts par 4,9 miljoniem eiro vairāk, nekā varam atļauties. Šī summa no mūsu sapņiem jānogriež. Visi to arī saprot. Būs jādomā par prioritātēm. Procentuāli lielas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu nebūs. Budžetu plānojam apstiprināt marta beigās.
Vai kādam pašvaldībā ir minimālā alga?
Pašvaldībā strādā tehniskie darbinieki, viņiem ir, un tai ir pieaugums par 24%. Līdz ar to arī pārējiem tā jāceļ: nevar palikt uz vietas. Radām risinājumu, ka no desmit līdz 15% alga tika palielināta visiem kolēģiem.
Vai atalgojumam ir koeficientu sistēma?
Politiskiem amatiem ir – domes priekšsēdētājai, vietniekam, komiteju vadītājiem. Pārējiem darbiniekiem nav, jo tiem aprēķina pēc amatu kataloga.
Kāda ir jūsu alga?
No 1. janvāra, piemērojot koeficientu 3,8, ir 4322 eiro bruto. Deputātiem maksā par darbu komitejās, bet man un vietniekam ir tikai alga. Varam izmantot automašīnu, ar to brauc arī citi domes darbinieki. Degvielai ir mēneša limits. Braucienam automašīnu sakārto domes saimnieks, un pašai man nav iespēju, piemēram, ieliet degvielu. Ir jāaizpilda maršruta lapas.
Vai pati ar auto braucat?
Jā. Ir situācijas, kad vada šoferis. Taču pārsvarā braucu pati. Tā ir neatkarība, un brauciena laikā daudz ko varu izdomāt.
Vai tagad jūtaties vairāk kuldīdzniece nekā līdz šim?
Vairāk justies kā kuldīdzniecei nav iespējams. Pašlaik vairāk jūtos kā novadniece – man ir būtiski iepazīt novadu un iedzīvotājus. Ir bijušas reizes, kad, dodoties, piemēram, uz Skrundu, izbraucu agrāk, lai varētu visu apskatīt.