Rožu dārzā – no Bēthovena līdz džezam

Kuldīgas senioru skolai jau par tradīciju kļuvuši dārza svētki pie mūzikas skolotājas un vēstures pētnieces Stellas Pavlovičas.

Kā stāsta skolas vadītāja Ruta Orlova, pērn ciklā Iepazīsim Kuldīgas ielas un cilvēkus S.Pavloviča savā krāšņajā dārzā Ēdoles ielā ielūdza uz tikšanos ar pazīstamās Kalnu dzimtas atvasi – dzejnieci Selgu Silkalnu (literatūrā pazīstamu kā Karmenu Kurzemnieci) – un stāstīja par Planīcas (tagad Kurmāles) pagasta senatni un ievērojamajiem ļaudīm. Tikšanās iespaidā visi todien sanākušie lūguši pasākumu atkārtot. Šoreiz, kad saulainā 28. jūnija vakarpusē kādreizējā skolotāja aicināja seniorus parunāt par vēsturi, mūziku un rozēm, atsaucās gandrīz 70 kuldīdznieku.
Šis gads norit izcilā čellista, mūzikas pedagoga, Kuldīgas novadnieka Kārļa Davidova 185. jubilejas zīmē. Seniori uzzināja, ka ar viņa čellu kādreiz spēlējusi slavenā 20. gadsimta angļu čelliste Žaklīna Diprē, un varēja aplūkot dārzā bagātīgi saplaukušo rožu šķirni, kas nosaukta viņas vārdā. Tāpat krāšņi zied rožu krūms, ko selekcionāri veltījuši Elīzei saistībā ar Ludviga van Bēthovena pazīstamo skaņdarbu. Arī tam ir saistība ar Kuldīgas novadu, jo Turlavā dzimušais vijolnieks Kārlis Amenda bija vācu komponista labākais draugs. Viņam pirmajam Bēthovens uzticējis savu traģēdiju – to, ka zaudējis dzirdi. S.Pavlovičas dārzā burvīgi zied un smaržo vēl viena rožu šķirne ar izcilu vārdu Amadeus par godu komponistam Mocartam. Savulaik K.Amenda bijis viņa dēlu vijoles skolotājs. Mocarta mūziku atskaņoja vijolniece Alise Jaunbrūna. Seniorus priecēja arī Šopēna skaņdarbi un baltās rozes, kas nosauktas komponista vārdā. Par viņu savos
stāstos rakstījusi novadniece Mia Munjē-Vroblevska, kas Kuldīgā dzīvoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Savukārt, apskatot šķirni Džezs, eifonists Rolands Stucers seniorus ieveda šī žanra mūzikā, bet snēpelnieku kapelas Kā ir, tā ir dziesmu skaņās visi devās aplūkot pārējās dārza bagātības. R.Orlova piebilst: „Mājup ejot, atcerējāmies vārdus, ko rakstījis izcilais 16. gadsimta franču dzejnieks Pjērs de Ronsārs: „Mūs izglābj roze. Ne vairāk, ne mazāk…” Tie vēl bija prātā tāpat kā brīnišķīgās emocijas no pasākuma.”