Krāpnieki nemainās – mainās viņu rīki

Elviss Strazdiņš, Digitālās drošības centra dibinātājs, bijušais kuldīdznieks:

– Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir izplatīti. Zvana sieviete, ka viņa ir slimnīcā un vajag samaksāt policijai, lai no šīs situācijas viņu dabūtu ārā. Sākumā ir telefona zvans, kurā atskan ieraksts, bet cilvēki to neapzinās. Tālāk atkarībā no tā, kā uz zvanu tiek reaģēts, krāpnieks otrajā galā klausās atbildes un skatās, vai sarunu pārņemt vai ne. Tad to pārņem, uzdodoties par policistu. Tālāk tiek izkrāptas lielas naudas summas, dažos gadījumos pat desmitiem tūkstošu eiro. Cilvēks, uzdodoties par ārstu, atbrauc kovida maskā un savāc skaidru naudu.

Pirmais šāda tipa krāpšanas gadījums bija 90. gados – to atradu arhīva vietnē Periodika.lv. Tolaik ieraksts bija cits, bet arī tad raudoša sieviete zvanījusi, ka policijai jāmaksā kukulis, lai viņu it kā izpestītu. Acīmredzot šādi krāpšanas mēģinājumi darbojas vairāk nekā 30 gadus. Vecās shēmas joprojām rotē un nemainās – mainās tehnoloģijas un ticamība. Ar minēto ierakstu saskāros pirms gada, un ticu, ka tādi bija arī pirms tam.

Vēl izplatīta krāpšana ir tāda, ka, uzdodoties par Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), krāpnieks sūta ziņu, ka kādam ir pārkāpumu soda punkti. Kad atver viltoto CSDD mājaslapu, tā izskatās pēc īstās. Kad uz saites uzklikšķina, tā aizved uz vienotās pieteikšanās moduli, kur piedāvāts autorizēties ar internetbanku. Kad cilvēks to izdara, viņš krāpniekam nodod pieeju savam bankas kontam. Īsziņās vienmēr jāapskata tajās iekļautā saite: ja tur nav Csdd.lv, tad tā nav īstā mājaslapa. Šādi krāpšanas mēģinājumi pienāk arī e-pastā. Tajos pat norādīts īstais CSDD konta numurs un rekvizīti, bet krāpnieks rēķinās ar to, ka cilvēks naudu nepārskaitīs pa taisno uz kontu, bet uzklikšķinās uz saites, kas aizved uz vienotās pieteikšanās moduli.

Krāpnieki izmanto Google meklēšanu, lai reklamētu viltus vietnes E-veselība. Kad meklētājā ieraksta E-veselība, pirmā reklāma, kas var parādīties, ir krāpnieku samaksāta reklāma, un tā aizved uz viltus saiti. Tur princips tāds pats: lai viltotajā lapā jebko izdarītu, ir jāautentificējas vienotās pieteikšanās modulī.

Vēl ar Latvijas slavenību dziļviltojumiem tiek reklamētas viltus zāles. Mums Digitālās drošības centrā rit eksperiments. Latvijas Organiskās sintēzes institūtā esam iesnieguši zāles, ko nopirkām no krāpniekiem, – gribam saprast sastāvu. Labākajā gadījumā tās būs nekaitīgas, bet, ja tās satur cukuru, tad cilvēkiem ar cukura diabētu šīs zāles tiešām nāk par ļaunu. Slavenību dziļviltojumos kovida vakcīnu sekas tiek aprakstītas kā tipiski strādājoša cilvēki simptomi – loģiski, ka cilvēks ir darbā noguris, dažkārt bēdīgs, ar sliktu atmiņu. Tieši tāpat strādā horoskopi: cilvēks tajos nolasa to, kas var piemist jebkuram. Ja piesakās viltus zālēm, piezvana krāpnieku pārstāvis, kurš ir algots pārdevējs un pat nezina, ka pārdod viltus zāles, lai gan viņam vajadzētu zināt, ka zāles drīkst tirgot tikai aptiekā. Mums tās izmaksāja ap 50 eiro, bet citi var iztērēt arī simtus. Tad atnāk draza, ko cilvēki lieto, un tad var notikt viss kaut kas. Dziļviltojumu videosižetos runā Baiba Sipeniece, Raimonds Pauls un citas slavenības.

Digitālās drošības centru nodibināju pirms pusotra gada. Tā ir oficiāla organizācija tai darbībai, ko darīju jau iepriekš, platforma, kurā cilvēkus informēju. Ir tādi, kas sociālajos medijos seko centra profilam, ne manam, un otrādi. Tas ir vēl viens kanāls un arī legāls veids, kā varam saņemt ziedojumus, lai turpinātu krāpniekus atmaskot. Komandā ir mana sieva Linda Strazdiņa un jurists Jānis Grīniņš. No ziedotājiem atsaucība ir – to nav daudz, bet tas nav mūsu biznesa plāns. Nodibinājuma mērķis ir cilvēkus izglītot, viņiem palīdzēt, ievākt informāciju, lai krāpniekus saprastu labāk. Filmējam raidījumu Drošraide – tas prasa daudz laika. Sadarbojamies ar ministrijām, Saeimas komisijām, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Valsts policiju. Iesaku sociālajos tīklos sekot mūsu centram un par tur uzzināto runāt ģimenes un draugu lokā. Ja atklājat ko nelikumīgu, ziņojiet mums!