Ko domājat par kūlas dedzināšanu? Vai ir gadījumi, kad tā pieļaujama?

Iesākoties pavasarim, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atkal saņem pirmos izsaukumus uz kūlas dedzināšanu. Ko par to domājat? Vai ir gadījumi, kad tā pieļaujama?

Rudenī zāle jānopļauj

1. Dace Jansone, Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste:

– Kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Tā samazina pļavu biotopu daudzveidību un iznīcina augus, mazina zemes auglību un to noplicina. Ugunsgrēkos iet bojā kukaiņi, putnu ligzdas un dzīvnieki, kuri zem garās zāles atraduši patvērumu vai vēl ir pārāk mazi, lai no liesmām aizbēgtu.

Šogad pilsētā neviens gadījums vēl nav reģistrēts. Iestājoties pavasarim, novada iedzīvotāji arvien vairāk sākt īpašumus kopt un aizdedzina platības ar pērno zāli, bet tā dēļ var rasties nekontrolēti ugunsgrēki un apdraudējums.

Pašvaldības policija īpašumus kontrolē saskaņā ar teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem. Iepriekšējā gadā domes administratīvajā komisijā pieņemts lēmums aptuveni 15 pārkāpumos, kas saistīti ar apsaimniekošanu.

Mēs aicinām iedzīvotājus sev piederošos īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas sakopt bez kūlas dedzināšanas. Svarīgi pirms rudens iestāšanās nopļaut zāli savā un pieguļošajā īpašumā.

Izplatīti ir mīti, bet sods ir bargs

2. Anete Strazdiņa, VUGD prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore:

– Šogad pirmie kūlas ugunsgrēki Latvijā dzēsti jau 8. janvārī Dobeles, Jelgavas un Augšdaugavas novadā, līdz 6. martam valstī – 23. Kuldīgas pusē pašlaik vienīgais reģistrēts 4. martā Rendas pagastā, kur kūla dega 100 kvadrātmetros, bet Kurzemē reģistrēti trīs. Pagājušajā gadā pirmais Kuldīgas pusē bija 4. aprīlī, un kopumā novadā dzēsti 19, bet Latvijā – gandrīz 800. 2022. gadā reģistrēts gandrīz 1500 gadījumu, tātad pērn vērojams samazinājums.

Kūlas ugunsgrēki pieaug līdz ar siltu un saulainu laiku, un skaits, degšanas platība un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apzinīguma. Ja pavasaris ir mitrs un silts, tad ātri izaug jaunā zāle un kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja lietus ilgi nav, pērnā zāle kļūst aizvien sausāka, un ugunsgrēku skaits un platība pieaug.

Par kūlas dedzināšanu sabiedrībā izplatīti vairāki mīti, piemēram, ka tad zeme kļūst auglīgāka, ka tā viegli var sakopt neapsaimniekotās teritorijas un ka tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. Neviens mīts par dedzināšanas lietderīgumu neatbilst patiesībai, un, kā rāda mūsu dienesta pieredze, kūlas ugunsgrēki apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumus.

Fiziskas personas var sodīt ar 56–140 naudas soda vienībām, un viena vienība ir pieci eiro. Tā sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.

Savukārt par ugunsdrošības neievērošanu, tajā skaitā īpašumu nekopšanu, kuras dēļ var aizdegties kūla, ir brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no sešām līdz 56 vienībām, juridiskajai – no 56 līdz 280 vienībām. Tādējādi fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, juridiskajai – no 280 līdz 1400 eiro.

Jāatceras arī, ka ziņas par kūlas degšanas vietām VUGD sūta Lauku atbalsta dienestam. Ja kūla degusi, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Visvairāk kaitē kukaiņiem, arī augiem

3. Valdis Pilāts, zīdītājsugu eksperts:

– Dabā nav balts un melns arī attiecībā uz kūlu. Ja tā veidojusies nesaimnieciskuma dēļ un dedzināšana ir slinkuma lāpīšana, tad, protams, to noraidu. Saimnieciskas darbības pārtraukšanas dēļ kūla izaug. Ja plānots, ka tajā vietā kaut kas tiks atjaunots ar noteiktu mērķi un nākamajos gados darbība tur būs, tad varbūt to varētu pieļaut. Ja mērķis ir vietā, kur ilgstoši nekas nav darīts, zālāju atjaunot, bet ir skaidrs, ka pēc vienreizējas dedzināšanas tas vēl tiks apsaimniekots, tad kaut kādos gadījumos tas būtu pieļaujams. Pārsvarā tiek dedzināts tur, kur ir nevis parasta kūla, bet jau sākuši augt krūmi un niedrājs. Tad, lai atjaunošanu atvieglotu un paātrinātu, kūlas dedzināšana būtu pieļaujama, bet tikai ar speciālu mērķi atjaunot, nevis aiz slinkuma. Tas, protams, būtu darāms kontrolēti. Bet, ja kūlā kaut kas atrodas, tas sadegs. Pārsvarā tie ir bezmugurkaulnieki, piemēram, kukaiņi.

Iznīcība atkarīga no tā, kad kūla tiek dedzināta. Ja to dara ļoti agri pavasarī, tad sadegušo būs mazāk nekā tad, ja dedzina stipri vēlāk. Putni jau sākuši ligzdot, bet pļavu putni vēl neligzdojot.

Daļa lauku iedzīvotāju ar kūlas dedzināšanu aizvieto pļaušanu. Ja zāle kādu gadu nav nopļauta un pavasarī ir kūla, tad vasarā šo vietu nopļaut grūtāk. Ja dedzina regulāri, tad, cik saprotu, augu sastāvs pļavā mainās, un tas kļūst nabadzīgāks. Ja kūlu dedzina reizi desmit gados, tad lielas ietekmes nebūtu, bet, ja katru gadu vai katru otro, tas par labu nenāktu. Jo agrāk dedzina, jo mazāk kaitējuma bezmugurkaulniekiem. Ja zāle jau ir sākusi dīgt, kaitēts tiek vairāk.