Oskara Kalpaka varonība iedvesmo arī šodien

Lai pieminētu 1919. gada notikumus, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons Skrundu atbrīvoja no lieliniekiem un izcīnīja uzvaru, kas Latvijai pavēra ceļu uz brīvību, 29. janvārī Skrundā nosvinēta Karoga diena, bet piedzīvojumu spēle Jaunie Skrundas sargi pirmo reizi notika militārajā poligonā Mežaine.

Pasākumā piedalījās skolēni, karavīri, zemessargi un jaunsargi, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka un Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska. Karoga diena tika svinēta arī Skrundas bibliotēkā, kur ikviens varēja piedalīties zināšanu spēlē par Skrundu un tās vēstures notikumiem.

Visu izšķir komandas gars

Šī diena sākās ar Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona un pašvaldības rīkoto tradicionālo spēli Jaunie Skrundas sargi, kurā dalībnieki izzināja Neatkarības kara notikumus un pārbaudīja prasmes, kas būtu nepieciešamas, ja nāktos dzimteni aizstāvēt. Poligons Mežaine ir Baltijā labākais, kurā trenēties apbūvētā vietā. Piedalījās ap 215 skolēnu no dažādām Latvijas vietām, veidojot 36 komandas. To vadītāji pirms tam pārrunāja, kā dažādās situācijās rīkoties. Poligona atbalsta daļas priekšnieks, kapteinis Aigars Pūce norādīja, ka svarīgi ir darboties kā komandai un trasē vienam otru pieskatīt. „Vēsu prātu, karstu sirdi!” viņš vēlēja.

O.Kalpaka muzeja vadītājs Roberts Sipenieks atgādināja jauniešiem vēsturiskos notikumus pirms vairāk nekā simt gadiem un teica: „Skrundas kauja pierāda Oskara Kalpaka profesionalitāti, jo karavīrus cīņā viņš veda pats. Jūs esat viņa mantinieki, un arī jums šodien jāparāda, ka esat spēcīgi un gudri mūsu valsts pilsoņi.”

Pieteicās paši

Jaunajiem Skrundas sargiem bija deviņi uzdevumi, kuros jāparāda gan fiziskā izturība, gan erudīcija. Bija vajadzīga vairāk nekā stunda. Labāk veicās tām komandām, kas darbojās saskaņoti. Īpaši svarīgi tas bija, purvu šķērsojot un laipas pārvarot.

Skrundas vidusskolas 5. klases komanda pēc spēles atzina: „Mums veicās labi, vienā uzdevumā pat ieguvām vislielāko punktu skaitu. Visvairāk patika šļūkt pa tuneli.” Viens no grūtākajiem uzdevumiem bijis mest granātu mērķī. Jaunieši secināja, ka sacensībās noder arī veiksme, bet svarīga ir saliedēta komanda – nedrīkstot būt katrs par sevi. Skrundas vidusskolas direktores vietnieks audzināšanas darbā Aldis Zalgauckis atklāja, ka visi spēlei pieteikušies brīvprātīgi. Tā kā šī ir tradīcija, kurā skola iesaistās katru gadu, klašu audzinātājiem skolēni jāpamudina tikai mazliet.

Piedzīvojumu spēlē satiekam arī jauniešus no Vārmes pamatskolas – viņi te ir pirmo reizi. Lienīte Supe saka: „Uzdevumi bija interesanti, bet varēja būt vēl grūtāki. Es darbojos jaunsardzē un šādos pasākumos labprāt piedalos.” Vārmes komandu sacensībām sagatavojis Zemessardzes instruktors Viesturs Zviedris. Kāpēc Skrundā 29. janvārī svin Karoga dienu, par to zināšanas jauniešiem ir dažādas. Pēc sacensībām visi tika cienāti ar siltu tēju un spēcinošu zupu.

Neatkarība ir mūsu rokās

Karoga diena turpinājās ar gājienu. Jūras spēku orķestra pavadībā no pastaigu takas Ventas krastā tas izlīkumoja pa ieliņām un beidzās pie Skrundas kaujas piemiņas akmens pilsētas centrā. Ar lepnumu tika nesti ne tikai mūsu valsts sarkanbaltsarkanie, bet arī citi vēsturiskie karogi. No 1. Atsevišķā latviešu jeb Kalpaka bataljona gājienā bija redzami trīs karogi: Pirmās Latvijas neatkarības rotas, Atsevišķās studentu rotas un Atsevišķās jātnieku nodaļas. Pēdējo karogu par savu naudu savulaik atjaunojis nīgrandnieks Jānis Blūms, jo viņa tēvs Paulis Blūms šai nodaļā dienējis un 1919. gadā vadījis Ventas forsēšanu pie Lēnām.

Gājienā un atceres brīdī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Švinka atgādināja: „1919. gada 29. janvāris Latvijas Neatkarības karā bija pagrieziena punkts. Oskars Kalpaks, kurš veda savu karapulku cīņā pret lieliniekiem, mums visiem ir paraugs. Tāpēc milzīgs paldies šīs tradīcijas glabātājiem, lai mēs savus varoņus neaizmirstu un lai tie iedvesmotu arī šodien.” Viņš aicināja iedzīvotājus stāties Jaunsardzē, Zemessardzē un Valsts aizsardzības dienestā.

Uzrunājot atceres brīža dalībniekus, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis K.Pudāns teica: „Mazās uzvaras palēnām krājās, lai izvērstos Neatkarības kara uzvarā. Tāpēc prieks, ka šos notikumus neaizmirstam un nododam nākamajām paaudzēm. Mums nav jāgaida, ka mūsu neatkarību nosargās kāds cits, jo visi kopā mēs to varam.”

Ar stipru pārliecību

Noliekot ziedus pie O.Kalpaka pieminekļa, Kuldīgas novada domes priekšsēde I.Astaševska aicināja aizdomāties, kādus procesus katra mūsu rīcība spēj ietekmēt, jo reizēm, lai izcīnītu lielas uzvaras, pietiek ar vienu soli.

Aicinot ar klusuma brīdi pieminēt tos, kuri par mūsu valsts brīvību krituši, mācītājs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics teica: „Uzvaras nenāk viegli – tām vajadzīga motivācija un iniciatīva. Uzvaru mēs saņemam par noteiktu cenu, un tā ir dzīvība. Bet lielākā uzvaras motivācija ir ģimene, zeme, valsts. Tāpēc lai ikdienā mums tā ir vēlme kļūt stiprākiem, gudrākiem, būt atbildīgiem par to, ko darām! Ja motivācija ir brīvība un savas zemes stiprināšana, tad ir vienalga, ko domā citi.”

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks Edmunds Svenčs noslēgumā sveica sacensību Jaunie Skrundas sargi uzvarētājus.

___________________________

No vēstures avotiem

● 1919. gada 29. janvāra rītā Latviešu atsevišķais bataljons no Rudbāržiem devās Skrundas virzienā, lai atbrīvotu šo vietu no lieliniekiem. Pēc aptuveni trīs stundu ilgas kaujas Skrunda bija brīva. Tā bija pirmā uzvarētā kauja pēc ilgas atkāpšanās pārspēka priekšā, un tā deva spēku un ticību, ka nesen nodibinātā Latvijas valsts ir nosargājama.

● Lai šo notikumu pieminētu, ik gadu Skrundā svin Karoga dienu. Tradīcija aizsākta 2004. gadā, kad skrundenieki kopā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un vēstures pētniekiem atskatījās uz būtiskajiem notikumiem Neatkarības karā 1919. gadā.

___________________________

Piedzīvojumu spēlē Jaunie Skrundas sargi godalgotie

4.–6. klasei

1. Kalēti 1 no Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas

2. Dereka no Skrundas vidusskolas

3. Ātrie skrējēji no Aizputes pagasta pamatskolas

7.–9. klasei

1. Sapņu komanda no Priekules vidusskolas

2. Labākie no Cieceres, Gaiķu un Blīdenes pamatskolas

3. Kalēti 2 no Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas

10.–12. klasei

1. Kalpaka vilki no Pulkveža O.Kalpaka profesionālās vidusskolas

2. Sešas problēmas no Pulkveža O.Kalpaka profesionālās vidusskolas

3. Kalni&Co no Kalnu pamatskolas