Vadītājiem no peļķēm jāuzmanās

Šogad Latviju nav saudzējusi ne krusa, ne spēcīgas lietusgāzes. Dabas stihijas šovasar nodarījušas ievērojamus postījumus dārziem, sējumiem, ēkām un arī automašīnām. Tām iebraucot dziļās peļķēs, šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, apdrošināšanas sabiedrībā Balta pieteikto atlīdzību apjoms par zaudējumiem pieaudzis divarpus reižu.

Parasti, tuvojoties peļķei, autovadītājs redz ūdens virsmu, nevis bedri zem tās, un pastāv iespēja sabojāt automašīnas ritošo daļu, kā arī iedzīvoties citās likstās. Sākoties rudenim, sliktu laikapstākļu radīto izaicinājumu skaits, visticamāk, tikai pieaugs. Braukšanas apstākļus būtiski pasliktina ne vien lielais nokrišņu daudzums, bet arī tumšais laiks, kurā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pēc pamatīgām lietavām uz ceļiem veidojas peļķes, kas var radīt gaužām mānīgu priekšstatu par šķērsojamā ceļa segumu.

Diemžēl ne visi ceļu posmi ir atjaunoti, un tieši mitrajā laikā tajos rodas bedres, jo ūdens iekļūst asfalta bojājuma vietās un izskalo ceļa segumu. Vadītājam ir grūti novērtēt, vai zem ūdens ir bedre un cik dziļa tā ir.

„Dažreiz peļķes ir tik dziļas, ka, iebraucot tajās, ūdens iekļūst vietās, kur ražotājs nav nodrošinājis aizsardzību, jo automašīnu nav paredzēts ekspluatēt tik dziļā ūdenī. Biežākās problēmas ir ūdens iekļūšana elektriskajos vadības blokos un tā saucamais hidrotrieciens jeb situācija, kad iekšdedzes dzinējs gaisa vietā iesūc ūdeni, kas neatgriezeniski sabojā dzinēju. Jāatceras, ka viena lieta ir novērtēt peļķes dziļumu, bet pavisam cita – īslaicīgas ūdens līmeņa svārstības, kas rodas, piemēram, no pretī braucoša auto, kas stumj pa priekšu ūdens masu. Turklāt pietiek vien ar dažiem centimetriem ūdens, lai sāktos akvaplanēšana – situācija, kad auto svars nespēj izspiest visu ūdeni starp riepu un ceļa segumu, tādējādi auto saķere ar ceļu samazinās vairākas reizes. Platas riepas, neliels protektora dziļums un ātrums ir faktori, kas veicina akvaplanēšanu,’’ skaidro Baltas transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Laikā, kad brauktuve ir slapja, īpaša uzmanība jāpievērš gājējiem – ne tikai tāpēc, lai viņus neapšļakstītu, bet arī tāpēc, ka peļķes viņiem traucē un gājēji var negaidīti mainīt kustības virzienu, lai apietu tās savā ceļā.