Kāda ir pieredze ar skolēnu darbu?

Kuros uzņēmumos vai iestādēs šovasar strādā vairāk jauniešu?

Vietas brīvas nepaliek

Baiba Mālniece, Kuldīgas novada pašvaldības administratīvās nodaļas speciāliste:
– Pašvaldības programmā pieteikušies 49 uzņēmumi, kas pieņem darbā no viena līdz deviņiem skolēniem no 16 līdz 18 gadiem. Visvairāk jauniešu strādā SIA Rendas Uplejas un Skrundas muižā. Mums katru gadu paredzēts noteikts skaits, cik daudziem varam finansējumu nodrošināt. Katru gadu gadās kāds, kurš ar pieteikuma anketu ir aizkavējies un kuru pieņemt vairs nevaram, jo visas vietas jau aizpildītas. Nekad nav bijis tā, ka kāda vieta paliek brīva, – strādāt gribošo vienmēr ir vairāk. Šogad ir 180 skolēnu. Pērn skaits bija nedaudz lielāks, jo arī finansējums bija paredzēts vairāk. Viss atkarīgs no konkrētā gada iespējām.
Joma, kurā skolēni vēlējušies strādāt visvairāk, kā vienmēr, ir apkalpojošā sfēra, tirdzniecība. Tā ir nemainīgi. Katrs jaunietis vienu mēnesi strādā četras stundas dienā – kopā 20 stundu nedēļā. Šogad vairāk ir tieši jūlijā. Atlīdzību un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par skolēniem vispirms maksā darba devējs. Atlīdzība ir valstī noteiktā minimālā stundu tarifa likme par faktiski nostrādāto laiku. To un arī pusi no sociālajām iemaksām pēc atskaišu iesniegšanas darba devējam kompensē pašvaldība.

Interese katru gadu aug

Sandra Krinkele, Nodarbinātības valsts aģentūras Kuldīgas filiāles vadītāja:
– Valsts nodarbinātības pasākumam vasaras brīvlaikā tiem skolēniem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, pieteikušies 29 Kuldīgas novada darba devēji, izveidotas 76 darba vietas. Trīs mēnešus iespēja strādāt ir 190 skolēniem. Visvairāk darba vietu piedāvā pašvaldība – 21, piecas vietas ir viesnīcā Hotel Virkas muiža, pie pārējiem strādā viens līdz trīs skolēni. Katru gadu gan darba devēju, gan skolēnu interese par šo iespēju pieaug.

Var cerēt arī uz pastāvīgu darbu

Atis Kokmanis, Skrundas muižas valdes priekšsēdis:
– Pie mums viesnīcā šovasar kopā strādā desmit skolēnu. Tā kā otro gadu esam Kuldīgas novadā, otro gadu arī piedalāmies pašvaldības nodarbinātības programmā. Pērn bija četri vai trīs skolēni. Visi ir čakli un darba uzdevumus apgūst raiti – sūdzēties nevaru: ko liek, tas tiek izpildīts. Uzdevumos ietilpst dažādi palīgdarbi viesmīlībā, piemēram, istabiņu uzkopšana, pienākumi virtuvē, arī tādi saimnieciskie darbi kā apliet puķes, nopļaut zāli. Katru dienu var būt citādi: kādi darbi no rīta ienākuši, tādi tiek doti. Dienā jānostrādā četras stundas. Jaunieši mūsu grafikam pielāgojas, un vairāk darba iznāk nedēļas nogalēs.
Neesmu vaicājis, kas viņiem šķiet grūtāk, kas mazāk grūti, taču droši vien tās ir četras darba stundas pēc kārtas. Kad viņi atnāk mēneša sākumā, tad iet grūtāk, jo viss ir jauns, nezināms, taču vēlāk jau pierod. Ja skolēni spēj sevi pierādīt, ir iespēja arī tikt pieņemtam pastāvīgā darbā. Viens no puišiem, kas strādāja par pavāra palīgu restorānā, pēc 9. klases aizejot uz Kandavas tehnikumu mācīties par pavāru, teica, ka labprāt pie mums nāktu skolas praksē un vēlētos arī pastrādāt. Šogad viņu jau pieņēmām darbā kā pavāra palīgu
skolēnu nodarbinātības programmā un, visticamāk, arī pieņemsim kā mūsu darbinieku augustā. Lielākā daļa skolēnu ir vietējie skrundenieki, kuri viesmīlību vai pavāra profesiju mācās tehnikumos. Ir no Kandavas, Ventspils tehnikuma, viens arī no Rīgas vidusskolas.

Mācās dravnieka arodu

Ieva Bergholde, Turlavas pagasta biškopības saimniecības Baļļas īpašniece:
– Skolēnu nodarbinātības programmā piedalāmies vismaz septīto gadu, ja ne ilgāk. Ir bijušas reizes, kad mēnesī strādā divi skolēni un kad viens. Šogad ir trīs – katru mēnesi pa vienam. Jūnijā strādāja meitene, kurai bija pienākumi saimniecības uzturēšanā un arī pie medus. Pie bitēm nelikām iet, taču medu sviest gan mācījās, arī atvākot kāres un marķēt. Trešā sadaļa, ko viņa apguva, bija jaunu biškopības produktu fasēšana burciņās. Viņai grūtības nekas nesagādāja – viņa strādāja čakli, un pašai bija interese ko uzzināt. Cik viegli vai grūti ies, tas jau atkarīgs no tā, vai par darāmo ir interese. Šai meitenei tā, bija pirmā saskare ar biškopību, taču pēc nostrādātā mēneša viņa atzina, ka esot paticis. Šomēnes strādā mans dēls, taču nākammēnes būs kāds jauns puisis. Viņiem darbi nedaudz atšķiras. Viņi tāpat kaut ko uzkopj, taču noteikti jābrauc līdzi biškopim uz dravu – jāmācās dravnieka arods. Pie bišu stropa cilāt rāmjus un pieņemt lēmumus gluži nesūtām, bet viņiem dravā ir palīgdarbi. Tā ir bijis katru gadu.