Lai vieglāk sākt ceļu uz bērnudārzu

Augustā un septembrī mūsu novada bērnudārzos pusotru gadu un divus gadus vecie mazuļi pakāpeniski sāk savas gaitas bērnudārzā. Kā mazajam un vecākiem vieglāk pierast pie pārmaiņām?

Kuldīgas bērnudārza Ābelīte audzinātāja Valentīna Eglīte, kura ar pirmsskolas audzēkņiem nostrādājusi 35 gadus un lielu daļu tieši ar vismazākajiem, piekrīt, ka šis periods ir sarežģīts ne tikai bērnam, bet arī vecākiem, tāpēc svarīgi atbalstīt abas puses.

„Pirmais mēnesis tiešām ir ļoti grūts, tāpēc mūsu bērnudārzā vairākus gadus ir atvērto durvju dienas, kad vecāki ar bērnu divas stundas dienā var atnākt, iepazīties ar audzinātājām un auklītēm, spēlēties, apskatīt telpas. Visu izrādām un izstāstām,” audzinātāja dalās pieredzē. Vecāki parasti esot saprotoši un savas atvases uz grupiņu vedot pakāpeniski – pa trim četrām dienā, lai personāls vairāk laika var pavadīt ar katru mazo audzēkni.

V.Eglīte uzsver, ka svarīgi ir pirmās trīs dienas bērnu grupiņā atstāt tikai līdz pusdienlaikam: „Mēs bērnus vērojam un tad vecākiem pasakām, kurš mazulītis jau ir gatavs arī atpūsties, nevis iet gulēt, un bērnudārzā pavadīt visu dienu.” Ar visu lielo pieredzi audzinātāja nespēj izskaidrot, kāpēc sākumā gandrīz visi bērni jau pēc aicinājuma paņemt krēsliņu, lai atpūtinātu kājiņas, sāk raudāt. Svarīgi esot bērnus radināt staigāt kājām. Lai darbības būtu daudzveidīgas, daļu laika audzinātāja ar mazuļiem pavada bērnudārza teritorijā. Un, lai gan kopā ar tiem ir divas auklītes, nav iespējams tos nēsāt vai stumt ratiņos.

Tāpat vajadzīgs dienas režīms: mājās laikus jāiet gulēt, lai no rīta vieglāk piecelties. Arī vecākiem no rītiem vajadzētu būt mierīgiem, garderobē nevajag no bērna atvadīties ilgi. „Mūsu grupiņā ir mīļas audzinātājas un auklītes, kas ļaujam bērnam ņemt līdzi arī vienu mīksto mantiņu, lai vieglāk no vecākiem atvadīties,” iedrošina V.Eglīte.

Mazuļus pie visa te radinot pamazām. Daži pirmās dienas neēd, bet ar varu nevienu nespiežot. Savukārt bērnudārzs gan neesot īstā vieta, kur no visa atradināt: no pamperiem, pudeles vai pupa. „Pusdienlaiks ir visgrūtākais, bet ar laiku pieraduši ir visi,” iedrošina audzinātāja. Viņa ar vecākiem ļoti daudz runā un aicina būt atklātiem, stāstot par bērna ieradumiem un izjūtām. Audzinātāja iesaka rēķināties ar to, ka pirmajā gadā bērni slimos daudz un būs jāmeklē izeja. „Man vajag nevis ārsta zīmes, bet grupiņā veselus bērnus,” V.Eglīte ir stingra. Tāpēc ļoti svarīgi ir atvases ģērbt atbilstoši laika apstākļiem.

Jau pirmajā gadā jāapgūst daudz: jāpazīst sava vietiņa, jāatceras sava zīmīte, jāmazgā rokas un mute, jāsēž pie galda, jādzer no krūzītes, jālieto citi galda piederumi, jākārto mantas, jāmācās dalīties un rotaļāties. Vieglāk to apgūt tad, ja mazulis uz bērnudārzu dodas labprāt.