Jātiek galā ar dažādiem pārbaudījumiem

„Šogad turamies nedaudz virs ūdens, bet vēl jāsagaida gada beigas, lai redzētu, ko valsts segs un ko ne,” saka Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš.

„Vairākās pozīcijās mums ir pārstrāde, īpaši hronisko slimību aprūpes gultu finansēšanā. To valsts pagaidām nesedz, bet tur mums ir 260 tūkstoši eiro nenosegtu izdevumu. Tas mūsu finansiālajai stabilitātei ir ļoti ievērojams skaitlis.”

Papildus – bērniem un intensīvajai terapijai

Novembrī valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem slimnīcām papildus piešķīra 1,8 miljonus eiro. Nauda paredzēta tam, lai segtu izdevumus, kas radušies, deviņos mēnešos pieprasījumam pēc veselības aprūpes būtiski pieaugot. Papildu nauda tiks bērnu veselības aprūpei (ap 508 000 eiro), neatliekamām aortas endoprotezēšanas operācijām (ap 239 000 eiro) un intensīvajai terapijai (miljons un 53 000 eiro). Mājaslapā Tapportals.mk.gov.lv redzams, ka bērniem Kuldīgas slimnīcā tie ir 454 eiro (ultrasonogrāfijai, dupleksskenēšanai), bet intensīvajai terapijai – 15 175 eiro). Šogad audzis pieprasījums pēc stacionārās veselības aprūpes, un to ietekmē dažādi apstākļi, tajā skaitā sabiedrības novecošana un augošs hronisko slimību skaits. Tā ārstēšanas izdevumi pieaug. Šīs tendences atbilst kopējai situācijai Eiropā, skaidro Veselības ministrija.

Situācija nav vienkārša

Aizpērn Kuldīgas slimnīcā bijis 3800 pacientu, pagājušajā gadā – 4000, arī šogad skaits tuvojas četriem tūkstošiem. „Esam strādājuši pie izmaksu optimizācijas, lai būtu labāk nekā iepriekšējā gadā, un tas ir izdevies, bet vienkārši nav,” saka galvenais ārsts Edgars Siliņš. „Gada sākumā Veselības ministrija mūs un pārējās slimnīcas brīdināja, ka papildu naudas nebūs, jo tā tiks novirzīta aizsardzībai. Gadam ejot, atsevišķām slimnīcām ir izveidojusies būtiska pārstrāde, piemēram, ar neatliekamajiem pacientiem, jo palīdzību viņiem nevar nesniegt. Pēc deviņiem mēnešiem situācija pārvērtēta, un no tām programmām, kurās izpildes nebija, nauda pārlikta uz tām, kurās bija. Prioritāte – neatliekamā medicīna. Gan mēs, gan citas slimnīcas palikām bešā tajās lietās, kurās izveidojusies būtiska pārstrāde, un mums vairāk nekā 260 tūkstoši eiro nebūs nosegti.”

Jau rakstījām, ka pirms gada situācija slimnīcā bija smaga, jo naudas trūka. A.Aniņš: „Pagājušogad pirmais pusgads beidzās ar 500 tūkstošu eiro zaudējumiem, otro beidzām nedaudz plusā. Bet tas nekādi nenodzēsa zaudējumus pirmajā pusgadā. Joprojām mums finanšu nepietiek, lai varētu dzīvot mierīgi, plānot un attīstīties.”

Uzlabo saimnieciski

Šogad slimnīcai izdevies atrast trīs anesteziologus un vairākas māsas. Uzlabota ventilācija, terapijas nodaļā ierīkoti kondicionieri, jo tur noslodze ir vislielākā. „Saimnieciskās lietas, ko varējām paveikt operatīvi, arī izdarījām,” skaidro A.Aniņš. „Šogad mums piešķirti Eiropas līdzekļi – 1,2 miljoni eiro iekārtu iegādei un dažādiem pasākumiem, kā arī kvotas. Izsludināsim nākamo iepirkumu radioloģijas iekārtām.”

Slimnīcas vadība atzīst, ka sarežģīta ir situācija traumatoloģijā, jo oktobrī Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības ministrija izlēma uz trešā līmeņa slimnīcām traumatoloģijas pacientus ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnām vairs nevest. „Bet to var darīt tad, ja trešā līmeņa slimnīca atrodas tuvu reģionālajai. Kuldīgai, kas atrodas pa vidu, katrs pacients ar nelielu brūci vai citu traumu jāved uz Ventspili vai Liepāju – tas ir izšķērdīgi. Kuldīgā ir trīs traumatologi. Decembrī vai janvārī tas tiks pārskatīts. Mēs esam uzrakstījuši vēstuli.”

Decembrī – operācijas

NVD piešķīris papildu naudu plānveida traumatoloģijas operācijām. „Kvotas bija izsmeltas jau septembrī, un plānveida operācijas par valsts naudu tika atceltas. Cik vien būs iespējams, centīsimies palīdzēt tiem, kuriem operācija šajā gadā tika atteikta un pārcelta uz nākamo. Šie pacienti aicināti par iespēju interesēties slimnīcā. Bet nevaram apsolīt, ka varēsim paņemt visus,” skaidro A.Aniņš.