Kopā līdz uzvarai

Vienoti, skanīgi un līdz asarām aizkustinoši – tā pēc Ukrainas brīvības cīņām veltītā labdarības koncerta Kopā līdz uzvarai atzina gan dziedātāji, gan klausītāji ļaužu pilnajā Kuldīgas Sv. Annas baznīcā.

Emocionāls piesātinājums

Dziedāja mūsu kori Rāte, Ventava, Gaisma (Kuldīga) un Sonante (Skrunda), kā arī draugi – Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde jauktais koris Sonore. Skanēja ukraiņu melodija Oi, u luzi červona kalina, Pētera Plakida, Emīla Dārziņa, Jāņa Lūsēna u.c. komponistu dziesmas. Korus papildināja instrumentālā grupa: Zigurds Turss (klavieres), Līga Aleksandra Jāvalde (saksofons), Arnis Blūmentāls (ģitāra), Una Raikstiņa (basģitāra) un Raimonds Kalniņš (sitaminstrumenti). Emocionāli piesātināti skanēja Raimonda Paula un Jāņa Petera Veltījums dzejniekiem un Ainara Virgas Dzimtā valoda, ko Līvu solists Jānis Buķelis dziedāja ar kopkori. Diriģents Andis Groza pastāstīja, ka kolektīvi gatavojušies jau labu laiku. Noslēgums saskanējis gan ar veltījumu patriotismam, gan to, ka iepriekš bija Dzimtās valodas diena. „Karš nav saprotams tiem, kuri dzīvo mierīgā valstī. Tomēr mēs visi jūtam Ukrainai līdzi,” teica A.Groza.

Dziesma rada vienotību

Vairāki klausītāji atzina, ka Krievijas brutālais karš Ukrainā dažkārt raisa bailes un neziņu par to, kas var notikt mūsu valstī, bet koncertā pārņēmusi vienotības un garīgā spēka apziņa. Un, ja nevar palīdzēt citādi, tad arī ziedojums tiem, kuri Ukrainā aizstāv savas mājas un brīvību, ir solis tuvāk uzvarai un kopīgam mieram. Viesturu un Rūtu Pirro aizkustinājušas abu valstu himnas un pārējās dziesmas, arī baznīcas noformējums ar abu valstu karogiem un koristu tērpi, kuriem pieskaņotas ukraiņu nacionālās krāsas. „Mūsu noskaņojums nav mainījies – Ukrainai jāpalīdz, cik spējam,” teica V.Pirro. „Taču skumdina Rietumu pasaules liekulība, nevēlēšanās palīdzēt visiem pieejamajiem līdzekļiem un gļēvas atrunas, aiz kurām, iespējams, slēpjas bailes no Krievijas un izdevīgu darījumu zaudēšana.”

Trīs gadi ir daudz

Mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics norādīja, ka pat bailēs varam paļauties uz ticības spēku, uz Dievu. Viņš dalījās savās trīs gadu izjūtās. 2022. gada 24. februārī, kad Krievija noziedzīgi iebruka Ukrainā, vecākajam dēlam Vilhelmam bijuši divi gadiņi un togad piedzimis jaunākais dēls Kārlis. Kopš kara sākuma mācītājs reizi mēnesī brauc ukraiņu karavīrus atbalstīt un darīšot to tik ilgi, kamēr jutīšot, ka viņa bērni ir drošībā. „Tik daudz cilvēku atdevuši dzīvību par savu valsti! Mēs nākam no tautas, kura par brīvību cīnās un kurai dota iespēja investēt sevi brīvībā. Nav nekā skaistāka par brīvību, kurā var augt, teikt to, kas ir sirdī, dzīvot savā zemē, ko Dievs devis. Ir vērts savu valsti celt, nevis zaudēt, ir vērts dzīvot piepildīti, ar paceltu galvu kaut brīdi, nevis noliekt muguru un saņemt spļāvienu,” tā M.Burke-Burkevics. Jau svētdien pēc dievkalpojumiem mācītājs atkal devās uz Kijivu, lai varonīgajiem ukraiņiem nodotu ziedojumu. Koncerts Ukrainas atbalstam ienesa 1875,15 eiro un 1500 grivnu.