Kaislības ap 1. klasi Nīkrāces pamatskolā

Par to, ka šajā mācību gadā 1. klase netiks atvērta divās mācību iestādēs – Ēdoles un Nīkrāces pamatskolā –, Kuldīgas novada domes deputāti nobalsoja 31. augusta sēdē.

Izskata divās komitejās

Jau rakstījām, ka sākotnēji lēmums tika izskatīts sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā. Izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure deputātus informēja, ka Ēdolē nav pieteikts neviens pirmklasnieks, bet Nīkrācē ir divi. Tajā brīdī pārvaldes speciālistiem nebija ziņu, ka pieteikto skaits varētu pieaugt.

Pēc tam Nīkrāces pamatskolas direktore informēja, ka 1. klasei pieteikti pieci bērni, tomēr finanšu komitejā deputāti konceptuāli lēma 1. klasi neatvērt. Viņi šaubījās, kā tik ātri paspēts pirmklasniekus sameklēt, bažas radījis arī tas, vai skola spēs nodrošināt labu izglītību.

Jāvērtē arī finansiālie aspekti

Pamatizglītības programma 1. klasē pēc mācību plāna paredz 22 kontaktstundas, viena izmaksā 8,50 eiro, un mēnesī tas veido 748 eiro. Nepieciešamas vismaz astoņas stundas citiem pienākumiem, un tas veido 272 eiro. Kopā vajadzīgi 1260,52 eiro (tai skaitā darba devēja iemaksas). No valsts pašvaldība saņem 108,64 eiro par vienu 1. klases audzēkni mēnesī, par diviem būtu 217,28 eiro, tādējādi pašvaldībai no sava budžeta būtu jāsedz pedagoga mēnešalgas starpība – 1043,24 eiro mēnesī.

Izvēlas Kalvenes pamatskolu

31. augustā pirms domes sēdes S.Dubure bija pārliecinājusies, ka valsts izglītības informācijas sistēmā 1. klasē Nīkrāces pamatskolā pieteikts viens bērns. Sēdē bija arī skolas direktore Dzintra Liekmane: „Ierados tāpēc, ka neziņa baida gan vecākus, gan mūs. Ko lai vecākiem sakām? Viņi jautā, kur bērnu vest. Līdz šīrīta 11.00 valsts izglītības informācijas sistēmā vēl bija pieci skolēni. Burtiski pirms manas braukšanas šurp atbrauca vēl viena mamma, lai pieteiktu bērnu 1. klasei, bet es biju spiesta atteikt. Trīs bērnu vecāki izlēma par labu Kalvenes pamatskolai. Tur bija pieci pirmklasnieki, nu kopā ar mūsējiem trim būs astoņi.”

S.Dubure sacīja: „Mans ieteikums – stāstīt vecākiem tikai patiesību, reālo situāciju. Sacīt, ka ļoti gaidām pie sevis, bet mācības varam nodrošināt tad, ja ir lielāks bērnu skaits, nevis viens vai divi. Šis nav pēkšņs lēmums – ar skolas vadību esam par to jau runājuši iepriekš.”

Situācija citu pagastu skolās: Alsungā ir 15 pirmklasnieku, Vilgālē – 14, Turlavā – 14, Vārmē – deviņi, Kabilē – septiņi.

Tas nav uz ilgu laiku

Deputāte Nellija Kleinberga skolas direktorei jautāja, vai arī citās klasēs un priekšmetos skola spēj nodrošināt pilnvērtīgas mācības. Dz.Liekmane atbildēja: jā, tagad esot visu priekšmetu skolotāji. Deputāte Brigita Freija vaicāja, vai, pēc direktores domām, 21. gadsimtā mācīt apvienotās klases ir labi. Dz.Liekmane: „1. klasi plānojām apvienot ar otro. Mums šāda prakse jau ir. Atsevišķi tiek mācīta matemātika, latviešu valoda, bet kopā – sports, mūzika, vizuālā māksla.”

S.Dubure: „Atverot 1. klasi, pašvaldība uzņemas atbildību par kvalitatīvu izglītību līdz pat 9. klasei. Bet klase ar vienu skolēnu, kurš mācības sāks kopā ar 2. klasi, nav ilgtermiņa risinājums un nespēs nodrošināt vislabāko izglītību.” Viņas vietniece Lilita Mačtama papildināja: „Nīkrācē no 1. līdz 6. klasei visas būs apvienotās, jo citu iespēju finansējums nepieļauj. Mēs skolai piedāvājam 2,5 likmes vairāk, nekā ir mērķdotācijā, kas pienākas pēc bērnu skaita. Gribam, lai bērni, kuri šeit mācās, saņemtu labu izglītību. Savukārt 7., 8. un 9. klasi apvienot nedrīkst – to likums neatļauj. Skolā neviena klase nespēj sevi finansēt pilnībā attiecībā uz to stundu skaitu, kāds nepieciešams. Pēc aprēķiniem ar valsts finansējumu skola var klātienē nodrošināt 49% stundu, tālmācībā – 35%, pārējais jāfinansē klāt vai jāīsteno apvienoti.”

Vecāki aicina iestāties par lauku skolām

Iveta Ziemele no skolas vecāku padomes domes sēdē sacīja: „Negribētu piedzīvot to, ka mazo skolu slēgšanā Kuldīgas novads ir pirmrindnieks. Saprotam, ka 1. klasē ir viens audzēknis. Bet direktore teica: bija vairāk. Kāpēc tagad ir mazāk? Tāpēc, ka skolas bērnus pārvilina, un daudzi aiziet uz blakus novadiem. Jādomā, kā bērnus piesaistīt te. Es no Rīgas šurp atnācu tādēļ, ka skola ir pie mājas: tas bija viens no noteicošajiem faktoriem. Tagad lauki dzen mani atpakaļ uz Rīgu. Skola pagastā jāsaglabā!”

Domes priekšsēde Inese Astaševska skaidroja, ka skolēnu pārvilināšana notiek arī citos novados: „Apmēram tikpat procentu, cik aiziet uz blakus novadiem, nāk mācīties pie mums. Kabilē mācās pārsvarā bērni no Tukuma novada.”

S.Dubure informēja, ka nākamajā gadā Nīkrācē ir divi potenciālie pirmklasnieki, kuri mācās sešgadīgo grupā. „Ja jautājat, kur palika pieci, aicinu runāt patiesību, nevis puspatiesības, tad šāda situācija neveidosies. Tie bērni, kuri pēkšņi nokļuva Nīkrāces skolas sarakstā, pirms tam bija izvēlējušies citu skolu novadā. Pārvilināšana un tas, ar kādām metodēm divu vietā uz brīdi iegūstam piecus, lai paliek uz katra paša sirdsapziņas. Un pēc tam kāds ir dziļi sarūgtināts, ka vecāki, uzzinot nevis puspatiesības, bet patiesību, nolemj atgriezties atpakaļ.”

Ar balsu vairākumu

Pēc diskusijas deputāti balsoja, un vairums nobalsoja par 1. klases neatvēršanu (sēdē nepiedalījās Ainārs Zankovskis, Kristīna Ansone un Raits Valters). Pret bija deputāte Loreta Robežniece: „Mums ir skaitļi un dažādi viedokļi, bet pulkstenis rāda 14.36, un rīt ir 1. septembris. Nedomāju, ka vecākiem šāds lēmums būtu jāpieņem nepilnu 12 stundu laikā.” Atturējās N.Kleinberga un Daiga Kalniņa, kura sacīja: „Domājot par lauku attīstību, tas nav labs signāls. Parasti, ja klasi neatver vienu gadu, aiziet signāls, ka viss jau nolemts, lai gan mēs lemjam tikai par šo mācību gadu.”

Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldībai bija prezentējusi ilgtspējīga skolu tīkla kritērijus, pēc kuriem turpmāk varētu vērtēt pašvaldību skolu tīkla efektivitāti. Galvenie rādītāji, kurus ministrija rosina ņemt vērā, lai izglītība būtu vienlīdzīgi pieejama un kvalitatīva, būs šādi: skolas sasniedzamība, skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte.