Turlavas pamatskolai ir izredzes

Ar Turlavas pamatskolas vecāku sapulci vēlā pagājušās trešdienas vakarā beidzās Kuldīgas novada pašvaldības vizītes uz tiem pagastiem, kurus vistiešāk varētu skart skolu tīkla pārveide. Nākamajā rītā dome paziņoja, ka Turlavas, Ēdoles un Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolai darbs tomēr jāturpina un, ja finansējumu pedagogu algai valsts nedos, tas jāatrod pašvaldības budžetā. Bet par Nīkrāces pamatskolas aizvēršanu domes sēdē tiks lemts.

Trūkstošos varētu atrast

Jau sākumā skolas direktores pienākumu izpildītāja Guntra Buivida teica, ka sapulci varētu tūlīt arī beigt. Viņa atgādināja par izcelsmi no kuršu ķoniņiem, kas cauri dažādiem laikiem brīvību un būtiskas privilēģijas saglabājuši. Tomēr izrunāties vajagot, un tas jādara konstruktīvi. Turlavnieki tiešām iztika bez kliegšanas, bija atnākuši ar konkrētiem priekšlikumiem, kā saglabāt visas deviņas klases, nevis tikai sešas, kā pašvaldība bija plānojusi.

Arī izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama, atspoguļojot skolas izvērtējumu, norādīja uz zināmu stabilitāti. Kā pirms pieciem gadiem, tā arī šo mācību gadu sākot, bija 75 skolēni. Lai saņemtu valsts naudu pedagogiem, skolēnu skaita jaunie kritēriji nosaka: 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klasē jābūt katrā posmā pa 30 bērniem. Turlavā ir pa 25, tātad katrā pietrūkst pa pieciem. Tos varētu atrast, pārskatot iemeslus, kāpēc 16 skolēni un septiņi bērnudārznieki tagad brauc uz Kuldīgu, trīs – uz Skrundu, vēl trīs mācās Vilgālē, kur ir Montesori pieeja.

Labi skolotāji un sekmes

Labas ir nākamā gada prognozes, taču pēc tam sagaidāms kritums, jo robu iecirtis 2018. gads, kad piedzimis tikai viens bērns. L.Mačtama piebilda, ka aprēķini var mainīties, jo kāds skolēns var atnākt, kāds aiziet, var pārcelties daudzbērnu ģimene, bet cita var šo vietu pamest. Tāpēc nobīdes no pieprasītā skaita tiek pieļautas. Turlavā jau šajā mācību gadā divi skolēni pienākuši klāt (faktiski ir 77).

Arī pedagogu kolektīvs stabils: mācību plāns izpildīts gandrīz par 95%, te strādā 15 skolotāji, vidējā slodze ir 52%, pedagogu un skolēnu attiecība – 4,69. Ne katrā lauku skolā ir savs fizikas vai ķīmijas skolotājs, uzsvēra izglītības speciāliste. Tiesa, daudzi gadu no gada tiek pierunāti darbu turpināt, kaut finansiāli tas nav izdevīgi. Skolotājs Juris Zauers norādīja, ka ne jau naudas dēļ (kaut atalgojums varētu būt lielāks), bet bērnu un sava darba mīlestības dēļ šeit ir tik uzticami pedagogi.

Sola atvērt vēl vienu grupu

Turpmāko gadu aprēķinos nav ieskaitīti Laidu pagasta Sermītes pirmsskolas grupas bērni. Pieredze rāda, ka pēc Laidu pamatskolas slēgšanas vairums tomēr nav izvēlējies mācīties Turlavā, bet ērtākas satiksmes dēļ brauc uz Skrundu (tur tika atklāts jauns autobusa maršruts) vai Kazdangu. Šo tradīciju varot un pat vajagot mainīt, piekrita vecāki. Tādējādi aizpildītos minētais robs, kad dzimstība bija zema. Tagad demogrāfiskā situācija ievērojami uzlabojusies, bet izrādās, ka tas radījis citu problēmu – bērnudārzā vietu nav. Kā skaidroja Ilmārs no Sermītes, vecāki nav mierā, ka bērnam vide bieži jāmaina. Pašvaldības pārstāvji solīja jau drīzumā gādāt, lai te tiktu atvērta jauna pirmsskolas grupa.

Kurmālnieks Ēriks Pucens vairākkārt jautāja un beigās pat uzstāja, lai partija Kuldīgas novadam izmanto sadarbību ar Jauno Vienotību un domes kādreizējās vadītājas Ingas Bērziņas darbu valdībā. Izglītības ministrijas ziņojums vēl neesot galīgi apstiprināts, tātad lēmuma projektu varot mainīt. Viņš arī ierosināja: ja citu iespēju nav, tad reformai noteikt vismaz pārejas periodu, nevis uzreiz skolas likvidēt.

Lai brauc kuldīdznieki

Runājot par transportu, izpilddirektores vietniece Agnese Buka norādīja, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt nokļūšanu uz tuvāko mācību iestādi. Taču vēl nav zināms noteikts skaits un virzieni. Vecāki no Ķikuru ciema pateikuši, ka viņu bērni uz Kuldīgu noteikti nebrauks, jo divreiz tuvāk ir Aizpute. Pagasta pārvalde izrēķinājusi: saglabājot vien sākumskolu, citur mācīties aizies 27 skolēni no 1. līdz 9. klasei. Lielākajai daļai bērnu ir brālis vai māsa, dažiem pat vairāki. Sarunās ar vecākiem secināts: mazos sūtīs līdzi lielajiem, līdz ar to kopumā aizies ap 50 bērnu. Pašlaik pagastam ir autobusiņš ar 34 vietām, un, ja vēl piebiedrosies tie, kuri jau mācās citur, problēmas ar transportu būs lielas, bet skola paliks tukša.

Atzinīgi aplausi atskanēja pēc uzņēmēja Jāņa Uzulēna ieteikuma: Kuldīgā skolas nav nemaz tik ietilpīgas – lai klases nav jāpieblīvē, varētu kādu bariņu kuldīdznieku vest uz Turlavu, lai mācās tīrā vidē, skaistā un stabilā skolā pie labiem pedagogiem. Mājupceļā uz Kuldīgu varētu paņemt līdzi tos turlavniekus, kuri apmeklē mākslas, mūzikas vai sporta skolu. Tas daļēji atrisinātu interešu izglītību, jo reformas gadījumā vairāk iespēju nebūs.

Tāpat tika diskutēts par pagasta kopējo attīstību, tostarp dzīvokļiem. Turlava esot pieprasīts pagasts, jo atrodas pusceļā starp Kuldīgu un Aizputi, ir labs ceļa savienojums, daudz darīts, lai cilvēki gribētu dzīvot un ražošanu attīstīt šeit. Likvidējot vai reformējot skolu, ieguldījums būs vējā.