Uztrauc ceļu bojāšana un muižas tālākā attīstība

Iedzīvotāju sapulce Īvandē šoreiz noritēja visai šaurā lokā. Par aizvadīto gadu pastāstīja Gudenieku pagasta pārvaldes vadītāja Daina Bērende, jo Īvandes pārvaldes vadītāja Anda Upleja iepriekš neplānota brauciena dēļ uz sapulci ierasties nevarēja, tādēļ viņa iedzīvotājiem bija sagatavojusi prezentāciju par to, kas pērn paveikts un ar kādām problēmām būs jātiek galā šogad.

Par darbiem Īvandes muižas teritorijā pastāstīja tās vadītāja Inga Spēkaine. Uz vairākiem iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska un vietnieks Artis Roberts.

Atbrīvotas Upītes, sasniegumi sportā

Šobrīd pagastā deklarēti ap 340 iedzīvotāju. Demogrāfiskie rādītāji pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši gandrīz nemainīgi. Pērn dzimuši divi un nomiruši trīs cilvēki. Pēdējo piecu gadu laikā kopā piedzimuši 15 un nomiruši 18. Pagastā šogad strādā lietvede Inta Brūdere, veicot arī apkopējas/kurinātājas pienākumus, autobusa vadītājs Modris Jancis, sētniece Gundega Baika, kultūras un sporta pasākumu organizators Ģirts Immers un vokālā ansambļa Stīgas vadītāja Alise Jaunbrūna. Bibliotēku vada Gunta Zingberga, pagasta pārvaldē apmeklētājus pieņem sociālās darbinieces: ceturtdienās Līna Speciusa-Andersone sociālās palīdzības jautājumos, trešdienās Gunita Šternberga darbā ar ģimenēm un bērniem un Maira Baumane darbā ar pilngadīgām personām. Bāriņtiesas locekle Dace Siliņa apmeklētājus pagasta pārvaldē pieņem ceturtdienās.
Pērn veikti Īvandes muižas jumta avārijas novēršanas remontdarbi, atjaunots grants segums Upīšu ceļa posmam, saskaņā ar domes lēmumu veikta sociālās mājas Upītes atbrīvošana, īrniekus pārvietojot uz citiem mājokļiem. Apsekots rotaļu laukums, lai veiktu tā sertifikāciju. Darbību atsācis sieviešu vokālais ansamblis Stīgas. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plaši apmeklēti tradicionālie pasākumi: Lieldienas, novada senioru saiets, valsts dzimšanas dienas svinības, Ziemassvētku pasākumi bērniem un senioriem, kā arī Vecgada balle. Nozīmīgi sasniegumi īvandniekiem pērn bijuši sportā – Īvandes sporta komanda novada vasaras sporta spēlēs ieguvusi 1. vietu strītbolā, 3. vietu volejbolā, florbolā un futbolā. Medaļas iegūtas arī šīgada novada ziemas sporta spēlēs, komandām iegūstot 1. vietu šaušanā, 2. vietu zolītē un 3. vietu šahā. Pērn norisinājies arī Īvandes atklātais volejbola turnīrs.

Jāatjauno tiltiņi, jāsakopj kapsētas

A.Upleja norādījusi četras risināmās problēmas pagastā. Upīšu spēkstacijas, Ķimales un Dzirnavu tiltiņi uz pašvaldības autoceļiem esot ļoti sliktā stāvoklī, to norādījusi arī Latvijas Valsts ceļu pārbaude. D.Bērende atzīst: lai šos tiltus atjaunotu, nepieciešami lieli līdzekļi, un tas aizņems ilgu laiku. Otrkārt, nepieciešams sakārtot rotaļu laukumu atbilstoši sertifikācijas prasībām. Trešā problēma ir teritorijas un infrastruktūras – pastaigu takas, peldvietas, rotaļu laukuma – pasargāšana no vandaļiem. Tā pagastā ir jau zināma problēma. Postījumus nodara ne tikai cilvēki, bet arī bebri, kas pērn sapostījuši pastaigu taku. Ceturtā problēma, kuras risināšanā A.Upleja lūdz iesaistīties ikkatru piederīgo, ir kapsētu teritoriju uzturēšana. Īvandē ir sešas kapsētas un tikai viens algotais sabiedrisko darbu veicējs un sētniece uz pusslodzi, kuri vieni paši nespēj visu teritoriju uzturēt.

Bažas par ceļu pēc rallija

No 16. līdz 18. jūnijam posmā SS4 Īvande norisināsies viens no Eiropas rallija posmiem. Kopējais šī posma ceļa garums ir 26 kilometri, 14 no tiem būs pa pašvaldības ceļiem. Iedzīvotāji izrādīja satraukumu, vaicājot, vai tas nesabojās ceļus pagastā. Atbildēja I.Astaševska: „Varu teikt, ka šī rallija organizatori vairs nav, kā saka, jauni sētas puiši. Viņi šīs sacensības rīko apzinīgi – viņi ceļa posmu pirms rallija gan sagatavo, gan saved pēc tam kārtībā. Mums nav tādu bažu, ka kaut kas varētu tikt sabojāts. Tā ir augsta līmeņa komanda. Protams, arī mēs rallija norisei pievērsīsim pastiprinātu uzmanību, lai visi nosacījumi saistībā ar ceļa apstrādi tiktu izpildīti.” D.Bērende piebilda, ka pēdējā rallija pieredze novadā nav bijusi visai laba, uz ko I.Astaševska norādīja, ka tie bijuši pašdarbnieki.

Muižā top Ēvalda Valtera telpa

Par aktuālo muižas tālākajos darbos stāstīja I.Spēkaine: „Daudz biznesa ideju mums izjauca kovids un karš Ukrainā. To ņemot vērā, nomainījām profilu un mērķus, pirmkārt, domājot par tūristiem, lai pie mums varētu pārnakšņot (pašlaik mums ir 57 guļvietas). Interese ir diezgan liela. Tāpat interesējas par telpām korporatīvajiem pasākumiem, sanāksmēm, ballēm, nometnēm. Vēlmes ir ļoti dažādas. Pērn bija plānots šeit uzņemt Somijas kino studijas filmu – tā bija izsludinājusi konkursu par neglītāko dīķi Latvijā, un uzvarēja mūsu muižas dīķis. Process bija ļoti interesants – dīķi viņi iztīrīja, taču šī studija nebija aprēķinājusi savas finanses, tāpēc vienā brīdī filmēšanu atcēla.” Muižā nu atrodas Ēvalda Valtera personīgo lietu un mēbeļu kolekcija, kas tiek iekārtota. To uzdāvinājis Raits Valters. I.Spēkaine stāsta, ka telpa ekspozīcijai jau izvēlēta, drīzumā, iespējams, tiks rīkota talka, jo mantu ir ļoti daudz un visu pašiem sakārtot būs ilgi. Trušu parka vairs neesot, savukārt par putniem vēl tiek domāts, bet lielais aras papagailis jau atradis citas mājas: „Tas pie mums nejutās labi, nepārtraukti ko sagrauza, sabojāja, traucēja mazajiem putniem. Arī par tiem domājam – labprāt uzdāvinātu novada bērnudārziem. Uzturēšanas izmaksas nav ļoti lielas, taču viņiem ir vajadzīgs siltums – ap 28 grādiem, un mums ir grūti to telpu vien ar krāsniņu apkurināt.” Vēl joprojām tiek papildinātas un veidotas porcelāna, stikla un māla trauku izstādes. Marta Liepniece vaicāja, cik liela ir muižas nomas maksa pašvaldībai. I.Spēkaine teica, ka tā esot nepilns tūkstotis: „Tas ir daudz! Bet saimniekam ir lielā vērtē vēsturiskās kultūras saglabāšana, tāpēc arī tik daudz līdzekļu muižas saglabāšanā un uzturēšanā tiek ieguldīti.”

Vedot kokus, bojā ceļus

Dzintars Knupke stāsta, ka līdz ar malkas cenu celšanos pērn pagastā veikta pamatīga mežizstrāde, kuras rezultātā bojāti ceļi, izliktas un pazudušas dažādas zīmes: „Upīšu ceļa malā tika izstrādātas vairākas cirsmas, tika izliktas ceļa zīmes svara ierobežošanai. Zvanīju, jautāju, kas to visu kontrolē un kas tālāk ar ceļu notiks. Pēc kāda laika zīmes bija pazudušas. Arī no Upīšu ceļa tagad viss ir savākts, palikušas vien grambas. Ilgus gadus esmu cīnījies pret mežu izciršanu. Ceļi tiek slēgti. Nu esmu panācis un vienojies ar Latvijas autoceļu uzturētājiem, ka ceļš aiz zāģētavas vairs netiks slēgts. Kā risināt šo problēmu, lai Latvijas Valsts meži ar savu darbību nebojā pašvaldības ceļus?” A.Roberts atklāja savu pieredzi: „Arī man ir ģimenes māja Latvijas Valsts mežu ieskautā teritorijā. Cirsmas tiek saplānotas jau iepriekš. Vienmēr atbrauca pārstāvis, sabildēja visu, un ceļi tika atstāti vēl labākā stāvoklī, nekā bija. Kad šīs cirsmas ved, tad bijuši gadījumi, ka ir izspiestas smiltis, taču pēc tam viss tiek sakārtots, nogreiderēts, un ceļš labi kalpo. Par jūsu situāciju noskaidrošu.”

Par skolu un kultūras centru pilsētā

I.Brūdere vaicāja, kad darbību atkal atsāks Kuldīgas Centra vidusskolas ēka. Atbildēja I.Astaševska: „Šogad skolēni un skolotāji jau varēs atgriezties jaunajās telpās. Pirms divām nedēļām ar skolotājiem tās jau izstaigājām. Ir stāvi, kuri jau pabeigti, citur vēl jāpiespicē kādas kosmētiskas lietas, taču darbi uz priekšu iet tik raiti, kā bija plānots.”
Dz.Knupke gribēja zināt, kas notiks ar lielveikala ēku, kurā šobrīd ir Kuldīgas kultūras centrs, sakot, ka priecājas par telpu iekārtojumu, un vaicājot, vai pašvaldībai būtu iespēja šo ēku iegūt. I.Astaševska: „Šobrīd mums nav plāna šo īpašumu iegādāties, taču esam interesējušies par cenām. Īpašnieki ir no kaimiņu valsts un vēlas vairākus miljonus. Šobrīd mums jau pietiek, ko uzturēt, par ko rūpēties, tāpēc bažījamies, vai tas tiešām mums būtu nepieciešams. Protams, ka pielietojumu mēs tai noteikti atrastu un pie šīs domas ik pa laikam arī atgriežamies, tomēr saruna par tās iegādi ar saimnieku mums vēl nav bijusi.”