Skolas direktori apstiprina, bet juristu viedoklis atšķiras

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktore kopš 24. februāra ir Agnese Kārkliņa – tā izlēmusi novada dome. Taču daļa deputātu pret to iebilduši juridiska pamatojuma dēļ, un lēmums, iespējams, neatbilst Darba likumam.

Par lēmumu ir bažas

Deputāte Daiga Kalniņa (Zaļo un zemnieku savienība) pirms tam rosināja izsludināt jaunu konkursu, citādi, viņasprāt, tiks pārkāpts Darba likums, kas tādam amatam neparedz formulējumu uz noteiktu laiku. Tāpēc viņa balsoja pret. Atturējās Kristīna Ansone (Nacionālā apvienība), Ainārs Zankovskis un Loreta Robežniece (Latvijas attīstībai), Ruta Karloviča (ZZS) un Romāns Ernsons (Konservatīvie). Pārējie bija par, izņemot Nelliju Kleinbergu, kura sēdē nepiedalījās. Pašvaldības speciālisti skaidroja, ka darba līgumā viss tikšot norunāts.

Darīs vēstulē solīto

Direktora amatam bija pieteikušies četri kandidāti. A.Kārkliņas pieredze izglītībā ir 29 gadi, un šos pienākumus viņa pilda kopš brīža, kad līdzšinējā skolas vadītāja Inese Astaševska kļuva par domes priekšsēdi. Deputātiem A.Kārkliņa sacīja: „Paldies par man izrādīto godu! Ļoti vēlos cerības attaisnot. Turpināšu iesākto un turēšu savu solījumu motivācijas vēstulē: rūpēšos par kolektīvu, lai ikviens justos drošs, uzklausīts un atbalstīts.”
A.Kārkliņa ir kuldīdzniece. Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā apguvusi sākumskolas pedagoģes un mājturības skolotājas, vēlāk angļu valodas skolotājas specialitāti. Pērn Latvijas Universitātē iegūta krievu valodas skolotājas kvalifikācija.
Kurzemniekam viņa sacīja, ka formulējumā uz noteiktu laiku likumu pretrunas nesaskatot un konkursā pieteikusies, ar to rēķinoties.

Nolēma rīkot konkursu

Kādēļ nolikumā minēts darbs uz noteiktu laiku? Kurzemnieks pēc sēdes to jautāja pašvaldības juristei Inesei Ozolai. Viņa skaidro: „Inese Astaševska, kura bija skolas direktore, par domes priekšsēdētāju ievēlēta sasaukuma vidū. Neviens nav garantējis, vai šajā amatā viņa būs divus, piecus vai desmit gadus. Tikpat labi tas var notikt drīz. Tad viņa var vērsties pie mums kā pie darba devēja, un situācija būs jārisina. Visticamāk, iepriekšējam pienākumu izpildītājam amats būs jāuzsaka. Mēs kā darba devēji skatāmies uz nākotni. Īsā termiņā varēja iztikt ar pienākumu izpildītāju, bet tika nolemts rīkot konkursu.”

Darba likumam neatbilst

Juriste pašvaldību jautājumos Kristīne Kinča Kurzemniekam skaidro: „Tie deputāti, kuri domē ieņem algotu amatu, tātad strādā pilnu laiku un saņem algu, nav īpaši aizsargāti attiecībā uz iepriekšējās darbavietas saglabāšanu. Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 15. pants redakcijā līdz 2009. gada 31. decembrim paredzēja: ja deputātam, kurš no darba atbrīvots sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē, pēc tam, kad pilnvaras izbeigušās, divās nedēļās nevar nodrošināt iepriekšējo darbu, tad pašvaldībai jāizmaksā viņam trīs amatalgu kompensācija. Kopš 2010. gada šī izmaksa iekļauta Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā kā vienotas sistēmas daļa. Kopš tā laika kompensācija pārveidota par atlaišanas pabalstu.
Tiesības uz šo pabalstu ir garantētas. Ierindas deputāts komitejās un domes sēdēs strādā, tikai atprasoties no pamatdarba. Tajā laikā, ko deputāts pavada prombūtnē no pamatdarba, viņa darba devējs var atlīdzību saglabāt un var nesaglabāt, savukārt pašvaldība deputātam par pienākumu izpildi maksā pēc Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma.
Tā kā domes darbu vada priekšsēdētājs, viņš tur strādā pilnu laiku un saņem atlīdzību. Iepriekšējais amats jāpamet. Iepazīstoties ar Saeimas arhīva dokumentiem, secināms, ka minētā likuma 15. pants līdz 2009. gada beigām runāja par sociālajām garantijām kā kompensāciju, nevis darbavietas saglabāšanu. Deputāta atgriešanās iepriekšējā darbā ir tikai iespēja, nevis fakts.
Darba likuma 44. pants gan noteic gadījumus, kad darba līgumu uz laiku var noslēgt tāpēc, lai paveiktu ko īslaicīgu: sezonas darbu; darbu, kurā ņemts vērā attiecīgās nodarbes raksturs; var aizvietot promesošu vai atstādinātu darbinieku, kā arī tādu, kura pastāvīgā vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks; var paveikt gadījuma darbu, kas parasti netiek darīts; pagaidu darbu, kas saistīts ar īslaicīgu darbības paplašināšanu; neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu sekas; var darīt bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu darbu vai citu saistībā ar viņa dalību nodarbinātības pasākumos; izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar gatavošanos darbībai profesijā vai studijās.
Darba likuma 101. panta pirmās daļas 8. punkts paredz iespēju atjaunot darbā to, kurš attiecīgo darbu darīja agrāk. Dažādos likuma komentāros norādīts: „Lai arī iztulkojot šo tiesību normu gramatiski, rodas priekšstats, ka panta tvērums ir plašs, tas tomēr jātulko šauri. Darba tiesiskās attiecības darba devējs saskaņā ar šo punktu var uzteikt, ja ar tiesas spriedumu darbā tiek atjaunots darbinieks, kas agrāk veica attiecīgo darbu un no pienākumiem tika atbrīvots uz cita uzteikuma pamata. [..] Jāuzsver, ka DL 101. panta pirmās daļas 8. punktu nevar piemērot, ja darba devējs darbinieku pieņēmis, lai veiktu atstādinātā vai promesošā darbinieka darbu.”
Ja izveidojusies situācija, ka konkurss izsludināts skolas direktora amatam uz noteiktu laiku, tad tas neatbilst Darba likuma 44. pantam par to, kad darba līgums uz noteiktu laiku ir slēdzams. Pēc likuma komentāriem promesošs darbinieks ir tāds, kurš ir pirmsdzemdību, bērna kopšanas vai mācību atvaļinājumā, ilgstoši slimo u.tml. Šajā gadījumā cilvēkam, kurš apstiprināts uz noteiktu laiku, saskaņā ar Darba likumu pēc darba līguma notecējuma ir tiesības vērsties tiesā un prasīt atzīt, ka līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.”