Pārvācas, sadzīvo un grib, lai ir kārtība

Iedzīvotāju sapulce Kabilē bija plaši apmeklēta. Vietējie interesējās par apkārtnes uzlabošanu un ceļu greiderēšanu, pagasta vadītāja Elīna Ose stāstīja par gadu, kas aizvadīts kopā ar ukraiņu patvēruma meklētājiem, par telpu pārveidi un jutās aizvainota, ka pārvaldei regulāri jāvāc sveši atkritumi.

Lai labi ir visiem

Uz jautājumiem atbildēja pārvaldes vadītāja E.Ose, Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska, vietnieks Artis Roberts un izpilddirektores vietniece Agnese Buka.
E.Ose iezīmēja demogrāfisko situāciju: pagastā deklarēti 724 iedzīvotāji, pērn dzimuši četri un miruši 11 cilvēki. Pārvaldē strādā 18 darbinieku, tostarp tautas deju kolektīvu un ansambļu vadītāji, šoferi, kurinātāji, administratīvie darbinieki. Pārvalde uztur četras ēkas, tostarp kultūras namu, sociālo māju un no pērnā gada veco bērnudārzu. E.Ose: „Tas ir ļoti grūti – katra prasa savus ieguldījumus, remontu. Lai naudu ietaupītu, pērn nolēmām telpas pārveidot. Bērnudārzu pārcēlām uz skolu, lai atbrīvotu telpas, kur izveidot mītni ukraiņiem. Esam izmitinājuši 56 cilvēkus. Pastāvīgi dzīvo 16, no tiem četri bērni, kuri apmeklē mūsu skolu. Nu jau viņi ir diezgan labi iedzīvojušies. Liels paldies katram par atbalstu, ko esat devuši.”
Sākoties karam Ukrainā, noteiktas sankcijas pret Krieviju, un uzņēmums, no kura pārvalde iegādājās granulas, līgumu lauza: „Sākoties jaunajai apkures sezonai, atrast jaunu piegādātāju bija grūti. Granulu cena bija paaugstināta četrkārtīgi, arī elektrībai tā kāpa. Apjautām, ka visu apkurināt nespēsim, tāpēc bibliotēku pārcēlām uz pagasta pārvaldi. Darbi vēl notiek. Visi pakalpojumi būs pieejami, mainās tikai vieta.” Iedzīvotāji jautājuši, kas notiks ar bibliotēkas telpām, un pārvaldniece gaida viņu ierosinājumus.

Pastā darbojas jaunieši

Pērn atbrīvojusies arī pasta ēka, kur jaunieši visu gadu darbojās mobilā darba projektā Kabile. Vairākas meitenes no Kuldīgas jauniešu mājas rīkojušas pasākumus. Tos koordinējusi kabilniece Renāte Balode: „Braucām ciemos uz citām jauniešu mājām, gājām pārgājienos, pie Kabiles dīķa divas dienas notika sadraudzība ar dažādām spēlēm. Kad projekts beidzās, kļuvu par koordinatori, un nu turpinām sanākt pastā jeb, kā mēs to saucam, mūsu jauniešu mājā: spēlējam galda spēles, šujam, cepam un darām daudz ko citu. Nāk pusaudži no 11 līdz 13 gadiem, taču gaidām arī lielos jauniešus ar idejām, ko darīt.”
Par citiem pērnā gada darbiem stāsta E.Ose: „Beidzot pabeidzām autobusa pieturu. Līdz tam bija ļoti ilgs ceļš. Gribējām, lai pietura ir modernāka, taču centrs atrodas kultūrvēsturiskā vietā, un tai bija ainaviski jāiekļaujas. Blakus atrodas koka pietura, tāpēc arī šī ir no koka, taču nebūt nav slikta. Tie, kuri brauc ar autobusu, ir priecīgi, ka tāda vispār ir.” Pērn atjaunots grants ceļš posmos Skola–Zeltlietas, Vecā muiža–Jaukumi un dažas vietas centrā.

Cīņa ar mēslošanu

E.Ose atgādina – tām mājām, kam vēl nav atkritumu izvešanas līguma ar Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem (KKP), tas jāizdara steidzami: „Pašvaldības policija kopā ar uzņēmumu apskata tās mājas, kurām līguma nav. Sākumā būs brīdinājums, nākamreiz jau sods. Šis jautājums ir sāpīgs. Iedzīvotāji par izmestajiem atkritumiem var ziņot, un paldies tiem, kas to dara. Ziņojums atnāk uz pārvaldi ar rīkojumu mums tos savākt, un to arī darām, taču tas ir aizvainojoši. Īpašumā Krāni atkritumi tiek izgāzti jau gadiem. Mēs, pārvaldes darbinieki, dienas strādājam, lai tos savāktu, safotografētu un veidotu atskaites. Kad to esam izdarījuši, paiet neilgs laiks, līdz saņemam ziņu, ka atkal ir izgāzti tur vai citur. Šo gadu laikā esam jau sapratuši saistību, no kurām mājām tie varētu nākt: ziniet, ka turpmāk ziņosim pašvaldības policijai!”
Februārī kopā ar KKP izvērtēti mājokļi: „Pašvaldība izīrē 25 dzīvokļus. Mērķis bija uzzināt, ko domā īrnieki – kādā stāvoklī tie atrodas. Uzturēti tiešām ir ļoti labi, un tas priecē. Atsevišķās vietās nepieciešami ieguldījumi. Šiem dzīvokļiem KKP sagatavos vēstules un noteiks termiņu, līdz kuram nepilnības jānovērš. Šie īrnieki drīz saņems arī vēstules par īres maksas paaugstināšanu no 1. maija. Kāpums nav liels: labiekārtotam dzīvoklim maksa būs 49 centi par kvadrātmetru, daļēji labiekārtotam, kādu mums ir lielākā daļa, – 30 centu, dzīvoklim bez ērtībām – 29 centi par kvadrātmetru.”

Veidos piemiņas vietu

Šogad plānots sākt iekārtot nacionālo partizānu piemiņas vietu: „Ar šādu ideju pie mums vērsās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Emīls Gailis. Pērn jau runājām par iespējamo vietu – gribējām, lai tā būtu redzama. Pēdējā sēdē nolemts pieminekli ierīkot ceļa malā pie dīķa. Lai vietu iekārtotu, tiks veidota taciņa vai, iespējams, arī laipa, bet vēl nezinām. Paredzam, ka tas notiks nākamos trīs gadus.” Kabilnieks Ainārs Guštilo ieteica organizēt vītolu stādīšanas talku: tas uzlabotu ainavu un plānoto piemiņas vietu, sasauktos ar Kabiles simbolu vītolu jaunajā ģerbonī. E.Ose atbildēja, ka šāda ideja izskanējusi arī iepriekš un talka noteikti būšot.

Dzīvokļi pelē

Par problēmām ar ventilāciju un pelējumu Jaunsudrabiņos jautāja Rihards Lasmanis: „Jau agrāk jautāju, kā uzlabot mājas jumtu. Toreiz ieteica no ārpuses apmest skursteņus. Kad atbrauca speciālisti, secināja, ka ar to nebūs līdzēts – tie savu funkciju nepildot, tāpēc ieteica skursteņus nojaukt. Tā bija liela kļūda. Bēniņos ir ventilācijas caurule, un skurstenim tikai bija jābūt zemākam, lai tā darbotos. Kā mūsu blokmāju siltināt un telpu pelēšanu novērst?” Atbild A.Roberts: „Līdzīgas situācijas ir Rudbāržos. Par to iedzīvotāji rīko māju sapulces kopā ar apsaimniekotāju un arī ir teikuši, ka ēkas vajag siltināt. Tad sarēķinām, cik tas izmaksātu, un šī summa tiek skaitīta klāt pie īres maksas. Rudbāržos tā ir nolemts. Skrundas komunālā saimniecība ņem kredītu, lai to izdarītu. Pusi summas nosedz projekta finansējums.”

Neprot nogreiderēt?

Inga Hartmane bažījās par situāciju Piena ielā: „Pa turieni brauc smagās automašīnas, lopu mašīnas. Kāpēc to atļauj? ” E.Ose teica, ka 7 t ierobežojuma zīme jau uzlikta: „Ja šādas situācijas ir, jāziņo pašvaldības policijai, lai pavēro.” I.Hartmane vaicāja, vai Skolas ielas posmā tiešām vajadzīga ceļa zīme – 20 km/h. E.Ose skaidro: „Tā uzlikta pēc vienas iedzīvotāju sapulces, jo tur staigā bērni un ir svarīgi, lai nerastos bīstamas situācijas.” Elviga Riežniece uzskata, ka ceļi Kabilē greiderēti slikti, citus tehnika pat sabojājot, un jautā, vai par tādu darbu greideristi saņem samaksu. Atbild A.Buka: „Ja tas izdarīts slikti, jums tūlīt jāzvana pagasta pārvaldei. Mums ir ceļu inženieris, un viņš brauc novērtēt. Tādos gadījumos darbu liekam darīt vēlreiz. Liels paldies jāsaka Elīnai Osei par to, kā viņa ar ceļu uzturēšanu tiek galā ar mazo finansējumu. Kabilē ceļu ir ļoti daudz un tīklojums ir blīvs. Tas ir labi, taču katru nākas uzturēt, un daļa jau tā nolietota, ka tiek līdzināta pamata konstrukcija. Tad no ceļa lien ārā akmeņi un iedzīvotāji saka, ka greiderists neko nesaprot. Taču to jau paši redzam, ka vajag uzbērt nākamo kārtu. Daļai esam to jau izdarījuši.”
Dzidra Ķieģele raizējās par pagasta skatu, ko bojā grausts centrā aiz veikala. Nekas netiekot darīts jau desmitiem gadu. Atbild I.Astaševska: „Pēc graustu saraksta pašvaldība nosaka lielāku zemes nodokli.” E.Ose piebilda, ka ar grausta īpašnieku sazinoties regulāri: „Arī nesen, kad bruka skurstenis, krita laukā ķieģeļi, īpašnieks atbrauca un to nojauca. Tagad tai ir izsisti logi. Drīz sazināsimies, bet neko citu iesākt nevaram.”

Kā aizvest bērnus uz pulciņiem?

A.Guštilo grib noskaidrot, vai var noorganizēt autobusu, kas bērnus vestu uz pulciņiem Kuldīgā. I.Astaševska stāstīja, ka agrāk, kad viņa bijusi deju skolotāja, braukusi vadīt nodarbības arī vairākos pagastos: „Ar pulciņiem ir sarežģīti, jo intereses katram bērnam citādas. Kad mēģinājām to risināt, noskaidrojām, ka katrs pulciņš notiek savā dienā un savā laikā. Nav tāda ideālā laika, kas derētu visiem. Mēs cenšamies, lai vecāki, kuru bērni pulciņus apmeklē, kooperējas un vēl kādu paķer līdzi. Tā arī es agrāk esmu vadājusi savus un citu bērnus. Katru nedēļu par vešanu bija atbildīgs kāds no vecākiem.”