Ko, kur un kāpēc jūs ieteiktu studēt?

Kur saņemt labu izglītību, un kuras profesijas būs pieprasītas?

Starp darba devējiem augstāku atzinību guvušas tās studiju programmas, kas saistītas ar datorzinātnēm,
uzņēmējdarbību un ekonomiku, liecina karjeras portāla Prakse.lv studiju programmu un
izglītības iestāžu reitings.

______________________________

Bez inženieriem neiztikt

Gints Sīviņš, ekonomikas ministra ārštata padomnieks reģionālās attīstības jautājumos, Ogres novada domes priekšsēža vietnieks:

– Ir nepieciešami inženieri, kas saistīti ar eksaktajiem priekšmetiem. Daudzos šādos arodos vajadzīgas arī programmēšanas iemaņas. Darba devējiem bieži vajadzīgi šoferi, kā arī citi tehniskie darbinieki, kā metinātāji un namdari. Šīs profesijas ir pieprasītas. 90. gados bija klasiskais stāsts, ka visiem jāmācās par juristiem un finansistiem, bet tā vairs nav. Tas, ka augstāku darba devēju atzinību guvušas datorzinātņu, uzņēmējdarbības un ekonomikas studijas, nav slikti. Ražošana un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšana ir labas ekonomikas pamats, bet bez inženieriem un tehniskajiem speciālistiem neiztikt. Mēs Ogres novadā vidusskolas līmenī piedāvājam dažādu jomu mācības. Mums atvērsies jauna vidusskola, kurā būs vairākas paralēlklases četrās jomās. Jaunieši varēs specializēties, lai mācītos augstskolā, piemēram, dizainā un tehnoloģijās, valodās un inženierzinībās.

______________________________

Katrai studiju programmai savs mērķis

Liene Levada, Latvijas Studentu apvienības prezidente:
– Grūti nosaukt konkrētas studiju programmas vai augstskolas, jo katrai ir savs mērķis: vai tā sagatavo profesionāli vai akadēmiski, vai students vēlas iet profesijā vai darboties zinātnē. Tāpēc nevar gluži pateikt, ka kāda programma ir labāka vai sliktāka. Darba devēja viedoklis noteikti ir nozīmīgs, un aicinām viņus vairāk iesaistīties studiju satura izstrādē, lai to pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Jāņem vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus rīko absolventu monitoringu, tas ir, vērtē viņu darba gaitas pēc studijām: gan jomu, kurā viņi strādā, gan ienākumu līmeni. To noteikti vajadzētu ņemt vērā nākamajiem studentiem, kad viņi savu programmu izvēlas. Ekonomikas ministrija izdod darba tirgus prognozi – tajā prognozēts, kurās un cik augsti kvalificētās profesijās ir speciālistu iztrūkums.

______________________________

Ekonomika aug, bet cilvēku kļūst mazāk

Vladislava Brucka, personāla atlases aģentūras Work In direktore:
– Izteikti pieprasītas profesijas ir IT un biznesa jomā, kā arī medicīnā un reklāmas nozarē. Tas, protams, atkarīgs no katra prasmēm, kādā novirzienā studēt. Kur to darīt – grūti pateikt. Visticamāk, laba izglītība ir augstskolā RISEBA, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, arī Transporta un sakaru institūtā. Mūsu aģentūrā vispieprasītākās profesijas ir medicīnā un IT jomā. Latvijā tajās darbinieku ļoti trūkst, bet principā darbinieku trūkums ir visās nozarēs, arī celtniecībā, transportā, loģistikā. Ekonomika turpina attīstīties, bet cilvēku Latvijā kļūst mazāk – viņi gan aizbrauc prom, gan mirst, tomēr ekonomika aug.

______________________________

Tehnikuma izglītība ir drošs ieguldījums

Rihards Blese, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts:
– Mums ir ļoti svarīgi, lai katrs jaunietis un arī pieaugušais no savas izglītības iegūst maksimumu. Bēda ir tāda, ka darba tirgū ienāk mazāk cilvēku, nekā no tā iziet. Protams, varam cerēt, ka zināmos darbos mūs aizvietos roboti, un kaut kur tā jau notiek, tātad ir automatizācijas tendences: kaut ko darīsim efektīvāk. Bet kopumā darba roku kļūst mazāk. Jābūt augstākai kvalifikācijai, nekā tas ir bijis iepriekš, un jāspēj līmeni noturēt, nemaz nerunājot par izaugsmi. Pirmā tēze ir tāda, ka no katra cilvēka jāspēj panākt maksimumu. Runa ir gan par tiem jauniešiem, kuri iet sākotnējās izglītības ceļu, proti, pēc 9. klases iet uz tehnikumu vai vidusskolu un pēc vidusskolas uz augstskolu. Otrs ceļš ir pieaugušo izglītība, kurā notiek pārkvalifikācija, kad viena profesija jau ir apgūta. Mūsdienās to var izdarīt, un to vajag darīt, un dzīve arī piespiež. Ja ne mainīt profesiju, tad tajā vismaz pilnveidoties. Nākamā bēda ir tāda, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu darba tirgū nonāk bez profesionālas kvalifikācijas vai augstākās izglītības. Cilvēkiem ir deviņu vai 12 klašu izglītība vai arī nepabeigta profesionālā vai augstākā izglītība. Tas nozīmē, ka viņi īsti nav ieguvuši tās prasmes, kas darba tirgū nepieciešamas. Protams, viņi var darīt palīgdarbus vai kaut ko apgūt paši, bet viņu konkurētspēja darba tirgū ir apdraudēta. Būtu fantastiski, ja visi ietu izglītības ceļu. Mūsu rekomendācija būtu pēc 9. klases pamatīgi apsvērt došanos uz tehnikumu, jo dati rāda, ka gandrīz visās jomās, ko var apgūt tehnikumos, ir paredzams darbaspēka iztrūkums. Skaidrs, ka inženierzinātnēs, lauksaimniecībā, dabas zinātnēs un veselības aprūpē ir ļoti liels pieprasījums. Tehnikuma izglītība ir ļoti droša investīcija. Cilvēks, visticamāk, darbu atradīs un pat būs labi atalgots. Ja salīdzina cilvēkus ar augstāko izglītību ar cilvēkiem bez tādas izglītības, tad atšķirība ienākumos ir puse – tie ir par 50 procentiem lielāki. Augstākie ienākumi pēc absolvēšanas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, dabas zinātnēs, arī lauksaimniecībā. Pozitīvi ir tas, ka liela daļa absolventu dibina savus uzņēmumus. Nav jāstudē uzņēmējdarbība, lai to darītu, gluži otrādi – jāsāk ar to specialitāti, kurā vēlies sevi attīstīt. Vislielākais ir dabaszinātņu speciālistu iztrūkums, tātad matemātikas, informācijas tehnoloģiju, kā arī inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības sektorā un lauksaimniecībā. Līdzsvarā ir veselība un sociālā labklājība. Ja runā par humanitārām zinātnēm, tur konkurence daudz lielāka. Tāpat, ja cilvēki izvēlētos būt skolotāji, arī tas mūsu sabiedrībai būtu milzīgs pienesums.