Mazāk birokrātijas, būvējot mājas

„Birokrātija un administratīvais process pēc būtības cilvēku aizsargā, diemžēl dažreiz pārcenšamies,” tā par šī sloga mazināšanu būvniecībā sacīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, kurš piedalījās žurnālistu sarunā ar Saeimas priekšsēdi Daigu Mieriņu.

Jau šogad mazēkas (dārza mājiņas, šķūņus, nojumes u.c.) varēs zemesgrāmatā reģistrēt vienkāršotā kārtībā. Top arī jauns Būvniecības likums, lai birokrātiju nozarē mazinātu.

LAI NAV DĪKSTĀVES

Kā sacīja D.Mieriņa: „Ekonomikas ministriju uzaicinājām tāpēc, ka būvniecība ir gana sarežģīta nozare un skar visus iedzīvotājus. Process ir diezgan sarežģīts, tāpēc cilvēki bieži vien nevēlas ne savas mājas legalizēt, ne nodot ekspluatācijā.”

J.Miezainis turpināja: „Tas, ko sloga mazināšanai jau esam izdarījuši, ir vienkāršotā kārtība ēkām. Virsmērķis ir bijis likvidēt dīkstāvi, kas būvniecībā rodas. Valdība atbalstīja grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos. Vadmotīvs ir viens – likvidēt neefektivitāti, ļaut uzņēmējiem strādāt un izdarīt tā, lai dīkstāvē nokļūtu pēc iespējas mazāk ēku. Tas arī ir lielākais finansiālais ieguvums un ekonomija, jo procesu tas saīsina līdz pat 20%. Bet tur mēs neapstājamies – ejam tālāk.

Noteikti esat dzirdējuši, ka ar premjeres Evikas Siliņas rīkojumu ir izveidota darba grupa, ko vada Raivis Kronbergs. No Ekonomikas ministrijas esmu iesaistīts es. Fokusēsimies uz to, kas individuālo ēku būvniecībā skar vairāk dzīvotāju. Puse darba ir izdarīta, otra puse ir sadaļa lēmumam par ēku izmēru.”

NEBŪS TIK DAUDZ PAPĪRU

23. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi Ekonomikas ministrijas grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, tāpēc turpmāk vienkāršotajā procesā uzceltas būves, piemēram, nojumes, dārza mājas, pirtis, šķūņus un tamlīdzīgas, varēs zemesgrāmatā reģistrēt bez būvvaldes lēmuma. Latvijas Sabiedriskais medijs ziņo, ka jau šogad ēku (būvi) zemesgrāmatā varēs ierakstīt, pamatojoties arī uz sertificēta speciālista apliecinājumu par tās esību apvidū. Tas attiecas uz uzbūvētajām mazēkām (līdz 25 m²), tostarp palīgēkām, nojumēm, šķūnīšiem, pirtīm, saimniecības ēkām, ja būvniecības informācijas sistēmā par celtniecību ir iesniegts paziņojums.

J.Miezainis sacīja: „Skatīsimies, kā tās ēkas, kuras cilvēki būvē uz savas zemes, pārvietot uz zemāku kategoriju. Jāpārskata izmēri. Šis būs noteikti asu diskusiju jautā-
jums, jo runājam par to, ka izmēru varētu celt līdz 60 kvadrātmetriem. Tas nodrošinātu to, ka cilvēki arī tipveida ēku varētu paši izvietot, uzbūvēt un ļoti ātri sākt lietot. Vairs nebūtu jāiet uz būvvaldi un jāmokās ar to pašu papīru daudzumu, kāds ir lielākām būvēm.”

PIETIKTU PAZIŅOT

Saeimas priekšsēdes biroja vadītājs Edgars Pudzis skaidroja: „Ir jēdziens paziņošana. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs pats uz robežplāna iezīmē, kur ēka atradīsies, un speciālists vispār netiek iesaistīts. Tā ir milzīga atšķirība starp paziņošanu un saskaņošanu, jo būvvalde ēku nesaskaņo un nevērtē. Ļoti būtiski: līdz šim tā novietotas ēkas nevarēja zemesgrāmatā ierakstīt, jo nebija akta par nodošanu ekspluatācijā. Tagad likums ir grozīts, un ir skaidri pateikts: ēkas būvniecību pabeidzot, jebkura sertificēta speciālista – mērnieka, būvuzrauga – apliecinājums, ka ēka dabā tā ir uzbūvēta, būs pamats, lai ierakstītu zemesgrāmatā. Līdz ar to process ir atrisināts, un, kad valdība, ļoti ceru, izspriedīs šos 60 kvadrātmetrus, tad neliela izmēra divistabu privātmāju uzbūvēt varēs cilvēki bez jebkāda administratīvā sloga.”

D.Mieriņa piebilda: „Lai Dievs dod panākt tos pašus 60 kvadrātmetrus! Vēl tas nav pieņemts. Un jau tagad dzirdam, ka sākas pretestība. Pats lielākais mērķis ir tāds, lai iedzīvotājs, uztaisot savu projektu, vienu reizi ar visiem pievienotajiem dokumentiem to iesniedz būvniecības informācijas sistēmā. Lai tālāk tie aizceļo uz Valsts zemes dienestu un Zemesgrāmatu nodaļu. Cilvēkam vairs nekur veselām mapēm nebūtu dokumenti jākopē, jāskraida un jāiet. Valsts zemes dienestā nereģistrēta māja pašvaldībai liedz ļoti daudz nodokļa naudas.”

JAUNS BŪVNIECĪBAS LIKUMS

J.Miezainis stāstīja, ka galvenais likumā būtu procesa un efektivitātes uzlabojums. „Vajag atļaut to darīt pa kārtām. Ja ir liels objekts, piemēram, noliktava ar vairākiem angāriem, kas netiek būvēti vienā laikā, pašlaik tas būtu jānodod vienā laikā. Bet vienu angāru jau varētu lietot: tas ir gatavs, nododams ekspluatācijā un izmantojams. Tas būtu milzīgs ieguvums attiecībā uz dīkstāvi. Vajadzīga atļauja ģeotehniskos darbus sākt reizē ar projektēšanu, jo līdz šim bijis tā, ka izdarām A, tad tiekam līdz B, tad ir C, tad D. Bet A un B varētu darīt vienlaikus, un atkal būtu milzīgs laika ietaupījums.

Ir ieteikums atteikties no autoruzraudzības – tā visam uzlikta kā slogs, un tas nav tikai administratīvi smagnējs process, tajā ir arī liela subjektivitāte. To redzam, kad īpaši Rīgā arhitekti mēdz sastrīdēties. Viens saka – ir labi, cits – ka šausmas. No subjektivitātes mēs ar autoruzraudzības precizēšanu tiktu vaļā. Likums samazinātu prasības būvdarbu fiksācijai, varētu atteikties no dublējošiem aktiem jeb tā, ka divos dokumentos jānorāda viens un tas pats. Tas iet sasaistē ar visa procesa digitalizāciju.

Arī atkārtoti izmantojamie būvmateriāli ir būtiska lieta – te ir runa par ilgtspēju. Ir bijis tā, ka būvmateriālu atkritumu statusa izbeigšana un sertifikācija bijusi tik šausmīgi sarežģīta, ka vieglāk būtu nopirkt jaunus materiā-
lus, nevis izmantot tos, kam viss ir kārtībā. Vēl būs kadastrālā uzmērīšana – arī tas noteiktā grupā paātrinātu nodošanu ekspluatācijā, jo tur ir rinda.

Tās ir lielās lietas Būvniecības likumā, ko esam izdarījuši, un tas ir ceļā uz Saeimu.”

PRIVĀTMĀJĀS JĀBŪT VIEGLI UN ĀTRI

E.Pudzis papildināja: „Ir noņemta prasība rūpnieciski ražotajām ēkām iesaistīt arhitektu. Ja nopērkat gatavu ēku, pietiks ar ražotāja tehnisko dokumentāciju. Nebūs vairs vajadzīgs tas, ka arhitekts formāli to pārzīmē un vēlreiz paraksta, kaut ēka nopirkta rūpnīcā.

Jānodrošina tas, ka gandrīz visos gadījumos iedzīvotājiem administratīvā sloga ir maz. Protams, ja runājam par lielām ēkām, kā skolām un slimnīcām, kur apgrozās milzīgs cilvēku skaits un kuras tiešām var radīt bīstamību, tur prasības noņemt nevar. Bet tieši privātmājas ir tā prioritāte – lai iedzīvotājiem ir viegli, lēti un ātri.

Ideja ar otrreiz izmantojamiem materiāliem ir ļoti vienkārša. Pašlaik, ja vecu māju nojaucam, tad materiāli jānogādā atkritumu pārstrādei, jāizdod sertifikāti, un tikai tad tos var vest atpakaļ kā otrreiz izmantojamus. Bet tagad normatīvi atļaus to darīt būvlaukumā.”