Izšķērdētā enerģija ir izmestā nauda

Ar tādu vadmotīvu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem gada nogalē vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem – tie paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām būs jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu nulles emisija, savukārt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš jāsamazina vismaz par 16%.

UZ ZAĻO KURSU

15 gados Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes tiesību akti ir ievērojami mainījušies – arvien lielāka nozīme piešķirta tam, lai samazinātu enerģijas patēriņu un nelietderīgu izmantošanu. Ēku uzturēšanai ES vidēji tiek izlietots ap 40% no kopējās enerģijas. Tādējādi apsilde un atdzesēšana ir gan būtisks izmaksu, gan piesārņojuma avots.

Tāpēc virzībā uz videi draudzīgu ekonomiku jeb Eiropas zaļo kursu energoefektivitāte ir svarīga. Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un ēku energopatēriņu un līdz 2050. gadam padarīt to klimatneitrālu. Uzdevums ir arī atjaunot mājas, kurās siltums saglabājas vissliktāk, un informēt par energoefektivitāti.

Attiecībā uz dzīvojamajām ēkām jāpanāk tas, ka vidējā tām izmantotā primārā enerģija tiek samazināta vismaz par 16% līdz 2030. gadam un par 20–22% līdz 2035. gadam. Tāpat jāatjauno nedzīvojamās ēkas ar vissliktāko energoefektivitāti – sešos gados par 16%, līdz 2033. gadam par 26%, izvirzot minimālās prasības. Ja tas būtu tehniski un ekonomiski piemēroti, līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāievieš saules enerģijas iekārtas publiskās un nedzīvojamās ēkās atkarībā no lieluma un visos jaunajos dzīvokļu namos.

MAZĀKI RĒĶINI IKVIENAM

Vairums EP deputātu jaunos noteikumus atbalsta, vienlaikus norādot, ka to maiņa uzskatāma par vienu no 11 būtiskākajiem pērnā gada lēmumiem. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas biedrs Kiarans Kafs (Īrija) sacījis: „Šis ceļojums sāksies ar ēkām, kas tērē visvairāk enerģijas. Izšķērdētā enerģija ir nauda, kas izšķiesta rēķinos. Mums jāpalīdz cilvēkiem ietaupīt un jāaizsargā viņi no svārstīgās enerģijas cenas. Tāpēc esam izvēlējušies tādu ceļu, kas var samazināt rēķinus ikvienam ‒ gan māju īpašniekiem, gan īrniekiem ‒ un mazināt enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus.”

__________________________________

Maz paraugu, nogaidoša attieksme

Skrundas pusē cilvēki sākuši ēkas siltināt tikai pēdējā laikā – iepriekš bijis vien neliels apkures remonts, individuāla dzīvokļu siltināšana, logu un durvju nomaiņa u.tml. darbi, lai siltuma patēriņu samazinātu. Pērn atjaunotas divas mājas Rudbāržos, tur tikko sarosījušies vēl viena nama iemītnieki, parādījies entuziasms arī Skrundā, bet citviet attieksme ir nogaidoša.

JĀMAINA NOSACĪJUMI

Skrundas komunālās saimniecības nekustamā īpašuma pārvaldnieks Andris Liseckis atzīst: „Ar tik lēnu tempu plānoto efektivitāti nesasniegsim gadu desmitos. Lielākā problēma ir kūtrums vai bailes. Mazpilsētās ar šādiem darbiem nav pieredzes – iedzīvotāji šaubās, kā viss rezultēsies, vai ieguvums atmaksāsies, pietrūkst ticības. Gan jau katrā mājā ir pa enerģiskam cilvēkam, bet vajag, lai nobalso 51%. Uz kopsapulcēm atnāk neliela daļa: pieci grib, septiņi pret – tad nekas nesanāk. Ir ierosināts mainīt kvoruma nosacījums. Ja neatkarīgi no tā, cik dzīvokļu īpašnieku atnākuši, kopsapulces vairākums nolemj atjaunot, tad to var darīt – pārējie vēlāk iebilst nevarēs.”

DAĻA NAV PRIVATIZĒTA

Skrundā daudzdzīvokļu mājas celtas padomju gados, ir dažas vēl vecākas. Daļa dzīvokļu nav privatizēta, un īrnieki tajos bieži mainās, viņi nav ieinteresēti naudu ieguldīt, ja nezina, cik ilgi vēl tur dzīvos. „Tās divas mājas Rudbāržos ir labs piemērs, bet atjaunotas tikai pagājušajā gadā – taustāmais ieguvums pārsvarā ir vizuāls. Bet ir jau zināms, ka tas atmaksāsies, jo apkures rēķins ir gandrīz uz pusi mazāks. Rudbāržos sarosījusies trešā māja, arī Skrundā viena nama iedzīvotāji sākuši kārtot dokumentāciju. Tomēr pārējie vēl nogaida. Vai arī nav entuziastu, kas projektu virzītu. Savu tiesu laika, enerģijas un zināšanu prasa dokumenti. Mājas celtas ar padomju laika tehnoloģijām. Arī tādā ziņā situācija Latvijā atšķiras no tām Eiropas valstīm, kurās ēkas atjaunotas regulāri.”

__________________________________

Pie mums temps nav pietiekams

Kuldīgas novadā ļaudis ar ēku siltināšanu nesteidzas, un iemesli ir dažādi, tostarp galvenie: ekonomiskā situācija Latvijā, kas nav salīdzināma ar attīstītākajām ES valstīm, dārga būvniecība un iedzīvotāju nespēja vienoties.

VECPILSĒTĀ VIZUĀLI NEDRĪKST

Domes priekšsēdes vietnieks Artis Roberts skaidro, ka energoefektivitātes prasības ņemtas vērā visos pašvaldības investīciju objektos, atjaunojot skolas un citas sabiedriskās ēkas. Taču dzīvojamajās mājās temps ir daudz par lēnu, un maz ticams, ka līdz 2030. gadam Eiropas mērķi pie mums varētu tikt sasniegti, turklāt Kuldīgas vecpilsētā jāņem vērā īpašie restaurācijas nosacījumi. „Salīdzinot ar citām pilsētām, kurās ir padomju laika apbūve, ko var siltināt no ārpuses, vecpilsētā jāmeklē citi veidi,” teic A.Roberts. „Daudzdzīvokļu mājās aktīvākie iedzīvotāji par energoefektivitāti gādājuši jau agrāk, bet laiks ir pagājis, un, iespējams, vajag atkal atjaunot.”

PAR NĀKOTNI NAV SKAIDRĪBAS

Iedzīvotāju pasivitāti domes pārstāvis skaidro ar finansiālo situāciju: cilvēki nesaskata ieguvumus, ir bail no tā, ka viņi nespēs nomaksāt atjaunošanai ņemto aizdevumu, jo pašu uzkrājumos summas ir niecīgas. „Ir vispārēja nenoteiktība, ko pastiprinājis karš Ukrainā. Mainījušās būvniecības cenas un kredītprocenti. Nav skaidrības par nākotni, un tas liek ieguldījumus pārvērtēt – cilvēki gaida labākus, stabilākus laikus. Kredītprocenti ir mainīgi – nav tā, ka visu laiku tikai augsti. Citās pilsētās uz energoefektivitātes pasākumiem mudina augsts apkures tarifs, bet Kuldīgā tas ir viens no zemākajiem. Ja par siltumu nav jāmaksā ļoti dārgi, nav arī motivācijas ņemt lielu aizdevumu, lai rēķinu nedaudz samazinātu. Līdz ar kurināmā cenas pieaugumu maksājumi palielinās, un iedzīvotāji sāk vairāk pievērst uzmanību tam, kā ietaupīt. Globālie klimata neitralitātes mērķi un Eiropas direktīvas viņus tieši neskar – tas šķiet kaut kas tāls. Visu nosaka ikdienas budžets.”

_________________________________

DEPUTĀTA VIEDOKLIS

Mērķi neiet kopā ar datiem

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts

– Energoefektivitātes noteikumi paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām jāsasniedz nulles emisija un dzīvojamajiem namiem enerģijas patēriņš būtiski jāsamazina. Es tos vērtēju negatīvi. Ekonomikas ministrijai būtu jābūt datiem, cik tas var izmaksāt. Esmu redzējis zviedru datus. Viņi rēķina: lai tos sasniegtu, privātmājā jāiegulda vidēji 80–90 tūkstoši eiro. Zviedri ir daudz turīgāki par mums. Vai Latvijā kāds saprot to, ko tas mājas īpašniekam maksās? Vienalga, vai tas ir publiskais vai privātais sektors, juridiska vai fiziska persona. Visi klusē. Pats no sevis tas neradīsies. Tātad jādabū, kurš investēs. Kur ir programmas, kas no Eiropas vai Latvijas nodokļu maksātāju naudas varētu dot? Neesmu redzējis. Starp citu, šis attiecas arī uz īres mājām. Tiem, kuri īrē, kā arī īres māju īpašniekiem iespējas ir saspiestas. Francijā ēkas sadalītas A, B, C kategorijā, un vienā brīdī viņu nacionālajos likumos teica, ka, piemēram, B kategorijas ēku īres tirgū nevar laist, jo līmenis nav sasniegts. Tā ir liela nauda, bet no kurienes tā nāks? Latvijā nebūs.

Man plānota saruna ar Eināru Cilinski, kurš joprojām strādā ar vides projektiem. Viņš no politikas aizgāja prom un gadiem ilgi ir liels vides eksperts. Arī viņš par šo situāciju nobažījies. Mērķi neiet kopā daudzos sektoros.

Jāizdomā, ko Latvija ar to var darīt: vai nu mānīties ar plānu, ka šos līmeņus sasniegsim, vai arī godīgi pateikt, ka, visdrīzāk, sasniegt nevaram. Es paredzu, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām vasarā vairākas valstis nebūs ar to apmierinātas un tas tiks pārskatīts. Esmu jau transporta jomā pieredzējis, ka likumi tiek pārskatīti. Tas nozīmē: vecie likumi daudzās valstīs nestrādā un notiek labošana.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Latvijas biroju.