Saimnieko ar vērienu un priecājas, ja to dara kaimiņi

SIA Baltic RM, kas 2020. gadā reģistrēta Skrundā, viens no īpašniekiem ir vācietis Deniss Roge (Dennis Rogge). Viņš nodarbojas ar graudkopību un apsaimnieko vairāk nekā 3000 ha zemes, no kuras daļa ir īpašumā, bet daļa tiek nomāta. Tieši uz Nīkrāci auglīgās zemes un skaisto skatu dēļ saimnieks iecerējis ar ģimeni pārcelties, lai būvētu savu māju.

Lauksaimniecībā lielākās grūtības – laika apstākļi

D.Roge stāsta, ka 2014. gadā atbraucis uz Latviju praksē, jo Vācijā studējis lauksaimniecību. „Man iepatikās Latvijas daba, un lauksaimniecība bija tuvu sirdij, tāpēc brīdī, kad ģimenei tuvi cilvēki pirka Latvijā uzņēmumu un radās iespēja saimniekot šeit, nebija šaubu, ka to izmantošu,” viņš atklāj. Nu jau četrus gadus vācu puisis dzīvo Skrundā un saimnieko apkārtnes tīrumos.

Agronoms Ainars Andersons stāsta, ka saimniecība Nīkrāces pagastā apsaimnieko ap 400 ha zemes. Izdevies pat apkopot laukus, lai vienlaidus ir 100 ha tīrumu, kas ļoti atvieglo to kopšanu. „Nīkrācē ir ļoti auglīga zeme ar labu struktūru, te viegli strādāt, tikai akmeņu daudz. Man ir interese iegūt vēl zemi, bet tikai tad, ja tā ir brīva. Negrasos ņemt to nost vietējiem, lai gan varētu maksāt vairāk. Man prieks, ja arī kaimiņos kāds nodarbojas ar lauksaimniecību,” savu nostāju pauž D.Roge.

Audzējot ziemas kviešus, miežus un rapsi, vasaras miežus, auzas un lauku pupas. „Gandrīz visa raža novākta, palikuši vien 60 ha lauku pupu. Rapsis jau apsēts, un zeme tiek gatavota ziemāju sējai,” priecājas agronoms. Viņš atzīst, ka laika apstākļi šogad bijuši labvēlīgi. Bet, tā kā platības lielas, graudus sākuši kult agrāk, kamēr vēl tiem mitrums ap 20%, līdz ar to nepieciešams tos žāvēt. Kviešiem raža esot bijusi laba, vienīgi rapsis mazliet pievīlis. Sadarbības līgumi par ražas iepirkšanu esot ar vismaz pieciem dažādiem uzņēmumiem. Daļu no ražas pārdodot uzreiz, lai iegūtu līdzekļus, un neesot arī iespēju pašiem visu saražoto uzglabāt.

„Grūtības ir visur, lai ko mēs darītu. Nekur nebūs tā, ka varēsim sēdēt un viss notiks. Bet lauksaimniecībā jau lielākās grūtības ir laika apstākļi, ko nevaram ietekmēt,” saka agronoms. Arī D.Roge piekrīt, ka visgrūtākais esot saprast Latvijas dabu. Un pērnais lietainais gads esot bijis īsts pārbaudījums.

Novērtē pastāvīgos darbiniekus

Saimniecība nodarbinot desmit darbiniekus, bet sezonā vajadzīgi papildus arī akmeņu lasītāji. Nīkrācnieks esot tikai traktorists Eduards Rītiņš, un arī daļa akmeņu lasītāju esot bijuši nīkrācnieki. „Jaunus darbiniekus grūti atrast, tāpēc turamies pie tiem, kuri strādā jau gadiem,” atzīst A.Andersons. Regulāri strādājot arī praktikanti no Vācijas. Viens no tiem braucot jau trešo gadu. Un pat ar minimālām valodas zināšanām saprototies visi labi. Visos traktoros esot rācijas, un darbinieki dažkārt pat anekdotes stāstot. „Vācu praktikantiem ir interese ne tikai pastrādāt lauksaimniecībā, bet arī iepazīt vietējo kultūru un tradīcijas,” saka D.Roge.

Tehniku atjauno visu laiku

Ražas laikā izmantojot arī transporta pakalpojumus graudu vešanai. Bet liela daļa pašu tehnikas – kombaini, arī traktori – ir jauna. Darbiniekus apmācot, lai viņi veiksmīgi darbotos ar precīzajām tehnoloģijām un stūrēšanas iekārtām. „Gandrīz jau vairs pat nav jāstūrē, tikai jāsavada informācija. Ir pat traktori, kuri lauka galā paši apgriežas. Tas ļoti atvieglo traktoristu darbu, atliek vien skatīties, vai viss strādā. Bet brīžam traktorists jau zvana, kad pazūd GPS signāls, vairs nemāk stūri izmantot,” smejas agronoms. „Tehnika ir jāatjauno visu laiku, jo tehnoloģijas attīstās. Remontēt nav izdevīgi, jo tas izmaksā dārgi, bet traktors noveco un tā vērtība samazinās,” pārliecināts saimnieks.

Tā kā vācu saimnieki ir gados jauni, viņi ievieš jaunās tehnoloģijas un iegādājas modernu tehniku: John Deere traktorus un Claas graudu kombainus. Traktoristiem prieks strādāt ar jauno tehniku. Vajadzības gadījumā serviss atbraucot pat uz lauka, ja kas saplīsis. Daļu darba jau paveicot WhatsApp zvanos, kad meistars apskatot kļūdu kodus un ierodoties uz lauka jau ar vajadzīgo rezerves daļu.

Ziemā darbinieki paši labo lauksaimniecības tehniku. Tāpat arī tīrot novadgrāvjus, lai savestu kārtībā veco meliorācijas sistēmu.

„Saimniekojam, domājot ilgtermiņā, nevis tikai iesējam un novācam ražu. Tāpēc svarīga ir augsnes pamatkaļķošana un mēslošana, ne tikai minerālmēslu lietošana, lai uzlabotu ražību. Ja nedodam augsnei pretī to, ko kultūraugs paņēmis, pēc pāris gadiem viss beigsies,” saka saimnieks.

Saimniecība pirms lauku apstrādes nopļāvusi visas ceļmalas, neskatoties uz to, ka tās būtu jākopj ceļu uzturētājiem.

Svarīgi apstāties un atpūsties

Sezonas laikā darba stundu esot daudz, jo viss atkarīgs no laika apstākļiem. Brīvs esot vien tad, kad līst lietus. Kādreiz esot kolektīvā svinējuši apkūlības, bet pagājušajā gadā raža nav bijusi laba. „Šogad, ja viss labi veiksies, būs ballīte darbiniekiem. Divus mēnešus ir smagi strādāts, tāpēc svarīgi ir apstāties un visiem kopā atpūsties,” sola saimnieks.

Mērķis – atjaunot vismaz vienu vecu māju

Iemācīties latviešu valodu esot D.Roges pats grūtākais uzdevums, jo jau skolā angļu valodu mācījies ar grūtībām. Bet lēnām pa vārdiņam iemācoties.

Draudzene ar abu janvārī dzimušo dēliņu vēl ir Vācijā, bet ir plāns pārcelties dzīvot šeit, jo te patīkot visiem. Mīļākā vieta esot tieši Nīkrāce, kur vecas alejas, kas atgādina mājas Vācijā. Gaiļos noskatīta jau vieta mājas būvniecībai. Jaunajam vācu saimniekam patīk klusums, un no mājvietai izvēlētās vietas varot redzēt plašu apkārtni. „Redzu Latvijā daudz pamestu lauku māju, un atjaunot kaut vienu no tām ir mans mērķis,” par noskatīto īpašumu saka vācu puisis.