Ja tinējs visu notinis

Kuldīdzniece interesējas, kā cīnīties ar tīklkodi, kas šogad ne tikai notinusi un noēdusi lapas augļu kokiem un ogu krūmiem, bet arī ieaudusies dekoratīvajos stādījumos un dzīvžogos.

Valsts augu aizsardzības dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Māra Bērziņa skaidro, ka siltās un saulainās vasarās tīklkodes ir ļoti izplatītas un šajā laikā ar tām cīnīties tikpat kā nevar. Var vienīgi mēģināt iznīcināt kūniņas, lai kaitēkļi nepavairotos. Gandrīz katrai koku vai krūmu sugai pēc nosaukuma ir sava tīklkode, bet iznākums vienāds. Kāpuri izgrauž caurumus lapās, kas sakalst un nobrūnē, tad tie pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā, izveidojot tīklojumu.

Tīklkodes var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem augļu koku kaitēkļiem, tomēr ražu tie būtiski neietekmē. Ābeļu tīklkode var vizuāli pabojāt mazu ābelīti – lielu, spēcīgu koku nograuzt nevar. Speciāliste atceras, ka vienugad Putnudārzā visi ķirši, Kaukāza plūmes un vēl citi koki no vienas vietas bijuši notīti balti kā zīdā. Saimnieks neko nebija darījis, lai kaitēkļus ierobežotu. Bet nākamajā gadā augļu dārzs sazaļojis, it kā nekas nebūtu bijis.

Ja kāpurs savu padarījis un kokam ir riņķī tīkls, tad nav nozīmes lietot augu aizsardzības līdzekļus un kaut ko pūst virsū. Var vienkārši ar rokām novākt ligzdas un tīklojumu. Lielākiem kokiem, kam zari augsti, var izmantot platu grābekli ar garu kātu. Tinējs viegli aptinas ap mietu – satin čumuru un izvelk no lapotnes. Svarīgi, ka savākto nedrīkst atstāt zemē vai – vēl trakāk – likt dārza atkritumu kaudzē, kur tiek veidots komposts. Labvēlīgos laikapstākļos kaitēkļi un slimības būs atkal klāt vēl lielākā skaitā. Var sadedzināt vai iemest atkritumu maisā un galu cieši nosiet. Pilnībā iznīcināt diez vai izdosies, var tikai mazināt izplatību un ietekmi dārzā.