Kā veicas ar apkārtnes sakopšanu?

„Pašvaldības teritorijās pilsētās un pagastos tiek pļauta zāle – primārajos objektos pat vairākas reizes nedēļā, sekundārajos vismaz reizi vai divas mēnesī,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Inta Putniņa. Jūlijā aptuveni 11 hektāros atkārtoti apstrādāti latvāņi, tos nogriežot.

Diemžēl ataug un ataug

Latvāņi vairākus gadus tiek apkaroti 6,8 hektāros Pelču pagastā, pārējās vietas atrodas Kuldīgā: Mārtiņsalā, pie Annas kapiem, Alekšupītes krastos, Dzirnavu, Dārzniecības, Ganību un Ēdoles ielā. „Tur to darījām jau pagājušogad. Šogad nāca klāt arī jaunas vietas, citās tie mazinājušies. Budžets latvāņu iznīcināšanai katru gadu ir vienāds, un skatāmies, kur tos ierobežot. Ja vienā vietā sākam darīt, tad katru gadu jāturpina, tāpēc pavasarī miglotās teritorijas uzraugām. Visi latvāņi neataug vienādi. Tie, kas netika migloti, tagad izziedēja, tāpēc jūlija beigās ziedi tika apgriezti. Tie turpina dīgt pat tad, ja tos iznīcina 12 gadus vai ilgāk. Tur, kur desmit gadus esam apkarojuši un gadu tie vairs nav auguši, nav garantijas, ka vēlāk tomēr neatsāks,” skaidro speciāliste.

Par zāles pļaušanu I.Putniņa stāsta: „Cik bieži to darām, tas atkarīgs arī no laikapstākļiem. Ir tādas vietas, kas no sekundārajām kļuvušas primāras kailgliemežu dēļ. Tie diemžēl ir visur, bet citviet vairāk, kā ēnainās vietās Estrādes un Mazās Dzirnavu ielas parkā, pie jaunā skatu torņa, Mārtiņsalā. Tiek uzraudzītas arī ceļmalas Jelgavas ielā.” Par pļaušanas biežumu Ventas krastā pie skatu torņa I.Putniņa teikt nezina, jo par to atbildot kolēģe Dace Jansone: „Reizi mēnesī noteikti tiek pļauts, jo tāda vienošanās ir bijusi. To dara Kuldīgas komunālie pakalpojumi. Ir arī iznomātās teritorijas, kur to dara nomnieks.”

Pilskalnā atjauno dabīgo pļavu

Viena no tām ir Veckuldīgas pilskalna apkārtne: „To esam iznomājuši jātnieku sporta klubam Montepals. Tā ir teritorija projektā par dabīgo pļavu atjaunošanu, un tur jāievēro līgumā noteiktais. Tur nav atļauts zāli nopļaut un atstāt – tā jāsavāc, savukārt pļavas puķēm, zālei, smilgām jāļauj izziedēt. Tas ir svarīgi, jo, ja turpināsim taisīt mauriņu, drīz vairs nebūs nevienas dabīgās pļavas. Latvijā tās jau kritiski samazinājušās, tāpēc vairs nav ekoloģiskā līdzsvara, jo pļavās dzīvo dažādi kukaiņi. Vairāki augi jau ir iznīcināti, jo veģetācijas laikā tie nespēj izziedēt, ja tiek nopļauti. Šīs pļavas atjaunojas tikai tad, kad tās apstrādā dabīgi.” Pašlaik tur ganās zirgi un var redzēt mēslus: „Kādam tas varbūt nepatīk, taču dabīgās pļavas atgūt nevarēsim, ja tur neganīsim lopus.”