Kurināmais sagādāts, maksa mainīsies

– Jaunajai apkures sezonai esam sagatavojušies: kā ierasts, vasarā remontētas un sakārtotas siltumapgādes komunikācijas, iepirkta daļa kurināmā, norit darbs pie tehnoloģiju jaunievedumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegts jaunais tarifa projekts, bet nav zināms, kad tas stāsies spēkā. Regulatora mājaslapā redzams, ka izskatīšanā ir vairāki desmiti šādu projektu, tāpēc process ieilgst. Pērn tarifa izmaiņas iesniedzām divreiz: vispirms vasaras vidū, bet gada beigās no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ vajadzēja iesniegt atkārtoti. Spēkā ir aprīlī pieņemtais tarifs – 70,48 eiro par megavatstundu. Tas ir viens no zemākajiem Latvijā, un pēc jaunā projekta apstiprināšanas tas varētu būt līdzvērtīgs vidējai maksai Latvijā. Precīza summa nav zināma, bet plānots, ka izmaksu sadārdzinājuma dēļ tas būs līdzīgs tam, kāds bija janvārī, – 95,17 eiro par megavatstundu (bez PVN). Izmaiņas galvenokārt saistītas ar kurināmā cenu, kas veido kopējo izmaksu īpatsvaru (52%). Pārējās lielākās izmaksas šoreiz nav pārskatītas.

Kurināmā tirgū tas brīdis, kad neiedomājamā cenu kāpuma dēļ valstī iestājās enerģētiskā histērija, bija pagājušā gada nogalē. Tagad cenas stabilizējušās, bet, protams, lētāks jau nekas nekļūst. Salīdzinot ar augustu, jau tagad ir palielinājums. Tāpēc vasarā cenšamies izmantot brīdi, kad cena ir maksimāli zema. Pašlaik abās Kuldīgas katlumājās ir savests vairāk nekā 30% no visai sezonai vajadzīgā. Piegādātāji ir stabili partneri. Arī lielākais remonts un apkope pabeigta – būtībā varam sezonu sākt kaut tūlīt. Siltuma ražošana lētāka nekļūs, tāpēc daudz darām energoefektivitātes uzlabošanā.

Šogad esam ieviesuši pāris viedo lietu. Tūlīt būs pabeigts pilsētas centralizētās siltumapgādes digitālais dvīnis, kas ļaus izspēlēt iespējamos scenārijus, prognozēt un novērst neprecizitātes siltuma ražošanā un pārvadē, lai konkrētos laika apstākļos piegādātu precīzi tik daudz siltuma, cik cilvēkiem vajag, un nebūtu pārtēriņa. No jaunajām tehnoloģijām jau darbojas telemetrija – automātiska skaitītāju vadība un nolasīšana attālināti. Vēl šogad aktualitāte bija pāreja uz tiešajiem maksājumiem. Šis process tuvojas beigām, un gandrīz visi klienti līgumus ir pārslēguši. Galvenais mērķis – ar pakalpojuma sniedzēju norēķināties bez ēku apsaimniekotāja starpniecības.

Interesanti, ka tieši šajā laikā, kad dzīves dārdzība augusi, parādnieku skaits mazinājies. Iespējams, cilvēki kļuvuši apzinīgāki un saprot, ka, iekrājot parādu, vēlāk būs tikai grūtāk. Vienlaikus arī paši daudz strādājam un atgādinām par norēķiniem, lai neļautu šai problēmai samilzt. Liela daļa klientu maksā visu gadu, jo avansa maksājumi vasarā atvieglo rēķinus ziemas mēnešos.

Nepieredzēti augusi interese par pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei. Plānojam, ka būvdarbi, kuros siltumtrasei tiks pievienoti jauni objekti, noritēs līdz pirmajam salam. Nav tādu lielu projektu kā pērn, un lielākoties pieslēdzas privātīpašumi. Malkas apkure ir lētāka tikai šķietami, ja nav jāpārbūvē skurstenis, jāremontē apkures sistēma un tā jāuztur ugunsdrošā stāvoklī, kā arī tad, ja netiek rēķināts darbs kurināmā sagādē. Pirms siltumtrases izbūves tiek rūpīgi apsvērts, vai tas būs ekonomiski pamatoti – cik jauno pieslēgumu būs.