Mazāk birokrātijas, straujāka attīstība, prioritāte aizsardzībai

Viena no Eiropas komisāra, bijušā Ministru prezidenta VALDA DOMBROVSKA atbildības jomām tagad ir ieviest birokrātijas mazināšanas stratēģiju. Tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā Strasbūrā, viņš kā ekonomikas un produktivitātes komisārs atbildēja uz Latvijai svarīgiem jautājumiem.

Kā Latvijā normatīvie akti tiek vienkāršoti salīdzinājumā ar pārējo Eiropu?

Eiropas līmenī vērtējam normatīvo aktu kopumu, regulas, direktīvas un cenšamies prasības vienkāršot. Tomēr svarīgi, lai birokrātija tiek mazināta arī nacionālajā līmenī, jo daudzos jautājumos vienkāršošana ir dalībvalstu kompetencē. Bieži gadās, ka valstis uzliek papildu prasības virs Eiropas noteiktajām. Tā ir viena no lietām, ar ko strādājam kopā ar dalībvalstīm, – mudinām neuzlikt papildu prasības un mazināt birokrātiju arī savos normatīvajos aktos. Latvijā šis jautājums ir valdības dienaskārtībā – birokrātijas mazināšanas plāns dažādās jomās pakāpeniski tiek realizēts. Vairums Eiropas Savienības (ES) valstu mazina birokrātiju arī tādēļ, lai stiprinātu konkurētspēju, uzņēmējdarbību un ekonomiku.

Vai ir pieejams pārskats par to, cik bieži ES valstis ievieš papildu prasības, un vai Latvija šajā ziņā izceļas?

Šis ir Latvijā izplatīts mīts, taču situācija ir līdzīga daudzās valstīs – vietējo uzņēmumu vai iestāžu pārstāvji bieži sūdzas, ka tieši viņiem uzliktas papildu prasības. Problēma nav raksturīga tikai Latvijai, tā diemžēl ir plašāka, tāpēc Komisijā ar dalībvalstīm strādājam, lai šo tendenci mazinātu un vairāk turētos pie kopējās normatīvās bāzes.

Kā Eiropas Komisija vērtē Latvijas budžetu, un vai ir risks saņemt negatīvu atzinumu? Kas notiktu, ja tāds atzinums tiktu sniegts?

Latvijai tāpat kā citām valstīm līdz 15. oktobrim bija nākamā gada budžeta projekts jāiesniedz izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Vērtējums vēl top, un formālo atzinumu sniegsim novembra beigās. Cik man zināms, plānotais budžeta deficīts Latvijā ir 3,3% no iekšzemes kopprodukta, un tas nedaudz pārsniedz Eiropas prasīto 3% slieksni. Taču, līdzīgi kā vairākas citas valstis, arī Latvija ir lūgusi papildu elastību, jo deficīta pieaugums galvenokārt saistīts ar aizsardzības izdevumu palielināšanu. Ja šie 0,3% virs normas ir tieši aizsardzībai, vērtējums būs pozitīvs un budžets tiks atzīts par fiskālajiem noteikumiem atbilstošu. Ja prasības nav izpildītas, var sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Vai, vērtējot Latvijas budžetu, tiek ņemts vērā tikai deficīts vai arī citi kritēriji?

Galvenais kritērijs ir budžeta deficīts, taču pēc jaunajiem noteikumiem tiek ņemts vērā arī izdevumu pieauguma temps, ko vērtē atbilstoši vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem valstu plāniem. Beigu beigās viss atgriežas pie deficīta, taču skatāmies arī to, vai netiek pārsniegtas izaugsmes robežas un vai nevajag sākt pārmērīga deficīta procedūru. Ja pārsniegums saistīts ar aizsardzību, šī procedūra netiek sākta.

Kā Eiropas Komisija vērtē samazinātu finansējumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nākamā budžeta periodā?

Nākamajā periodā Komisija paredzējusi vismaz 300 miljardus eiro tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībai. Latvijā lauku atbalsts ir integrēts nacionālajā plānā, un tas ļauj finansējumu elastīgāk plānot, jo pēdējos gados krīzes ir sekojušas cita citai, un bieži vajadzīga pārdale starp dažādiem fondiem. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem būs, turpinās arī to izlīdzināšana, lai zemniekiem Latvijā būtu līdzvērtīgas iespējas ar zemniekiem pārējās valstīs.

Kā jūs komentētu zemkopības ministra iebildumus pret naudas samazināšanu lauksaimniecībai?

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar savu priekšlikumu, un katras nozares ministrs, tostarp zemkopības, protams, aizstāv savas jomas intereses, cenšoties panākt lielāku atbalstu. Šādas diskusijas ir līdzīgas tam, kā valstī notiek budžeta apspriešana. Priekšā vēl būs sarežģītas sarunas gan starp dalībvalstīm, gan Eiropas līmenī, jo bieži vien diskusija par Eiropas budžetu notiek starp tām valstīm, kuras iemaksā vairāk, un tām, kas saņem. Tādēļ prioritāte bieži ir samazināt kopējo budžetu, bet tas rada izaicinājumus visām nozarēm.

Kā Eiropas Komisija nodrošina to, lai arī lauku iedzīvotāji justos Eiropas politikā pārstāvēti un saņemtu atbalstu?

Runājot par atbalstu laukiem, ir dažādas ES programmas, piemēram, lauksaimniecības atbalstam, kas nekur nepazūd arī nākotnē. Papildus tam svarīgi ir arī reģionālās attīstības līdzekļi, ar kuriem var finansēt infrastruktūras un citus projektus tieši laukos. Šodien diskutējām par īpašiem instrumentiem jaunajiem zemniekiem, lai veicinātu paaudžu maiņu laukos, jo visā Eiropā novērojams, ka zemnieku vidējais vecums aug, bet jaunieši ne vienmēr izvēlas lauksaimniecību. Tādēļ jaunajiem plānots papildu atbalsts, lai nodrošinātu lauku ekonomisko aktivitāti.

Kāpēc ES finansētās pētniecības konkursi ir tik sarežģīti un konkurence tik liela, ka naudas nepietiek un daudziem nav iespējas darbu turpināt?

Šis jautājums nav tieši manā pārziņā, jo es nenodarbojos ne ar Horizon, ne lauksaimniecību, bet varu komentēt, ka pētniecības un inovāciju jomā nākamajam daudzgadu budžetam finansējums palielināsies, – tā ir viena no prioritātēm. Jā, konkurence ir ļoti liela, un lielāko daļu līdzekļu paņem attīstītākās valstis. Ir paredzētas īpašas programmas mazāk attīstīto valstu zinātniekiem, un svarīgi ir uzlabot iespējas, kā sagatavot konkurētspējīgus projektus.

Vai Latvijā var ieviest vai pilnveidot tādu atbalstu, kas zinātniekiem palīdzētu Eiropas projektus sagatavot labāk?

Jā, domāju, ka šajā virzienā būtu vērts strādāt. Ir valstis, kurās atbalsta struktūras jau darbojas. Grieķijā valsts līmeņa atbalsta centri ir būtiski uzlabojuši ES fondu apguvi – tie palīdz projektu pieteicējiem dokumentāciju sagatavot pareizi. Arī Latvijā derētu izveidot centralizētu atbalstu universitāšu vai valsts līmenī, kas zinātniekiem palīdzētu orientēties sarežģītajās projektu prasībās un tā uzlabotu spēju saņemt Eiropas finansējumu.

Par austrumu pierobežu. Vai pārējās ES valstis apzinās, ka tur vajadzīgs īpašs atbalsts?

ES līmenī tāda izpratne noteikti pastāv, tāpēc arī strādājam pie austrumu pierobežas pakta, ko plānojam prezentēt pavasarī. Šī iniciatīva vērtēs, kādā sarežģītā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācijā šie reģioni atrodas un kādu papildu atbalstu ieviest. Arī nākamajā daudzgadu budžetā būs papildu finansējums robežu stiprināšanai un reģiona kopējai attīstībai. Tomēr liela nozīme ir arī nacionālajām programmām, piemēram, austrumu pierobežas atbalsta plānam, jo Latvija tiek vērtēta kā viens reģions un tālāk ES finansējumu jau sadala valdība.

Kā vērtējat dzelzceļa Rail Baltica virzību un finansējuma iespējas, ņemot vērā augošās izmaksas, īpaši Latvijā?

Svarīgi ir turpināt ar projekta īstenošanu pavirzīties. Latvijā izmaksas vēl vērtē, un viena no galvenajām problēmām – tās ir vairākkārt augušas, kamēr ES finansējums nav audzis tikpat strauji. Tik, cik ES infrastruktūras instrumentā paredzēts, tik arī ir. Līdz 2027. gadam finansējums lielā mērā jau izsmelts, bet nākamajam periodam no 2028. gada piedāvājam to dubultot. Rail Baltica konkursos ir startējusi veiksmīgi un saņēmusi vienu no lielākajām summām. Tātad projektu var turpināt, un arī nākotnē ir cerības uz papildu līdzekļiem, taču ir svarīgi izmaksas saglabāt saprātīgos ietvaros, jo finansējums nav bezgalīgs.

Kā vērtējat digitālā eiro ieviešanu? Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem – kas viņiem būs jādara?

Eiro kā valūta starptautiski saglabā stabilu pozīciju, un nākamgad plānota eirozonas paplašināšana – pievienosies Bulgārija. Par digitālo eiro – Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, pie kura vēl strādā Eiropas Padome un Parlaments. Digitālā eiro galvenā doma ir piedāvāt Centrālās bankas naudas digitālo formu, kas būtu ekvivalents skaidrai naudai. Digitālais eiro būtu pieejams komercbankām vai citām maksājumu iestādēm, konts būtu piesaistīts Centrālajai bankai, bet iedzīvotāji bankās visu darītu kā parasti. Digitālais eiro piedāvās divas galvenās iespējas – darījumus tiešsaistē un darījumus bez interneta, piemēram, pārskaitījumu no telefona uz telefonu. Turklāt uzsvars likts uz privātumu, lai digitālā nauda būtu tikpat privāta kā skaidra nauda.

Vai digitālais eiro aizstās skaidru naudu, un kā tiks nodrošināta piekļuve skaidrai naudai?

Nē, digitālais eiro skaidru naudu neaizstās. Bez digitālā eiro priekšlikuma Komisija vēl ir sagatavojusi likumprojektu, kas nostiprinātu to, ka skaidra nauda ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un eirozonas valstīm uzdotu iedzīvotājiem to nodrošināt pietiekami. Mērķis ir tāds, lai skaidra nauda būtu arī turpmāk, īpaši ņemot vērā cilvēku vēlmi pēc privātuma un drošības, kā arī situācijas, kad digitālie risinājumi vai internets nav pieejami.

Vai prasības par skaidru naudu saistītas ar ES likumiem, vai tā ir tikai Latvijas Bankas iniciatīva?

Tagad, kad notiek diskusija par komercbanku pienākumu nodrošināt skaidru naudu, tā galvenokārt ir Latvijas Bankas un nacionālo iestāžu iniciatīva. Eiropas Komisija izstrādājusi priekšlikumu par skaidras naudas likumīgā statusa stiprināšanu, bet tas vēl ir procesā un nav spēkā. Tātad pasākumi Latvijā ir nacionālās iniciatīvas, bet nākotnē noteikumi to paredzēs arī Eiropas līmenī.