Ielu kaķi un mēs

Vieni no senatnīgi skaistās Kuldīgas simboliem ir kaķi, kas pastaigājas vai laiski gulšņā ielās un parkos. Pie mums notiek plenēri, kuros mākslinieki un bērni kaķus zīmē, glezno, fotografē, veidojot izstādes, arī tūristi steidz tos fiksēt kadros. Izstādes beidzas, tūristi aizbrauc, bet astaiņi paliek. Kā Kuldīgā klājas ielu kaķiem? Ik dienu tiem gribas ēst, vajag vietu, kur patverties sliktos laika apstākļos, tie slimo, tiem sāp.

Ir noteikumi

Kuldīgas novada domes vides speciāliste Dace Jansone: „Ir vairākas vietas, kur mitinās bezsaimnieka kaķu grupiņas, un ir iedzīvotāji, kuri par tiem rūpējas. Vairākos veikalos atrodas ziedojumu kastītes klejojošu kaķu atbalstam. Ir sadarbība ar biedrību Dzīvnieku SOS. Aktīvi darbojas kuldīdzniece Vineta Blāķe, rīkojot pasākumus, loteriju un citas iniciatīvas šo kaķu atbalstam.
Trīs mājiņas ir Smilšu ielā – divas pašvaldības gādātas, viena iekārtota ar Dzīvnieku SOS atbalstu, vēl pa vienai ir Piltenes, Vīgriežu un Gaismas ielā. Pati pirmā iekārtota 2020. gada beigās Skrundas ielā. Tā atrodas pie kopīpašuma, tāpēc notika iedzīvotāju balsošana. Sākotnēji viņi nobalsoja, ka mājiņa tur izmēģinājumam atradīsies trīs mēnešus, bet joprojām tā tur ir, un cilvēki par iemītniekiem gādā. Pašreiz vajadzības izvietot jaunas mājiņas nav, bet, ja radīsies, darīsim.
Pašvaldībā ir saistošie noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu. Ja mīlulis staigā ārpus mājas, jābūt siksniņai ar saimnieka kontaktiem, bet suņiem jābūt čipētiem. Joprojām darbojas programma Noķer – sterilizē – atlaid. Par to var sazināties ar mums, vides speciālistēm. Ja redzat savainotu dzīvnieku vai notikusi cita liksta, jāzvana pašvaldības policijai.” D.Jansone aicina ikvienu būt atbildīgam un mājas mīluļus kastrēt un sterilizēt, lai dzīvnieku vairošanās nebūtu neplānota un nevajadzīga.

Labais vairo labo

Koordinēt kaķu aprūpi brīvprātīgi uzņēmusies kuldīdzniece Vineta Blāķe: „Bezsaimnieka kaķu skaits ir mainīgs – pašlaik aptuveni 70. Meklējam mājas; ja vajag, arī veterināro palīdzību. Kaķēni mājas atrod viegli, ar pieaugušiem kaķiem ir grūtāk. Ir arī tādi, kas pie ielu dzīves pieraduši un nav adoptējami. Man prieks, ka Kuldīgas kaķi mani saveduši kopā ar jaukiem cilvēkiem.”
Vineta pazīst visus barotājus, un reizi divās vai trīs nedēļās tiem tiek nogādāta saziedotā barība. Viņa stāsta, ka visvairāk kaķu ir Smilšu ielas kolonijā, šogad tur cienāties bijis arī ezis. Vide ap mājiņām sakopta: krūmi izretināti, noliktas koka ripas, kur kaķiem pasēdēt, sapirkti trauciņi ēdienam un ūdenim, un, lai ir skaisti, vietu rotā petūniju ziedi.

Vinetas lūgums – ēdienu likt bļodiņās un nepiegružot apkārtni. Par ziedojumiem, to izlietojumu un pasākumiem var uzzināt feisbuka vietnē Pūks&Leo-Leopolds. Vineta saka paldies par darbu Inārai Jēkabsonei, kura par kaķu labturību rūpējusies 17 gadus.

22. jūlijā plānots jau ceturtais labdarības pasākums, kurā tiks vākti ziedojumi bezsaimnieka kaķiem. Tajā atkal piedalīsies Kuldīgas animatoru studija: „Esmu priecīga, ka studijas vadītāja Santa Brasla un visa viņas lieliskā ģimene mani uzrunāja, ka vēlētos palīdzēt. Varēsim sabildēties kopā ar mums jau pazīstamajiem lielajiem lāčiem un viņu draugiem.
Ar labdarību nodarbojos pusotru gadu un esmu gandarīta, cik daudzi ir palīdzējuši un iesaistījušies citādi: dejotāji, dziedātāji, saksofonisti, ģitāristi, džambas jaunieši. Arī atbalstītāji, kas atvēl vietu, kur darboties, un palīdz finansiāli, jo katram pasākumam jānokārto atļauja un ir dalības maksa.”
Labdarības pasākumos un tajā, kā pildās ziedojumu kastītes veikalos, var redzēt, ka kuldīdznieki dzīvniekus mīl. „Kastītēs visvairāk ziedo bērni, un paldies vecākiem, ka šo vēlmi atbalsta,” saka Vineta.

Jurčiks un Pūciņa – mūsējie

Skrundas ielā kaķu mājiņa atrodas līdzās daudzstāvu ēkai. Lai dzīvnieki būtu pabaroti, par to rūpējas Guna Umbraško. „Kaķīši ir bailīgi un pie mājiņas vienmēr nesēž. Es vaktēju, kad atnāk, tad steidzos pabarot. Bijis pat tā, ka man mati izmazgāti, galva slapja, bet jāskrien lejā, lai neaiziet. Vēl viena sieviete baro pie garāžām, un viņa ieradinājusi, ka nāk vakarpusē, – tad kaķīši ierodas. Pie mājiņas uzturas četri pieci. Vineta sagādā barību, es skatos, lai viņi to dabū. Ir tādi, kas pieklīst, tad aiziet prom, pienāk arī paskatīties kāds no tuvējām mājām. Savulaik mājas pārvaldniece teica, lai es uzņemos, jo man kaķi ir pašai.” Gunai tagad ir četri. Trīs māsiņas paņemtas tad, kad tām nav bijis māju.
Pirms nedēļas pašvaldības policija feisbukā meklēja saimnieku rudam runcim, ko auto taranējis Jelgavas ielā. Kaķis izoperēts. Guna zina teikt: „Rižiks ir no mūsu mājas bariņa.” Pirms kāda laika pieklīdis nesterilizēts: „Atnāk, tad aiziet, pazūd. Mēs paskatījāmies internetā – ir mūsējais. Es biju iesaukusi par Jurčiku, un viņš jau atsaucās. Ja saārstēs, mēs ar vīru esam ar mieru paņemt sakopt, kamēr tas varēs iet savu ceļu. Mums dzīvoklī ir brīva istaba.
Es vairākiem bailīgajiem sētas kaķīšiem esmu devusi iesaukas, piemēram, Pūciņa, lai vīram varu pateikt, kurš jau pabarots, kurš vēl ne.”

Cilvēki jāizglīto

Skrundas dzīvnieku aizsardzības biedrības Nika vadītāja Inese Laukšteine apstiprināja, ka Kuldīgas rudais runcis ir klīnikā un tiek ārstēts: „Bija notriekts ar mašīnu, bet ar visām smagajām traumām un iekšējo asiņošanu operāciju ļoti labi pārcieta. Tagad ir izkastrēts, žoklītī saliktas stīpiņas, pagaidām ir piespiedu barošana. Raksturā ir diezgan nejauks – kož veterinārārstei pirkstos. Bet izskatās, ka pēc kāda mēneša varēsim atlaist atpakaļ kolonijā sveiku un veselu. Kad sāks ēst patstāvīgi, varēs atgriezties uz ielas.”
Biedrībai darba esot pilnas rokas, un vasarā diemžēl tā ir. I.Laukšteine: „Vēl te atrodas atrastie kaķēni, pat pavisam maziņi, tā sauktie pudeļnieki. Ceļamies un barojam ik pēc divām stundām.” Kuldīgas novadā esot ļoti daudz nesterilizētu kaķu: „Cilvēkiem joprojām trūkst zināšanu un izpratnes, ka kaķi jāsterilizē. Īpaši daudz to ir pagastos, pilsēta ir sakārtota diezgan labi. Bet ir vēl problemātiskas vietas. Ja pašvaldība izsterilizē visu koloniju, tas neko nemaina, jo ar laiku rodas jauni kaķi – cilvēki tos atstāj, izvācoties no dzīvokļa, un tie pievienojas kolonijai. Tie, kurus īpašnieki pamet, lielākoties nav sterilizēti, un tie veido papildinājumu. Ir arī gadījies tā, ka esam sterilizējuši kādu saimnieka kaķi, jo ir pārkāpts likums, ka tam, kas atrodas uz ielas, ir jābūt sterilizētam – kaķis virs sešu mēnešu vecuma uz ielas nedrīkst atrasties. Topošajiem īpašniekiem atbildīgāk jāizvērtē, vai dzīvnieku viņi var atļauties: ir izdevumi sterilizācijai, un trakumsērgas pote ir obligāta.”

Trīs mazuļi

Kuldīgas veterinārā klīnika un dzīvnieku patversme Mīļās ķepiņas piedalās pašvaldības programmā Noķer – sterilizē – atlaid. Veterinārārste Marita Līdaka atgādina, ka, atrodot klaiņojošu kaķi, nevis pašam tas jānes uz patversmi, bet jāziņo pašvaldības policijai vai domes vides speciālistēm Intai Putniņai un Dacei Jansonei. Pēdējā laikā sterilizācijas un kastrācijas pieteikumu nav bijis daudz. Ja kāds vēlas kaķi adoptēt, jāsazinās ar M.Līdaku telefoniski vai veikalā. Mīļajās ķepiņās pašreiz mitinās viena kaķene ar trīs bērniem, kuri te nokļuvuši tad, kad kaķēni bijuši vien nedēļu veci. Tagad tie tur aug un pie saimniekiem varēs doties jūlija beigās, kad mazajiem būs astoņas nedēļas.

Žēl pamesto

Kamēr ar Maritu runājamies, patversmē ienāk trīs jaunieši, nesot lielu suņu barības maisu. Gribot dāvināt. Tā kā suņi te neuzturas, ieteikts vest Skrundas dzīvnieku aizsardzības biedrībai Nika. Diāna Zikmane šogad beigusi Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu un stāsta: „Mēs dzīvniekus mīlam, pašiem mājās ir, un žēl visu to, kas ir pamesti, kam nav māju vai kuri ir patversmēs. Grūti jau arī patversmēm tos uzturēt. Nopirkām 60 kilogramus barības. Arī skolā dažreiz tā darījām, ka sametām naudiņu, nopirkām barību kaķīšiem un atnesām uz šejieni.”

Vineta Blāķe saziedoto barību Kuldīgā nogādā cilvēkiem, kuri par ielu kaķīšiem rūpējas, un tie ir:

• Gaismas ielā Ilga un Leons Sproģi, Ināra Eglinska,
• Mežvaldē Rita Kabiņecka,
• Piltenes ielā Anda Andersone,
• Skrundas ielā Guna Umbraško,
• Pasta ielā Astrīda Zviedre, Baiba Petere,
• Smilšu ielā Iveta Ziemele, Zinaīda Vilcāne un pati Vineta. Apkārtējo māju iedzīvotāji rūpējas par kaķiem un apkārtni. Arī veikala Gigant darbinieki iekārtojuši vietiņu, kur kaķus pabarot.

Ja vajadzīga palīdzība dzīvniekiem, atbalstu var meklēt pie pašvaldības vides speciālistēm Intas Putniņas un Daces Jansones.

Ziedojumu kastītes Kuldīgas bezmāju kaķiem:

veikalos Zoocentrs (Rimi), Animu (Maxima), Elvi, degvielas uzpildes stacijā JK, veikalā Lopbarības sēta Mucenieku ielā (laukumā aiz rūpniecības preču tirgus).