Negadījumu būs mazāk, ja atbildīgāki būs visi

Šīgada statistika par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir ļoti satraucoša – nepilnos sešos mēnešos 51 bojāgājušais. Es kā satiksmes noteikumu, normatīvo aktu un drošības, arī periodiskās apmācības pasniedzējs un braukšanas instruktors sastopos ar dažādu kategoriju autovadītājiem. Gan ar topošiem vadītājiem, kas sasnieguši 18 gadus un vēlas iegūt B kategorijas vadītāja apliecību, gan ar pusaudžiem, kam ir 14 gadu un kuri grib iegūt mopēda vadītāja (AM) apliecību. Par kategoriju AM būtu atsevišķs stāsts, jo tie ir vieni no mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, taču no tiesiskā viedokļa viņiem pat nav jāmācās autoskolā un nav noteiktas arī obligātās braukšanas nodarbības.

Tāpat mācu lielo kategoriju vadītājus: C un CE (kravas automobiļi), D (autobusi). Liela daļa profesionālo šoferu uz periodisko apmācību nāk tāpēc, lai atjaunotu 95. kodu, kas vajadzīgs tiem, kuri ikdienā pārvadā komerciālas kravas un pasažierus Latvijā un citās valstīs. Pēc manām domām, tieši šī autovadītāju daļa ir pati profesionālākā un ar vislielāko intelektu uz ceļa. Viņi zina, kas ir tolerance un ceļa dalīšana ar citiem, bet, protams, arī šajā dārziņā ir dažas melnās avis.

Izejot no rīta ārpus mājas, neviens nedomā, ka varētu iekļūt satiksmes negadījumā. Tos neplāno – tie notiek ciešā saiknē ar noteikumu pārkāpumiem. Piemēram, apdzīšana neatļautā vietā – visi taču zina, cik bīstami ir to darīt nepārredzamā pagriezienā, bet diemžēl liela daļa riskē. Ja pretī nāk cits transporta līdzeklis, negadījums ir neizbēgams. Grūti saprast, kāpēc daudzi ir tik vieglprātīgi. Satiksmes negadījumus analizējot, nav pat īsti skaidrs, kāpēc vadītājs tā rīkojies, bet letālo gadījumu kļūst aizvien vairāk. Vēsts par divās dienās nelielā posmā notikušajām nelaimēm, kurās bojā gāja seši cilvēki, ir īpaši satraucoša. Un negadījumi ar traģiskām sekām ir turpinājušies.

Mana ikdiena saistīta ar satiksmes drošību, un esmu autovadītājs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Ja radio vai televīzijā dzirdu, ka kārtējo reizi notikusi avārija, pirmais cēlonis, kas nāk prātā, ir ātruma pārsniegšana. Pēc tam, lasot rakstu portālos, tas apstiprinās. Atļautā ātruma pārsniegšana ir viens no galvenajiem iemesliem. Jauniešiem, kuri tikko ieguvuši vadītāja apliecību, liekas, ka par 10 km/h pārsniegts ātrums ir niecīgs, taču tas būtiski ietekmē apstāšanās ceļu, un no nelaimes izvairīties nav iespējams. Tāpat nepārdomāta apdzīšana reizēs, kad nav saprotams, kas cilvēkam bijis prātā, ka viņš nolēmis līkumā iet garām fūrei… Autoskolā šīm tēmām pievēršam īpašu uzmanību. Diezgan daudz nākas skaidrot, jo jaunie braucēji nesaprot, ka ar 100 km/h nevar apstāties pāris metros – vajadzīgi 80 vai pat 90 metri uz sausa asfalta, kur nu vēl, ja ceļš ir slidens, – tad bremzēšanas ceļš var būt desmit reižu garāks.

Drošai braukšanai iesaku ātrumu samazināt ikreiz, kad var veidoties bīstama situācija:

• ir samazināta redzamība – līkumots ceļa posms, slikti laika apstākļi;

• ir manāma neadekvāta citu satiksmes dalībnieku rīcība;

• ir bīstams ceļa stāvoklis.

Atcerēsimies, ka, braucot ar mazāku ātrumu, ir lielāka iespēja negadījumā izdzīvot, ievainojumi ir daudz mazāki un cilvēks nekļūst par invalīdu!

Katru kursu vienmēr beidzu ar frāzi: „Ceļu satiksme nav datorspēle – nav svarīgi, kurš būs pirmais, kurš pēdējais. Svarīgi ir nokļūt galamērķī un satikt sev tuvos un mīļos cilvēkus.”

Vēl viena lieta, par ko vajadzētu padomāt: atbildīgākam jābūt katram. Ir dzirdētas frāzes: „Mani jau tas neskar – lai brauc, kā grib!” Nebūsim vienaldzīgi! Ja uz ceļa redzam neadekvātu rīcību, vajag ziņot. Būsim atbildīgi, cienīsim sevi un citus satiksmes dalībniekus!