Ja neuzbāzīsies, čūska nekodīs

Čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutušas siltumu, vasarā ir aktīvākas. Tā kā tās dzīvo mums visai tuvu, var gadīties, ka sastopamies. Taču ikviena sevi cienoša čūska citiem neuzbāžas, ja vien tai nedara pāri. Vispirms centīsies aizbēgt un tikai tad, kad citādi nevarēs tikt no mums vaļā, mēģinās iekost. Bet čūska nav no tiem dzīvniekiem, kas uzbrūk. Kodiens ir aizstāvēšanās.

Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku, un ceturtā daļa ir indīgās. Latvijā mīt tikai trīs sugas: gludenā čūska, zalktis un odze, kas vienīgā ir indīga. Gludenā čūska ir reta, Sarkanajā grāmatā ierakstīta suga un tāpēc aizsargājama, Kuldīgas pusē nav sastopama. Tā galvenokārt mīt ap Rīgu, Ķemeros, kur purvaināka vieta vai arī ir sausie meži. Pavisam tikai kāds tūkstotis šīs sugas pārstāvju ir, tāpēc Kurzemē sastapt gludeno čūsku nav reāli. Odzei vairāk patīk sausas vietas, meža nomales, izcirtumi un klajumi, kur saulaināk. Tā mēdz paslēpties akmeņu kaudzēs, tuvāk apdzīvotām vietām – vecu māju, kūtiņu vai šķūnīšu pamatu spraugās. Odzei var redzēt klasisko zigzaga līniju uz muguras, bet ir arī melnās, kam zigzaga nav, un tās ir grūti atšķirt no melnā zalkša. Jāieskatās actiņās, jo odzei acu zīlītes ir vertikālas. Zalktis uzturas mitrās vietās – labprātāk dzīvo pie dīķiem, upēm un ezeriem, kur ir barības bāze: vardes, zivtiņas. Ar grauzējiem zalktis neaizraujas – tie vairāk garšo odzei. Ja ūdeņu tuvumā zalktis atrod lapu kaudzi vai mazdārziņu kompostu, tad ir laime pilnībā. Tāpat skaidu kaudzes tam ir laba vieta olu dēšanai un inkubēšanai. Nav brīnums, ka Vulkāna darbības laikā jums Kuldīgā šī populācija ļoti savairojās, arī Venta blakus. Ja tagad zalkšu tik daudz vairs nemana, tas nenozīmē, ka populācija Latvijā mazinājusies, jo zalkši atraduši citas vietas. Tāpat tie mēdz ielīst māju pamatos. Zalkti visbiežāk atpazīst pēc dzelteni oranžajām austiņām, bet visiem tādas nav. Melnais bezausu zalktis ir nedaudz lielāks. Zalktim un citām sugām, kas nav indīgas, acu zīlītes ir apaļas. Bet, protams, cilvēki, ar čūskām sastopoties, neņemas pētīt tām acis. Neuzbāzība arī pasargās no kodiena. Nevajag čūskai kāpt virsū, kur nu vēl ņemt rokās un citādi lieki provocēt! Ejot uz mežu ogās, sēnēs vai tāpat pastaigā, jārēķinās, ka tur var dzīvot čūskas. Ja ir vēlme apsēsties, vieta jāpārbauda. Jāpaskatās, vai uz izvēlētā celma jau neatpūšas kāds rāpulis. Paaugstinātas un saulainas vietas čūskām ļoti patīk. Der apzināti uzkāpt uz kāda zariņa – čūskas būtībā ir nedzirdīgas, bet tās lieliski jūt zemes vibrācijas. Tādi trokšņi arī citiem dzīvniekiem liks saprast, ka mežā ieradies milzu lempis un labāk mest līkumu. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, vēl jāatceras, ka sandalēs vai basām kājām uz mežu nevajadzētu iet. Jāvelk puszābaciņi un stingrāka auduma bikses. Apģērbs pasargās arī no ērcēm un citiem kukaiņiem. Ja čūska ieraudzīta pēdējā mirklī, tad lēnām, bez straujām kustībām jāatkāpjas. Pakaļ tā neskries – ir pietiekami gudra, lai saprastu, ka cilvēks ir citā svara kategorijā. No konflikta tā izvairīsies līdz pēdējam brīdim un nogaidīs, līdz tas divkājainais zvērs aizvelkas prom. Ja tomēr iekož, labāk uzskatīt, ka noticis smagākais gadījums un čūska bijusi indīga. Labāk nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību nekā otrādi. Lai arī mūsu odzes ir mazāk indīgas un varbūt esat sastapuši zalkti, kā arī čūskas kodieni ir ļoti reti, piesardzība pasargās no lielākas nelaimes.