Vai braucamais ziemai gatavs?

Klāt rudens ar salnām, arī ziema vairs nav aiz kalniem, līdz ar to sals, sniegs un zema temperatūra. Tā prasīs transportlīdzekļiem pievērst vairāk uzmanības. Lai pa sniegu un ledu brauktu droši, automašīnām, kuru masa nepārsniedz 3,5 t, no 1. decembra jābūt ziemas riepām ar apzīmējumu Kalns un sniegpārsliņa.

Padomos dalās Kuldīgas autocentra Rezerve vadītājs Normunds Vitomskis: „Tuvojoties ziemai, auto jāsaved kārtībā, lai tas nesagādā pārsteigumus. Nav jau tā, ka pārējā laikā tam nav jābūt kārtībā, bet ziemā to var just krietni vairāk. Pirmais jautājums ir par drošību: lai ziemā vadītājs varētu reaģēt, jābūt labai redzamībai, labām riepām, lai auto nesaslīd, jābūt kārtībā piekarei un amortizācijai, lai konkrētās situācijās auto nekļūtu nevadāms.”

RIEPAS VISSVARĪGĀKĀS

Latvijas Vēstneša portāls ziņo, ka 1. oktobrī stājās spēkā papildu prasība ziemas riepu marķējumam. Turpmāk no 1. decembra līdz 1. martam tiem automobiļiem, kuru masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt tādām ziemas riepām, kas īpaši konstruētas braukšanai pa sniegu vai ledu un uz kurām ir apzīmējums Kalns un sniegpārsliņa.

Kā informē Ceļu satiksmes drošības direkcija, riepas ar šo apzīmējumu nav aizliegts lietot arī vasarā, ja vien nav tām radžu, jo tādas izpilda prasības arī vasaras riepām.

N.Vitomskis komentē: „Es arī nekad agrāk neesmu klientam ieteicis tādas ziemas riepas, kurām šāda apzīmējuma nebūtu. Runājot par drošību, vissvarīgākās ir labas ziemas riepas, jo bremzēšana un vadāmība tādos apstākļos ir specifiska – jābūt atbilstošam gumijas sastāvam. Tagad, kad spēkā jaunie noteikumi, varu teikt: mūsu autocentrs visiem klientiem ir piedāvājis un pārdevis tikai šādas ziemas riepas. Tas ir tikai normāli, lai ziemā būtu droši. Tie, kuri riepas iegādājas pie mums, par jauno noteikumu pilnīgi droši var nesatraukties.

Joprojām spēkā arī tas, ka mazākais pieļaujamais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri. To noteikti vajag ievērot drošības dēļ. Ja dziļums nav pietiekams, riepa var zaudēt vadāmību. Jaunai riepai parasti ir astoņi deviņi milimetri. Sākoties ziemai, jāpārbauda, vai protektors ir pietiekams.”

VISPĀRĒJA APSKATE UN ŠĶIDRUMI

N.Vitomskis uzsver: pirms ziemas automašīnai vajadzīga vispārīga apskate, kurā uzmanība jāpievērš riepām, arī redzamībai, piemēram, logu slotiņām, jāparūpējas, lai automašīnai strādā dažāda apsilde, piemēram, atpakaļskata spoguļiem un aizmugurējam stiklam.

Autotirdzniecības uzņēmums Inchcape Motors Latvia savā blogā piemin to, ka jāpārbauda arī tehniskie šķidrumi: „Tā kā Latvijā termometra stabiņš zem nulles mēdz noslīdēt jau novembrī, vēlams laikus pārbaudīt divus šķidrumus, kuru darbību ietekmē āra temperatūra. Būtiskākais ir dzesēšanas šķidrums – vasarā tas mēdz būt tīrs ūdens, kas, temperatūrai noslīdot zem nulles, var sasalt un ievērojamus bojājumus nodarīt ne vien dzesēšanas sistēmai, bet arī dzinējam. Tādēļ jāpārbauda, vai šis šķidrums paredzēts ziemai, kā arī tas, vai līmenis sistēmā ir pietiekams. Arī pārāk zems var bojāt automašīnas dzinēju. Ja dzesēšanas šķidruma nepietiek, ir vērts servisā novērtēt, kādēļ un kur tas zūd.

Pavisam vienkārša, bet tikpat svarīga darbība, ko var paveikt pats, ir ieliet logu šķidrumu ziemai. Ja tas netiek izdarīts laikā un šķidrums sasalst, tas var liegt ne vien notīrīt logu bīstamā situācijā uz ceļa, bet arī sabojāt sistēmas sūkni un sprauslas.”

NEAPŽILBINĀT CITUS

N.Vitomskis stāsta par apgaismes ierīcēm: „Ja zinām, ka automašīna servisā visu laiku ir izgājusi tehnisko apkopi, tad, visticamāk, gaisma jau būs pārbaudīta. Nav tādas tendences tai izregulēties pašai no sevis. Ja mašīna nav cietusi avārijā vai nav bijusi cita mehāniska ietekme uz virsbūvi un ja lukturu korekcija strādā, tad visam jābūt kārtībā. Ir divi riska aspekti. Ja lukturi noregulēti par augstu, tad tumsā var apžilbināt pretimbraucošo un tas var nepareizi noreaģēt, uzbraukt jums virsū vai iekļūt avārijā, nobraucot no ceļa. Savukārt, ja lukturi par zemu, braucējs apdala pats sevi: redzamība var būt pārāk slikta, var kaut ko nepamanīt. Ziemā bremzēšanas ceļš neizbēgami ir garāks, un, lai reaģētu, svarīga ir katra sekundes simtdaļa.”

JĀPĀRBAUDA PIEKARE UN BREMZES

„Mašīnai saskarē ar ceļu nedrīkst būt liekas brīvkustības. Kad piekares daļā nav satura vai arī ir slikta amortizācija, pēkšņi varat nonākt situācijā, ka auto dara, ko grib, – vairs neklausa. Tāpēc ir būtiski piekari un amortizāciju pārbaudīt īpašā stendā, kurā var izmērīt efektivitāti. Mūsu servisā tāds ir. Ja līkumā vajadzīgs straujš manevrs, ja pēkšņi gadās nelīdzens ceļš un amortizators svārstības korekti nenoslāpē, tad auto var sevi burtiski aizmest prom no ceļa, vadītājam nesaprotot, kas notiek.

Runājot par bremzēm, lielākajai daļai automašīnu tad, ja būs problēma ar pretslīdes funkciju vai ABS*, panelī iedegsies lampiņa. Bremzes jāpārbauda, vai tās ir vienmērīgas un nesprūst,” mudina N.Vitomskis.

LAI VAR IEDARBINĀT

Uzņēmuma Inchcape Motors Latvia blogā minēts arī par akumulatoru: „Biežākais iemesls, kādēļ ziemas rītā neizdodas automašīnu iedarbināt, vēl arvien ir akumulatora mazspēja. Tam aukstā laikā ir lielāka slodze, it īpaši, ja ikdienā notiek īsi braucieni pa pilsētu, kuru laikā neizdodas akumulatoru pilnvērtīgi uzlādēt.”

N.Vitomskis komentē: „Ja jums ir pusdzīvs akumulators, vasaras siltajā laikā var likties, ka viss ir kārtībā, bet, kad ir sals, mašīnu pēkšņi nevar iedarbināt. Akumulatoru pilnīgi noteikti var pārbaudīt – tam ir speciāla iekārta.”

AR SKRĀPĒŠANU UZMANĪGI

„Ja vējstikls aizsalis, to nevajadzētu atkausēt, uzlejot karstu ūdeni, jo tas momentā sasprāgs temperatūras šoka dēļ, un ar garantiju būsiet spiesti tikt pie jauna vējstikla. Ja ir laiks, tad vislabākais veids, kā iesākt aukstu rītu, ir auto iedarbināt, lai tas lēnām uzsilst, un ieslēgt priekšējā loga apsildi (ja tāda ir) vai salona silto gaisu pārslēgt uz vējstiklu. Pirmās parasti atkūst slotiņas, bet pārējo vējstiklu var notīrīt ar skrāpi.

Arī ar to jāprot strādāt: reiz klients aukstā rītā visu automašīnu notīrījis ar metāla skrāpi… Mašīna jāpārkrāso. Nevajag skrāpēt neko citu kā tikai vējstiklu. Ir speciāli aerosoli, kurus uzpūš uz vējstikla un kas momentā to atkausē. Vēl variants ir vakarā pirms sala uz vējstikla uzsegt segu – nākamajā rītā atliks to tikai atsegt un varēs braukt.”

LAI NEPALIKTU AIZ DURVĪM

„Latvijā, kur ir strauja temperatūras maiņa, ir diezgan liels risks, ka sala laikā nevarēsiet tikt automašīnā iekšā, ja durvju gumijas nebūs apstrādātas ar silikonu. Jānoķer brīdis, kad sala nav un laiks ir sauss, lai gumijas apstrādātu ar speciālu līdzekli. Mēdz būt silikona zīmuļi, ar kuriem var tās sasmērēt, lai nepiesalst, silikons mēdz būt arī kā aerosols. To var darīt ik pa laikam, un tad garantēti tiksiet automobilī iekšā. Iesaku arī pirms ziemas automašīnas slēdzenē iepūst speciālu smērvielu, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu,” rosina N.Vitomskis. Minētos līdzekļus var iegādāties specializētos veikalos, benzīntankos, arī autoservisos.

JĀMAZGĀ ARĪ ZIEMĀ

N.Vitomskis atgādina: auto noteikti jāmazgā arī ziemā, jo uz tā var izveidoties sāls kārtiņa, kas izraisa rūsu un ko pavasarī grūti nomazgāt. „Mūsdienās, kad automazgātavas ir diezgan izplatītas, es teiktu, ka mašīna jānomazgā ik pa laikam. Protams, vajag izvēlēties brīdi, kad nav piesalis.”

*ABS – bremžu pretbloķēšanas sistēma