Liepājai 2027 pievienojas deviņi mūsu vēstneši

Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas vēstnešu rindas papildinātas ar 32 spēcīgiem kurzemniekiem, no kuriem deviņi ir kuldīdznieki. Pašlaik vēstnešu programmā iekļauti 69 cilvēki.

Izraudzīti no 58

Konkurence uz šo titulu bijusi spraiga – saņemts 61 pieteikums par 58 nominantiem. Žūrija vērtēja viņu atpazīstamību un sasniedzamo auditoriju, panākumus, prasmi prezentēt un iespējamo pienesumu Eiropas kultūras galvaspilsētai. Konkursā varēja pieteikties ikviens radošs Liepājas, kā arī Kuldīgas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājs ar savu redzējumu, kā papildināt vai popularizēt Liepājas 2027 programmu, sniedzot paliekošu ieguvumu. Žūrijā bija Liepājas 2027 mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča, pirmā iesaukuma vēstnesis, koncertzāles Lielais dzintars mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis un komunikācijas speciālistes no visām trim (Ne)miera zemes pašvaldībām: Zita Lazdāne, Ilze Meirupska un Sanita Dejus.

Dažādas jomas vienā komandā

Vēstniekiem brīvprātīgi jāuzņemas konkrēts uzdevums atkarībā no viņu stiprajām pusēm un pašu iecerēm, kā Liepājas 2027 programmu papildināt vai Liepāju popularizēt kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Jaunajiem Kuldīgas novada vēstniekiem vaicājām, kādas ir viņu idejas un uzdevumi. Alsungas folkloras ansambļa Suitu vīri vadītāju Ilgu Leimani pieteikusi pašvaldība: „Liepājā 2027 notiks visaptveroši pasākumi pa dažādām nozarēm, tāpēc vēstnieki ir dažādu profesiju un vietu pārstāvji. Skaidrs, ka ilgus gadus darbojos Alsungā, tāpēc pārstāvēšu suitu kultūru un etnogrāfiju. Arī šai galā vajag cilvēku, kas visus vieno, un, ja jāsniedz palīdzīga roka, tad tālāk vienosimies. Pašlaik konkrētu uzdevumu nav, bet teica, ka varētu būt septembrī. Taču kaut ko jau esam izdarījuši: kad Liepājai vajadzēja pie šī titula tikt, jūras krastā dejojām, dziedājām, spēlējām dūdas un vēl visu ko citu darījām. Mans nodoms ir to apvienot, un, ko varu dot, to visi ļoti labi zina.”

Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis, kas darbojas ēdināšanā un viesmīlībā, saka: „Centīšos būt noderīgs. Virzāmies arvien tuvāk lielajam notikumam, kurā arī Kuldīga ir partnere un ienes tajā savu artavu. Pašlaik uzdevums ir visiem komunicēt, taču konkrētu uzdevumu vēl nav.”

Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja, UNESCO pasaules mantojuma vietas pārvaldniece Jana Jākobsone šim titulam esot laipni piekritusi: „Cilvēki, kas mani pieteica, cerēja, ka turpināšu izcelt kultūrvēsturiski būvētās UNESCO vides vērtības Kurzemē un mūsu pieredzi nodošu citām vietām, piemēram, Aizputei un Liepājai. Īstenosim arī kādu programmu, kurā būs konferences par koka arhitektūru un dārzu kultūru. Mēģināšu savu pienesumu sniegt ikdienas darbā un pasākumos, iedvesmojot ar mūsu mantojuma saglabāšanas un Kuldīgas UNESCO stāstu. Eiropā vienlaikus būs divas kultūras galvaspilsētas, un otra ir Evora Portugālē, kas UNESCO sarakstā iekļauta pirms 30 gadiem. Mans pirmais uzdevums ir izpētīt šīs vietas stāstu un izprast problemātiku, domājot, kā uzlabot mūsu iedzīvotāju attieksmi un lepnumu par savu vietu.”

Ultrariteņbraucējs Arvis Sprude, kuram ir starptautiski panākumi, saka: „Tā kā nāku no sporta, protams, piedalīšos kādos pasākumos vai arī kā sportists Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu nesīšu ārpus Latvijas. Vēl es strādāju ar tautas deju – esmu Kuldīgas deju kopas Bandava vadītājs, piedalāmies Dziesmu svētkos, saglabājam tautas deju kā nemateriālo kultūru un dejotājus vienmēr iesaistu arī savās sporta aktivitātēs. Kā vēstnesis mēģināšu apvienot šīs divas šķietami nesavienojamas lietas – sportu un kultūru, taču sports noteikti ir sava veida kultūra.”

Attēlā: Daļa no Liepājas 2027 Kuldīgas novada jaunajiem vēstnešiem kopā ar pašvaldības pārstāvēm: UNESCO mantojuma pārvaldniece Jana Jākobsone, domes priekšsēde Inese Astaševska, diriģents Māris Sirmais, uzņēmējs Toms Grasmanis-Laše, fokloriste Ilga Leimane, arhitekts Didzis Jaunzems, kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa, ultrariteņbraucējs, deju kolektīva vadītājs Arvis Sprude un komunikācijas speciāliste Ilze Meirupska.