Uztrauc Nīkrāces pamatskolas liktenis

Pirmdienas vakarpusē Nīkrāces pamatskolas zāle bija ļaužu pilna – sanākušie bažījās, vai mācību iestāde pagastā tiks likvidēta. Pēc teju divu stundu sarunas secinājums šāds: skola darbu turpina, bērni mācību iestādei jāpiesaista, visi domā par labāko attīstībai nākotnē.

Uz tikšanos ar iedzīvotājiem un skolas vadību atbrauca Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska, vietnieks Artis Roberts, deputāti Loreta Robežniece, Ainārs Zankovskis, Ruta Karloviča, Baiba Mikāla, izpilddirektores vietniece Agnese Buka un izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama. „Mēs esam ieradušies ne ar konkrētu lēmumu, bet uz sarunu, lai izstāstītu savas bažas un uzklausītu jūsu ierosinājumus,” sacīja I.Astaševska.
Nīkrācē mācās bērni no 1. līdz 9. klasei, ir arī pirmsskolas grupa. Kopējais audzēkņu skaits – 91. Ir 18 pedagogu, no tiem desmit pamatdarbā. Skolā tiek īstenotas trīs programmas: pamatizglītība klātienē un tālmācībā un speciālā izglītība bērniem ar mācīšanās traucējumiem.

Aptaujā viedokļi ir pretēji

L.Mačtama sacīja: „Pēc pašvaldības plāna mums direktores darbs profesionāli jāizvērtē, jo viņa šajā amatā strādā neilgi. Bija gan vecāku, gan pedagogu aptauja. Komentāros lasāmi ļoti atšķirīgi viedokļi, piemēram, „mūsu skola ir pasaulē labākā”, „vajag motivēt pedagogus kvalitatīvam darbam un inovatīvām metodēm”. Līdzīga ir situācija ar skolotājiem. Redzam divas galējības, piemēram, vieni saka – „visas problēmas pārrunājam”, otri – „mēs tikai meklējam vainīgos”. Citi saka – direktore viedokli neuzklausa, citi apgalvo, ka vienmēr uzklausa un atbalsta.”

Lai augtu kvalitāte

Jau rakstījām, ka Nīkrāces pamatskola nesen akreditēta uz sešiem gadiem, bet pēc diviem tur ieradīsies eksperti, lai pārliecinātos, vai skola ņēmusi vērā ieteikumus tam, lai izglītības kvalitāte augtu. Akreditāciju februārī rīkoja neatkarīga komisija, ko izveidojis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
Kā teica L.Mačtama: „Vienu dienu komisija pavadīja tiešsaistes sarunās ar direktori, skolotājiem, vecākiem, arī ar skolas dibinātāju (pašvaldību). Rezultāti ir gan pozitīvi, gan ne tik labi, un vairākās vietās procentuālais vērtējums rada satraukumu.” Vispirms komisija paskatījusies, kas vērtēts iepriekš, un ieteikumi bijuši daudzi. „Ziņojumā redzam, ka skola tos nav izpildījusi vispār, ir paveikusi daļēji vai ne pēc būtības, respektīvi, kārtību izstrādā, bet neizmanto,” paskaidroja L.Mačtama. „Mēs gribam, lai bērni saņemtu labu izglītību, un kopā jāatrod veids, kā to nodrošināt. Mājasdarbi jāpilda arī skolas kolektīvam.”

Ko eksperti saredzēja šogad?

„Pozitīvs vērtējums ir par materiālajiem resursiem, par vidi, ne tik pozitīvs – par mācībām, un par tām ir bažas. Nav labi, ka tikai 10% no stundām var uzskatīt par kvalitatīvām. Eksperti norāda, ka skolotājiem nav vienotas izpratnes par vērtēšanu. Arī šogad skola saņēmusi uzdevumus,” sacīja L.Mačtama.
Ruta Karloviča ir ne tikai deputāte un Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāles vadītāja, bet arī IKVD akreditācijas komisiju vadītāja: „Akreditācijai ir kritēriji un metodika. Ja konstatēti izglītības riski, tas ir pirmais signāls, ka kaut kas jādara, un tiek doti uzdevumi. Divu gadu laikā komisija brauc izdarīto novērtēt. Nīkrācē riska faktors ir tas, ka nav paveikti iepriekšējo gadu uzdevumi. Tas ir signāls, ka pastiprināti jāskatās, kāpēc nav darīts.”

Uzdoto cenšas izpildīt

Direktore Dzintra Liekmane stāstīja: „Periods līdz akreditācijai bija par īsu – pietrūka laika. Negribu nevienu vainot, jo daudz arī nebija izdarīts. Visu nepaspējām, bet centāmies. Ņēmām vērā to, ko komisija ieteikusi, un nepilnības cenšamies novērst. Līdz nākamajam mācību gadam daudzas problēmas būs atrisinātas.” Situācija ar skolēnu skaitu neesot bezcerīga: „Tā uzlabosies. Nākamajam gadam pieteikušies skolēni tālmācībai, arī klātienei, viņu vidū ir ukraiņu bērni.”
Par sekmēm direktore vaicāja: „Vai tiešām viss ir tik slikti? Pagājušajā gadā skolu beidza deviņi bērni, visi mācās tehnikumos un ir sekmīgi.” Dz.Liekmanes sacīto no zāles apstiprināja vairākas mammas, sakot, ka viņu bērni tehnikumā tiešām mācās labi un ir starp trim labākajiem kursā.

Ja mazinās, vedīs uz citiem novadiem

Domes priekšsēde I.Astaševska pastāstīja arī par skolu tīkla likumprojektu, ko iecerēts izskatīt valdībā: „Tiek piedāvāts variants, ka 1.–6. klase būs pašvaldības atbildībā, bet 7.–12. klases posms vairāk jāattīsta reģionu vai novadu centros. Valsts nākotnē saredz, ka Kuldīgas novadā būs viena vidusskola. Vairākas varētu būt valstspilsētās.”
Vecāki izteica savu viedokli: ja Nīkrācē 7.–9. klasi likvidēs, tad viņi ņems ārā arī mazākos brāļus un māsas un laidīs blakus novadu skolās. Viņuprāt, tas nav normāli, ka bērnam pusaudža vecumā jāmācās vairākās skolās. Nīkrāces vecāki aizpildījuši aptauju, ko viņi darīs, ja te klašu skaitu mazinās. Tā parādījusi, ka Skrundas skolu neizvēlēsies neviens, jo tur bērni piedzīvojuši mobingu un citu negatīvu pieredzi.
Bet kādas būtu priekšrocības, izvēloties Kuldīgu? I.Astaševska skaidro: „7. klasē sākas ķīmija, fizika. Pilsētas skolās ir laboratorija, kur eksperimentēt, izpildīt uzdevumus. Visās skolās to nevaram nodrošināt. Vēl redzu tādu iespēju, ka bērni uz pilsētu brauc konkrētās dienās un izpilda laboratorijas darbus. Vēl ir risks, vai specifiskajos priekšmetos lauku skolas spēs atrast skolotājus.”
Vecāki rosināja, ka varētu būt sadarbība ar Skrundas skolu: ar trūkstošajiem pedagogiem tā varētu izlīdzēt.

Kam jāgādā par dzīvokļiem

Juris Jaunzems norādīja, ka pagastā trūkst dzīvokļu: „Te ir uzņēmumi, bet darbiniekiem nav, kur dzīvot. Ja likvidēs arī mazās skolas, jauno ģimeņu nebūs.”
Repliku izteica priekšsēdes vietnieks A.Roberts: „Jūs bijāt Skrundas novada deputāts daudzus gadus. Jaunais Kuldīgas novads ir nepilnus divus gadus. Tiek radīts priekšstats, ka visu laiku dzīvokļi ir remontēti, bet Kuldīgas novads tagad naudu atņēmis. Dzīvokļi ir nolietoti, mēs tos ierakstām zemesgrāmatā un izsolām, lai būtu nauda, ko ieguldīt citos dzīvokļos.” Deputāte Baiba Mikāla papildināja: „Es vadu uzņēmumu Amazones grupa, kas novadā ir lielākais nodokļu maksātājs. Nevaru piekrist, ka pašvaldībai jāremontē tie dzīvokļi, ko privātais sektors piedāvātu saviem darbiniekiem. Tā nedara neviena pašvaldība.”