Patiesība pret propagandu

„Informācijas dominance ir būtiska, lai mēs spētu savu valsti aizsargāt un iegūt sabiedrības atbalstu. Jo vairāk telpas ar savu informāciju aizpildīsim, jo vairāk noturēsim gribu Latviju sargāt. Tieši iedzīvotāju psiholoģiskā noturība ir ļoti būtiska, lai mēs turētos pretī,” uzsver Zemessardzes pārstāve, majore Ieva Karlsberga.

Par to, kā krīzes situācijās sarunāties ar sabiedrību, otrajā Zemessardzes seminārā Rupors Oskara Kalpaka muzejā Saldus novada Airītēs mācījās Kurzemes un Zemgales pašvaldību, valsts iestāžu darbinieki un žurnālisti. Tika izspēlēts izdomātas situācijas scenārijs. Dalībnieki uzzināja par jaunumiem saistībā ar dezinformāciju Latvijā. I.Karlsberga stāstīja par draudiem informatīvajā telpā. Lūk, viņas atziņas un ieteikumi.

Griba aizsargāt

„Divu gadu laikā situācija šajā jomā nav mainījusies – mainās konkrēti izlēcieni. Agrāk tos tik īpaši nejutām, tagad jūtam vairāk. Visi saprotam, ka mēs savu valsti spējam aizsargāt tikai tad, ja ir sabiedrības atbalsts un attiecīgi informācijas dominance. Ja šo komponentu nav, tad tikai ar bruņoto spēku resursiem un ieročiem neko nevar izdarīt. Pati būtiskākā ir griba aizsargāt – angliski will to fight. Ja tā mūsu sabiedrībā ir, tad krīzes brīdī celsies kājās katrs, kurš gatavs to darīt. Lai mēs būtu gatavi, jāgatavojas tagad.”

Definīcijas dažādas

„Ir trīs apdraudējuma veidi: hibrīdā karadarbība, pēkšņs militārs uzbrukums un pilna mēroga karš. Ukraina piedzīvojusi visus trīs pēc kārtas. Ukraiņi saka, ka hibrīdo karadarbību sāka just 2008. gadā. Drošības eksperti saka: iesildīšanās sākās jau 2003. gadā – ļoti ilgi pirms pēkšņā militārā uzbrukuma 2014. gadā un pilna mēroga karadarbības 2022. gadā.

Vai Latvija ir kādā fāzē? Hibrīdā apdraudējuma definīcijas ir dažādas. Agresorvalsts pret to valsti, kuru gatavojas iekarot, ar dažādām metodēm izpilda ietekmējošas darbības vai operācijas, lai situāciju destabilizētu un panāktu valsts sagraušanu. Agresors lieto dažādus ietekmes veidus, kas mērķēti konkrētām mērķauditorijām, lai ietekmētu mūsu lēmumus. Ja skatāmies, kādas Latvijā ir nebūšanas, par kurām uztraucamies, tad zināmas nebūšanas mūs kaut kādā mērā skar, līdz ar to esam jūtīgi. Ja no malas kāds mums pietuvina indi, ka viss ir slikti, mēs arī vairāk tam noticam.”

Sagūsta prātu

„Krievija ar dažādām metodēm mēģina graut ticību mūsu valstij, bruņotajiem spēkiem un dienestiem, tā liekot mums pieņemt dažādus lēmumus un vēlēšanās nobalsot ne tā, kā vajadzētu Latvijas brīvībai. 1959. gadā militārais stratēģis Jevgēņijs Mesners paredzēja, ka trešais pasaules karš būs tāds, kurā pretinieka prāts tiks saņemts gūstā ne jau ar ieročiem. Viņš ir Krievijas diktatora Vladimira Putina stratēģiskais iedvesmotājs.

Kā tas ietekmē Latvijas informācijas telpu? Divu gadu laikā atkarībā no situācijas Latvijā vai pasaulē šie vēstījumi pamainās, bet kopumā saglabājas nemainīgi: Latvija tiek saukta par fašistisku valsti, te apspiež krievvalodīgos un melo par vēsturi. Mērķis ir mūsu sabiedrību sašķelt, vairot neuzticību gan starp dienestiem, gan tautai pret valdību, mazināt uzticību aizsardzības nozarei, graut valsts gribu un mazināt vēlmi to aizstāvēt, mazināt arī atbalstu Ukrainai. Krievijas darbības mēģina šos mērķus panākt intensīvi. Vēstījums lielos vilcienos nemainās: Latvija ir neizdevusies valsts, viss mums ir slikti un nepareizi, valdību neinteresē tautas problēmas, bez Krievijas tirgus izdzīvot nevaram, mēs provocējam karu Ukrainā. Šie ir vēstījumi nemitīgi uzturas mūsu informācijas telpā.”

Maigā vara

„Instrumenti ir kiberuzbrukumi, spiegošana, iefiltrēšanās un informācijas karš. Ar nevalstiskajām organizācijām un aģitēšanu tiekam ietekmēti. Viena no metodēm ir maigā vara. To pretinieks izmanto dažādi – gan ar kultūru, gan sportu. Ir teiciens, ka sportam un kultūrai ar politiku nav nekāda sakara, bet tā gluži nav. Krievija to pret mums ir intensīvi lietojusi. Jāsaka, ka esam kļuvuši gudrāki un kādu laiku vairs neuzķeramies. Tai vairs nav iespējas mūs tik ļoti ietekmēt. 2013. gadā Putins teicis, ka maigā vara jālieto kā alternatīva diplomātiskajām attiecībām. Kā tā izpaužas? Latvija reiz piedalījusies tūrisma projektos kopā ar Krievijas pilsētām. Rīgā joprojām varam nopirkt matrjoškas (krieviskas lellītes – red.). Šogad Latvijā bija plānoti koncerti ar māksliniekiem, kas ir Krievijas draugi.”

Pārvilina no žurnālistikas pie izklaides

„Karš informācijas telpā nav tikai netīša dezinformācija vai propaganda, bet mērķtiecīgi plānotas darbības, kas ietekmē mūsu attieksmi un rīcību. To mērķis ir sēt šaubas, ka mūsu valsti ir vērts aizsargāt. Robežu starp meliem un patiesību padarīt izplūdušu – veiksmīgas propagandas formula ir tāda, ka 80% ir patiesība, bet par 20% pielieta vajadzīgā mērce, kas automātiski tiek uztverta kā ticama. Krievija šo metodi pieprot ļoti labi un par Latviju taisa video, ka mums bija visādas rūpnīcas, viss zēla un plauka, cilvēki bija laimīgi. Tad piemet klāt to, ka viss ir iznīcināts, rūpniecības vairs nav. Bet to, ka mums ir pamatīgas tehnoloģijas, dronu ražotnes un starptautiski uzņēmumi, vienkārši nepasaka. Tie, kuri nezina, to neuzzinās.

Vēl mērķis ir no tradicionāliem medijiem cilvēkus pārvilināt uz vieglākiem, izklaidējošiem. Diemžēl jaunākā paaudze informāciju smeļas tiktokā (sociālajā vietnē TikTok – red.). Kas tur ir? Īsi, radoši un jautri video. Tur bokseris Mairis Briedis saka: otro valsts valodu vajagot krievu. Ja jaunietis to redz un Mairis Briedis viņam ir autoritāte, tad kāpēc ne? Tiktoks ir būtisks instruments ietekmei pret mums, nevis tikai izklaidējošs rīks. Savukārt stratēģiskais mērķis ir mainīt viedokli, lai atvieglotu mūsu pakļaušanu un tā izskatītos tik dabiska, ka mēs to pat nejūtam. Taktiskie mērķi ir manipulēt ar mūsu viedokli, saasināt spriedzi, mazināt uzticību valsts iekārtai. Arī diskreditēt ziņu kanālus, ka tie stāsta nepatiesību.”

Mediji kā ieroči

„Propagandu apkarot nevar tāpēc, ka tā ir jaudīga, milzīga. Bet var informācijas telpu aizpildīt ar savu informāciju. Tāpēc mēs bruņotajos spēkos ar sabiedrību sazināmies intensīvi. Katrs bataljons nemitīgi stāsta par nedēļas nogales mācībām, tā rādot, ka mēs savas kaujas spējas uzturam, esam gatavi Latviju aizsargāt, piepildām telpu ar mūsu patiesību, mūsu bildēm, stāstiem un vēstījumu. Informācijas telpa ir tik liela, cik ir, un tajā nevar iespraukties, ja tā ir aizpildīta. Ja dienā cilvēki ziņas lasa pusstundu, tad viņiem vairs neatliks laika un enerģijas izlasīt kaut ko citu.

Nav noslēpums, ka Krievija medijus lieto gluži kā ieročus. Šogad Kremļa budžets medijiem ir 1,47 miljardi dolāru. Tiem maksā konkrētas summas, lai tie raida to, ko valsts vadība vēlas. Redaktoriem Kremlī ir iknedēļas sanāksmes, tiek saņemtas vadlīnijas, kas jāpārraida. Kā lai pret šiem tankiem cīnāmies? Informācijas telpa jāaizpilda laikus.

Ļoti iesaku apmeklēt vietni Melnsuzbalta.lv. Tā ir Valsts kancelejas radīta, un katru nedēļu tur tiek ielikti interesanti raksti par to, kas mūsu informācijas vidē notiek, kāda dezinformācija novērota, kādas metodes pret mums tiek lietotas. Teksts ir saistošā, viegli lasāmā valodā ar ilustrācijām. Tur katrs var noziņot par to dezinformāciju, ko redz ikdienā. Šie fakti tiek uzkrāti un analizēti. Tur arī ir Ministru kabineta izdota rokasgrāmata pret dezinformāciju. Tā ir ļoti vērtīga – aprakstīti vairāki desmiti mītu par Latviju un skaidrojumi, kāpēc tie nav patiesība. Tā ir elektroniski lejupielādējama.”

Jādomā kritiski

„Latvijā oficiāli aizvērām Krievijas kanālus: ziņas, raidījumus un humora šovus. Tas gan nenozīmē, ka internetā tie nav pieejami. Tur ir blogi, intervijas, video un konferences, kurās prokremliskais aktīvists Andrejs Mamikins stāsta, ka Latvija neeksistē. Viens veids, kā mūsu valdību un ticību amatpersonām diskreditēt, ir mūsu politiķus izsmiet, apšaubīt, ka Latvija vispār ir pastāvējusi, apsmiet mūsu valsts izmērus. Ir aktualizējusies sabiedrības polarizēšana – Latgales atdalīšana no Latvijas. Kāds mēģina popularizēt vēstījumu, ka Latgale nav Latvija un tai būtu jābūt neatkarīgai. Protams, ir nemitīgi vēstījumi kultivēt to, lai mēs neatbalstītu Ukrainu.

Kā cīnīties? Vienmēr varam kritiski padomāt par to, ko lasām, vai tiešām tā nav informācijas kara metode, kas pret mums lietota. Paldies policijai, ka arvien vairāk tiek rādīts, kā šie pārkāpēji un naida kurinātāji tiek aizturēti. Tas ir svarīgi tāpēc, ka rada apziņu: vienaldzības nav. Arvien biežāk parādās Valsts drošības dienesta ziņas, ka pret naida kurinātājiem ir sākts kriminālprocess. Tas ir ļoti būtiski.”