Meklē ārstu un cīnās ar dzērājiem

Spraiga un plaši apmeklēta iedzīvotāju sapulce aizvadīta Ēdoles pagastā. Iedzīvotāji pauda neapmierinātību par ģimenes ārsta neesamību. Tika diskutēts par iecerēto vēja parka izveidi, saules paneļu parkiem, apgaismojumu naktī un vēl joprojām aktuālo jautājumu – dzērājiem vietējā autobusu pieturā.

Sapulcē piedalījās pagasta vadītāja Anda Upleja, Kuldīgas novada priekšsēde Inese Astaševska, izpilddirektores vietniece Agnese Buka, priekšsēdes vietnieks Artis Roberts, Nacionālā veselības dienesta Kurzemes nodaļas vadītāja Anita Zolmane, SIA Kuldīgas ūdens vadītājs Andris Kļaviņš un Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja Ineta Meiere.

Gājēju pāreju centrā neatbalsta

Ēdoles pagastā deklarēti 814 iedzīvotāji. Demogrāfiskā situācija pēdējo piecu gadu laikā bijusi negatīva – piedzimuši 33 un nomiruši 55 cilvēki. Pašlaik pagastā strādā 22 darbinieki.
Pērn veikti Dzirnavu dārza labiekārtošanas darbi, uzlikts bruģa segums līdz laipai, atjaunots grants segums Lieģu ceļa posmam uz abiem galiem. Sakārtota siltummezgla uzskaite – nomainīti skaitītāji, apstiprināti apgādes tarifi dzīvojamajai mājai Dārza ielā 1. Ķepalu kapiem uzlikts žogs, un iespēju robežās tiek koptas deviņas kapsētas. Pateicoties jauniešu iniciatīvai un ēdolniecei Agnesei Moldovānei, pašvaldība jauniešiem ierādījusi jaunu pulcēšanās vietu Gobas ielā 1. Tur jau notikuši vairāki pašu rīkoti pasākumi. Ņemot vērā pērnā gada sapulcē izteiktos iedzīvotāju ieteikumus, novākti vecā Ēdoles kolhoza uzraksta pamati, vecā konstrukcija pie Liepu mājas, Mičurina iela pārsaukta par Ķiršu ielu, nosūtīta vēstule Latvijas Valsts ceļiem (LVC) par satiksmes drošību pagasta centrā, un saņemta atbilde, kur teikts, ka LVC neatbalsta gājēju pārejas izveidošanu, jo transportlīdzekļu satiksmes intensitāte ir mazāka par 200 automašīnām stundā un te nepārvietojas vairāk par 50 cilvēkiem stundā.
Galvenais pagastā – vajadzīgs ģimenes ārsts. Vēl gar ezeru jāsakārto gājēju celiņš, apgaismojuma spuldzes jāmaina uz elektroefektīvākām, rotaļu laukums jāsakārto atbilstoši sertifikācijas prasībām, atpūtas teritorija un infrastruktūra jāsargā no vandaļiem.

Iecerēti 250 metru augsti vēja ģeneratori

I.Astaševska atzina, ka pamatvajadzība Ēdolei ir ģimenes ārsta atrašana, taču noteikumi paredz, ka ārsta pieņemšanas vietai jābūt konkrētiem vides apstākļiem, kādu Ēdolē šobrīd nav, un to iekārtošana nebūšot lēta.
A.Roberts par jaunām iecerēm stāstīja: „Viena no tām ir trīs lielu vēja parku izveide – viens Ēdolē un divi Skrundā. Šeit plānots izvietot 30 vēja rotorus, kas ir 250 metru augsti. Braucot uz Alsungu, redzam, ka rotoru augstums ir 215 metri, bet šie būtu augstāki. Uzņēmēji gan skaidro, ka to izvietošanas vietas ilgi tiek pētītas, nosakot, cik tuvu dzīvojamām mājām tie drīkst atrasties u.c. Mēs vienmēr uzsveram, ka mums ir ļoti svarīgs arī iedzīvotāju viedoklis.” Šobrīd veiktas izmaiņas arī likumos – par vēja parku izveidi iespējams saņemt valsts nozīmes stratēģisko objektu statusu, kas nozīmē, ka iedzīvotāju viedoklis ir maz izšķirošs.

Saules parkiem regulu teju nekādu

Imants Prūsis vaicāja: „Kāds labums iedzīvotājiem no vēja parka izveides pagastā?” A.Roberts skaidroja: „Par to izveidi notiek apspriešanas, un informāciju par vēlamajām vēja ģeneratoru atrašanās vietām varam ziņot iedzīvotājiem. Tāpēc aicinu būt aktīviem un iesaistīties, izteikt savu viedokli, lai nonāktu pie labākā rezultāta.” Otrs grandiozs projekts, kas iecerēts pagasta teritorijā, ir saules kolektoru parka izveide: „Pērn, kad uz lauksaimniecības zemes parādījās hektārs ar saules kolektoriem, vēl diskutējām, vai ļaut tos likt uz lauksaimniecības zemes. Drīz pēc tam uzradās septiņu hektāru, vēlāk Vārmē 80 hektāru liels saules parks. Prasības un regulējumi šobrīd ir teju nekādi. Biežāk saņemam sūdzības no kaimiņiem, kuri zvana un saka, ka māja projektēta pretī skaistai ainavai, taču nu būs jāskatās uz saules paneļiem. Tagad esam saņēmuši līdz šim visplašāko saules kolektoru parka projektu – 250 hektāru platībā, kuru iecerēts veidot Ēdolē. It kā lielas vizuālas ietekmes tiem nav, taču mērogs ir grandiozs.”

Iedzīvotājiem pieraksts pie 81 ārsta

A.Zolmane uz sapulci tika aicināta, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par medicīnas aprūpi: „Pēc daktera Upenieka aiziešanas mūžībā jautājums par ģimenes ārstu Ēdolē ir ļoti sasāpējis. Viņam pierakstītos pacientus piekrita pieņemt daktere Opmane, taču viņai šeit nav pieņemšanas vietas un tā arī nevar būt, kamēr nav piemērotu telpu. Statistika rāda, ka no 774 pagasta iedzīvotājiem, kuri ir reģistrējušies pie ģimenes ārstiem, 410 ir dakterei Opmanei, 45 – dakterei Laimai Jansonei, pa 20, 30 reģistrējušies pie citiem ārstiem, taču kopumā pie 81 dažāda ģimenes ārsta ne vien Kurzemē, bet arī citās teritorijās. Droši vien tie ir arī jūsu bērni un mazbērni, kuri mainījuši dzīvesvietu, bet deklarēti vēl šeit. Valsts ģimenes ārstam maksā 2,64 eiro par vienu piereģistrēto pacientu gadā. Tāpēc saprotiet, ka uz jūsu iedzīvotāju skaitu nebūs ģimenes ārsta, kurš būs gatavs šeit nākt un strādāt, jo gluži vienkārši neko nevarēs nopelnīt. Normāls finansējums sākas no aptuveni 1200 pacientiem. Ģimenes ārstu atrast ir problemātiski visā Latvijā.”

Vajag vismaz feldšeri

Linards Puķe norādīja, ka nav vajadzības, lai ģimenes ārsts Ēdolē pieņemtu katru dienu. A.Zolmane skaidroja, ka atbilstoši ministru kabineta noteikumam nr. 60 ir prasība pēc vietas, kur šis ārsts pacientus var pieņemt. L.Puķe atklāja, ka jau ilgi prasa domes pārstāvjiem, lai pieņemšanas vieta tiktu ierīkota.
Austra Lūciņa sacīja: „Rudbāržos pēc ģimenes ārstes aiziešanas pensijā tika pieņemta feldšere. Mums ir vajadzīgs cilvēks, kurš var izmērīt asinsspiedienu, uzlikt sistēmu, uztaisīt elektrokardiogrammu, izrakstīt receptes. Man ir problēmas ar kājām. Kā lai tieku uz ārsta praksi Kuldīgā trešajā stāvā? Tur liftu nevajag, taču šeit vajag?”
A.Zolmane skaidroja: „Noteikums nr. 60 nosaka – lai pieņemtu ģimenes ārstu vai feldšeri, jābūt atbilstošai vides pieejamībai. Ja šī prakse ir reģistrēta līdz 2014. gadam, šīs prasības nav. Taču, ja to vēlas reģistrēt tagad, kaut vai mainot ārsta prakses adresi, tad ir prasība jāievēro.”
A.Upleja atzina, ka pagasta ēkas pirmajā stāvā nav telpas un tādas vides, kur izveidot ārsta praksi. Šāda telpa būtu otrajā stāvā, taču noteikumi paredz, ka tad ēkā jāierīko arī lifts. A.Buka skaidroja: „Ja būtu cilvēks, kurš gribētu šeit braukt, tad risinātu vides pieejamību, lai arī izmaksas būtu lielas. Daktere Opmane pēc mana personīgā lūguma teica, ka viņai nav tādu resursu, lai uz šejieni brauktu. Arī neviens feldšeris līdz šim nav izrādījis interesi. Ja jums ir zināms cilvēks, kurš būtu gatavs šeit strādāt, sakiet, lai ar mums sazinās.” A.Zolmane piebilda, ka feldšera pieņemšanas prasības neatšķiras no ģimenes ārsta, toties feldšerim ir ierobežotas pakalpojumu sniegšanas iespējas – viņš var izrakstīt slimības lapu vien uz piecām dienām, nevar izrakstīt valsts kompensējamos nepieciešamos medikamentus utt.
Vairāki iedzīvotāji atzina, ka ir grūtības ar nokļūšanu pie ģimenes ārsta Kuldīgā, stāstot, ka, braucot ar sabiedrisko autobusu, ilgi esot jāgaida līdz nokļūšanai mājup.

Dzērāji jāpacieš vai jāziņo uzreiz

Ints Šmidbergs vēlējās noskaidrot, kāpēc pa nakti Ēdolē nedeg gaisma, ja energotarifs nu ir ļoti zems. I.Astaševska: „Šonedēļ tieši pašvaldībā runājām, ka vajadzētu atcelt elektrības taupīšanas ierobežojumus naktī, un tuvākajā laikā tas tiks izdarīts.”
Inese Mūrniece gribēja zināt, cik ilgi iedzīvotājiem būs jāpacieš nelāgā dzērāju kompānija autobusa pieturā. I.Meiere: „Patrulējam katru dienu, taču ne vienmēr trāpām tad, kad viņi tur sēž. Ja viņus redzat, lūgums mums tūlīt zvanīt vai sūtīt attēlu vatsapā. Aizbrauksim un savāksim.” I.Šmidbergs uzsvēra, ka pirms nedēļas viens cilvēks autobusa pieturā gulējis divas dienas, un jautāja, kāpēc viņš netika pamanīts. I.Meiere atbildēja: „Kāpēc tad par to mums neviens neziņoja? Varbūt cilvēkam ir veselības problēmas, taču jums liekas, ka ir apreibis.” Iedzīvotāji sauca, ka šos cilvēkus ļoti labi pazīstot.